Behmane: Manipulāciju skaits vai noslodze nevar būt noteicošais mediķu atalgojuma sistēmā

Veikto manipulāciju skaits vai noslodze laikā nevar būt noteicošais mediķu atalgojuma sistēmā - ir jāņem vērā arī ārstēšanas sarežģītība un citi faktori, intervijā laikrakstam "Diena" uzsvēra Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas (LVEA) valdes priekšsēdētāja Daiga Behmane.

Viņa paskaidroja, ka ārsts var veikt piecas ļoti vienkāršas operācijas dienā, bet var arī veikt vienu īpaši sarežģītu un ilgu.

Tāpēc asociācija uzskata, ka atalgojumam nākotnē konceptuāli būtu jāvirzās uz samaksas veidu, kas saistīts ar pakalpojuma specifiku, sarežģītību, tehnoloģisko risinājumu un sasniegto rezultātu.

LVEA uzskata, ka Veselības ministrijas piedāvātajā jaunajā atalgojuma modelī ir daudz nepilnību un tas tikai daļēji piedāvā risinājumu problēmas būtībai.

Viņa skaidroja, ka tas balstīts uz publiskās pārvaldes atalgojuma principiem, kas var tikt izmantoti arī ārstniecības personu atalgojumam, taču tam vienlaikus būtu jāņem vērā konkrētās sistēmas specifika - darbaspēka pieprasījums un iespējas privātajā sektorā, reģionālās nodrošinājuma atšķirības un citas tendences.

Šobrīd modelis pamatā vērsts uz valsts veselības aprūpes iestādēm un vislabāk atbilst tāmes budžeta principam, uzskata Behmane. Proti, mediķu alga ir atkarīga no nostrādātajām stundām jeb noslodzes. LVEA ieskatā šis princips nav pats efektīvākais un nerisina darbaspēka noturēšanas problēmu ilgtermiņā.

Behmane domā, ka faktiski atalgojuma sistēmai ir jābūt kombinētai, jo ne vienmēr var piemērot gadījuma apmaksu. Piemēram, uzņemšanas nodaļā dežūrārstam ir jābūt uz vietas neatkarīgi no tā, cik pacientu iegriežas konkrētajā dienā. "Līdz ar to tur varam piemērot laika darba samaksu. Savukārt ķirurgam jāmaksā par gadījumu, jo operāciju sarežģītība ir ļoti atšķirīga," viņa sacīja.

Turklāt viņa uzskata, ka neviens mediķis nepiekritīs, ka viņa darbu var novērtēt tikai pēc pacientu skaita, jo ir pašsaprotami, ka jāņem vērā arī tas, cik sarežģīta bijusi ārstēšana.

"Pacientu vai operāciju skaits pats par sevi neko nepasaka, svarīgi, kā novērtē ieguldīto darbu un zināšanas, kādas ir noteiktās kvalitātes prasības veicamajam darbam un kā, pēc kādiem principiem tiek uzskaitīts paveiktais darbs. Vidējo rādītāju izmantošana var novest pie ārstu darba nonivelēšanas," pārliecināta Behmane.

Vaicāta, vai ir izstrādāta metodika, kā noteikt, cik katrs gadījums maksā, Behmane atzina, ka tā ir lielākā problēma, ka pašlaik nav izstrādāti ekonomiski pamatoti pakalpojumu tarifi. "Kamēr to nav, nevaram nonākt pie adekvāta ārstu atalgojuma modeļa. Pašlaik nav virzības uz pamatotu pakalpojumu tarifu noteikšanu," viņa atzina.

Pašreizējā piedāvājumā viņu arī mulsina kritērijs - ārsta pieredze. "Reizēm jauns, ārzemēs izstudējis ārsts veic sarežģītākas operācijas nekā gados vecākais kolēģis, kuram vienkārši trūkst zināšanu attiecīgajā jomā," skaidroja Behmane.

Tāpat, viņasprāt, ir aktuāls jautājums - vai atalgojumam jābūt saistītam ar slimnīcas līmeni vai tomēr ar veikto darbu. Behmane domā, ka nav pareizi, ja universitātes slimnīcā par vienādu pakalpojumu maksā vairāk nekā reģionālajā slimnīcā, jo atšķirību samaksā nosaka veiktās ārstēšanas līmenis un gadījuma komplicētība.