Ierobežojot medicīnas tūrismu, sekas būs jūtamas ilgtermiņā

© f64.lv, Kaspars Krafts

Valdības lēmumam ierobežot medicīnas tūrismu būs ilgtermiņa sekas, jo pacientu plūsmu atjaunot būs ļoti darbietilpīgs un arī dārgs process, pauda AS "Veselības centru apvienība" valdes priekšsēdētāja Stella Lapiņa.

"Mūsu valsts ir īpaši akcentējusi vēlmi attīstīt medicīnas tūrismu Latvijā, tam vairākās medicīnas nozarēs ir labs potenciāls un jau izveidojušās ilgstošā laika posmā iedibinātas tradīcijas augstas konkurences apstākļos ar citu valstu pakalpojuma sniedzējiem. Ja tagad šos pakalpojumus piedāvās un nodrošinās citās Eiropas valstīs, pacientu plūsmu pagriezt atpakaļ uz Latviju būs ļoti darbietilpīgs un arī dārgs process," skaidroja Lapiņa.

Viņa minēja, ka "Veselības centru apvienības" struktūrvienība "Aiwa Clinic" nodrošina valsts finansētos un maksas ķirurģiskos pakalpojumus traumatoloģijā un ortopēdijā, bariatrijā, vispārējā ķirurģijā, proktoloģijā, ginekoloģijā, neiroķirurģijā, oftalmoloģijā, LOR, pēdas ķirurģijā un bērnu ķirurģijā. Tieši šajā klīnikā ir plaši attīstīta maksas medicīnisko pakalpojumu sniegšana medicīnas tūrisma ietvaros personām no Eiropas Savienības valstīm, kā arī no valstīm ārpus Eiropas Savienības.

"Citās "Veselības centru apvienības" struktūrvienībās medicīnas tūrisma pakalpojumu plūsma ir mazāka. "Aiwa Clinic" pacienti ierodas veikt bariatrijas, traumatoloģiskās un ortopēdiskās, neiroķirurģiskās un oftalmoloģiskās operācijas. Mēnesī veselības aprūpes pakalpojumus "Aiwa Clinic" saņēma līdz 70 ārvalstu pacientu," informēja Lapiņa.

Uzņēmuma vadītāja uzsvēra, ka visi pacienti, kuri ieradās klīnikā, veselības krīzes apstākļos tika pieņemti strikti ar dubulto Covid-19 testa pārbaudi. Pacienti, ierodoties Latvijā, uzrādīja 48 stundu Covid 19 testa rezultātus, tad pirms ierašanās klīnikā, ārvalstu pacientiem tika vēlreiz veikts PCR tests uz Covid-19.

Tāpat klīnikā ir izstrādāta un ieviesta stingra pretepedimioloģiskā sistēma, lai pasargātu klīnikas personālu un pacientus no inficēšanās iespējas. Gaidīšanas rinda ārvalstu pacientiem ķirurģisko pakalpojumu saņemšanai medicīnas tūrisma ietvaros jau ir izveidojusies līdz 2021.gada janvāra vidum, informēja Lapiņa.

"Uzņēmuma darbību valdības lēmums līdz ārkārtējās situācijas beigām pārtraukt veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu medicīnas tūrisma ietvaros ietekmēs negatīvi. Būtiski samazināsies klīnikas apgrozījums, valsts nesaņems nodokļus un ārvalstu pacienti meklēs risinājumu un saņems veselības aprūpes pakalpojums citās valstīs, piemēram, Lietuvā," skaidroja Lapiņa.

Jau ziņots, ka valdība lēma līdz ārkārtējās situācijas beigām pārtraukt veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu medicīnas tūrismā. Vienlaikus veselības ministram būs tiesības atļaut šo pakalpojumu sniegšanu gadījumos, kas saistīti ar humāniem apsvērumiem.

Veselības inspekcijas informācija liecina, katru nedēļu medicīnas tūrisma nolūkā Latvijā ieceļo vairāk nekā 100 personu no valstīm ar augstu Covid-19 izplatību, tādējādi radot papildu risku ievesto gadījumu izplatībai valstī. Tāpat šo pacientu aprūpe prasa papildus veselības aprūpes speciālistu resursus, kas šobrīd ir nepieciešami veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai vietējiem iedzīvotājiem.

Veselība

Šorīt, 19. septembrī, pie Saeimas ēkas ar emocionāliem reto slimību pacientu stāstu lasījumiem tika pievērsta Saeimas deputātu uzmanība akūtajam finansējuma trūkumam reto slimību ārstēšanai Latvijā. Ignorējot Ministru kabineta (MK) apstiprināto Reto slimību plānu 2023. – 2025. gadam, tiek apdraudēta esošo pacientu terapijas turpināšana un tiek liegta iespēja uzsākt ārstēšanu jauniem pacientiem, vēstīts reto slimību pacientu pārstāvju paziņojumā medijiem.