Šodien, 7. aprīlī, tiek atzīmēta Pasaules Veselības diena, lai atgādinātu cilvēkiem par veselības nozīmi, aktualizējot ikviena tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus.
Saskaņā ar Huawei Globālās savienojamības indeksa (GCI) ziņojumu, pasaulē pašlaik trūkst septiņi miljoni ārstu un medmāsu.
Pēc ekspertu domām, ātrākais un efektīvākais veids problēmu risināšanai medicīnā ir tehnoloģiju attīstība.
Tādu inovatīvu tehnoloģisko risinājumu kā lietu internets (IoT), mākslīgais intelekts un viedās savienojamības ieviešana veselības aprūpes iestādēs ir viens no risinājumiem gan attālinātas palīdzības nodrošināšanai, gan ārstu un medmāsiņu atslogošanai no, piemēram, administratīvo darbu procesa, ļaujot vairāk laika veltīt pacientu konsultācijām un ārstēšanai.
Aptuveni pēdējās desmitgades laikā milzīgs tehnoloģiskais izrāviens noticis daudzās jomās, piemēram, finanšu sektorā, viedās mobilitātes lauciņā un enerģijas risinājumos. Tomēr medicīnā tas vēl ir tikai priekšā - ārsts un medicīnas tehnoloģiju jaunuzņēmuma "Vigo Health" līdzdibinātājs Dr. med. Jānis Šlēziņš norāda, ka nākamie 5 līdz 15 gadi būs jauna tehnoloģiskā izrāviena gadi dabas zinātnēs, īpaši medicīnā, kur tehnoloģijas ieviesīs straujas izmaiņas un padarīs veselības aprūpi labāku un pieejamāku.
“Medicīnā ir daudz izaicinājumu, kurus nevar atrisināt tradicionālā veidā un ir jāņem talkā tehnoloģijas. Piemēram, veselības aprūpes dārdzība ir milzīga problēma visā pasaulē, bet tehnoloģijas nākotnē spēs būtiski mazināt izmaksas uz automatizācijas, agrīnas diagnostikas, kļūdu novēršanas un citu faktoru rēķina, vienlaikus paaugstinot kvalitāti. Problēma ir arī milzīgais jaunas informācijas apjoms par slimībām un to ārstēšanu - šobrīd ir kļuvis praktiski cilvēciski neiespējami medicīnas speciālistam pārzināt visu jaunāko informāciju, lai piedāvātu pacientam labāko iespējamo ārstēšanu tieši viņa unikālajā gadījumā. Arī šeit talkā nāk tehnoloģijas - lēmumu atbalsta sistēmas (decision support systems), kas apvieno sevī visas iespējamās zināšanas un informāciju par slimībām, un to ārstēšanu, tādējādi palīdzot speciālistam pieņemt pēc iespējas labāku lēmumu pacienta ārstēšanai,” stāsta J. Šlēziņš.
Turpmāko gadu attīstība prasīs arī ievērojamu iesaisti no lielākajiem tehnoloģiju ražotājiem pasaulē - uzņēmumiem jārada risinājumi, kas uzlabos ne tikai diagnostiku un ārstēšanu, bet arī komunikācijas un informātikas vadības procesus.
“Mākslīgais intelekts un viedā savienojamība (intelligent connectivity) būtiski uzlabos veselības aprūpes pakalpojumus, atvieglojot un papildinot kvalificētu medicīnas speciālistu darbu,” norāda Rikijs Čeņs, „Huawei Technologies” vadītājs Baltijā.
“Ārsti un citi veselības aprūpes speciālisti saskaras ļoti dažādiem izaicinājumiem. Te, piemēram, varētu minēt kaut vai administratīvo slogu - liela dokumentu apjoma pārvaldība, kas paņem laiku, ko varētu pavadīt, uzklausot un konsultējot pacientus. Tādas inovatīvas tehnoloģijas kā virtuālās medmāsiņas, veselības aprūpes asistenti, mākslīgā intelekta kameras, automatizēti diagnostikas procesi un ārstēšana, būtu neatsverams palīgs ikvienam ārstam un medmāsai.”
Tāpat lielas cerības tiek liktas uz lielajiem datiem (big data), jo, pieaugot skaitļošanas jaudai, tehnoloģijas spēs analizēt cilvēkam neaptveramu informācijas apjomu un atrast tajā jaunas likumsakarības, saistības starp gēniem, to kombinācijām un noteiktām saslimšanām, paverot ceļu uz efektīvāku ārstēšanu.
Jau šobrīd IT tehnoloģiju ieviešana veselības aprūpes nozarē palīdz ārstiem papildināt un uzlabot pacientu diagnozes ar uz datiem balstītiem lēmumiem. Tāpat arī iespējams ātrāk un precīzāk analizēt lielu skaitu medicīnisko attēlu. Pateicoties tehnoloģijām un jauniem veselības aprūpes programmatūras risinājumiem, ārsti var labāk sagatavoties operācijām un vairāk laika veltīt pacientu ārstēšanai.
Izcili tehnoloģiskie risinājumi medicīnā tiek radīti arī Latvijā - viens no veiksmīgākajiem pēdējo gadu piemēriem ir uzņēmuma “Vigo Health” izstrādātā programmatūra “Vigo”.
“Tā ir programmatūra - medicīnas ierīce, kas darbojas uz algoritmu un mākslīgā intelekta pamata, un katram lietotājam izveidot individuāli pielāgotu digitālo rehabilitācijas programmu pēc insulta. Daļēji automatizējot un radikāli uzlabojot insulta rehabilitācijas pieejamību, “Vigo” uzlabo insulta ārstēšanas rezultātus un, paredzēts, ka ietaupa milzu līdzekļus sabiedrībai uz rehabilitācijas procesa un turpmākās aprūpes palētināšanās rēķina,” stāsta uzņēmuma līdzdibinātājs J. Šlēziņš.
Telemedicīna jeb veselības aprūpe, ko nodrošina speciālists ar attālinātas tehnoloģijas palīdzību (video vai telefona zvans), ir lielisks risinājums daudzās situācijās, kur nav nepieciešama pacienta fiziska izmeklēšana konsultācijas laikā. Ārsts Jānis Šlēziņš norāda, ka šāds risinājums vislabāk der jau zināmu hronisku slimību aprūpē, kur konsultācijas laikā ārsts var izvērtēt datu bāzēs pieejamās analīzes un noskaidrot pacienta pašsajūtu.
“Telemedicīna ietaupa pacientam laiku un līdzekļus, kas tiktu patērēti braukšanai pie ārsta, kā arī pandēmijas laikā mazina gan pacienta, gan ārsta inficēšanās risku. Telemedicīna jau šobrīd tiek plaši izmantota - pandēmija šāda risinājuma ieviešanas procesu paātrināja, un turpmāk tā tiks izmantota arvien biežāk,” uzskata J. Šlēziņš.
Nākotnē lietu interneta (IoT) tehnoloģijas arvien vairāk būs ienākušas mūsu ikdienā un ar īpaši ātrās savienojamības palīdzību dažāda veida medicīnas aprīkojumu un ierīces varēs savienot ar serveri vai mākoni. Tādējādi telemedicīnas tehnoloģija iegūs reāllaika datus, lai nodrošinātu augstas kvalitātes attālināto veselības aprūpi. Tomēr, kā norāda eksperts, vēl nākotnē paredzams, ka arvien lielāku nozīmi ieņems arī digitālā medicīna, proti, kad veselības aprūpi nodrošinās nevis cilvēks - speciālists, bet gan datorprogramma. Tas radikāli paaugstinās veselības aprūpes kvalitāti, pieejamību un padarīs to lētāku - un tas viss sasniedzams, turpinot tehnoloģiju attīstību un to aktīvu integrēšanu mūsu ikdienā.