Veselības aprūpes nozare jau vairākus mēnešus strādā katastrofu medicīnas režīmā
Saskaroties ar būtiskiem resursu ierobežojumiem palīdzības sniegšanā un prioritizējot pacientus, veselības aprūpes nozare jau vairākus mēnešus strādā katastrofu medicīnas režīmā, uzskata Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) vadītāja Liene Cipule.
Šādu vērtējumu pašreizējai situācijai Cipule pauda šodien notiekošajā Latvijas Ārstu biedrības preses konferencē par ekspertu grupas izstrādātajām rekomendācijām "Intensīvās terapijas ierobežotu resursu izmantošana ārkārtas situācijas Covid-19 pandēmijas laikā (intensīvi ārstējamu pacientu prioritizācija)".
"Mēs jau vairākus mēnešus dzīvojam reālā katastrofu medicīnas sistēmā, kur mēs gan pielietojam principus par pacientu prioritizēšanu, gan arī saskaramies ar būtiskiem resursu ierobežojumiem palīdzības sniegšanā," sacīja NMPD direktore. Tāpat viņa pauda cerību, ka veselības aprūpes sistēmā izdosies noturēt esošo situāciju tā, lai "šīs rekomendācijas, kas paredz ļoti smagas izvēles pacientu prioritizēšanā, mums nebūtu jāpieņem".
Pēc viņas paustā, jau šobrīd pacienti tiek prioritizēti, atbrīvojot vietas slimnīcās tiem pacientiem, kuriem palīdzība nepieciešama neatliekamāk un kuriem tā ir vajadzīga, lai glābtu dzīvību. Tas savukārt tiek darīts uz to pacientu rēķina, kuriem jāveic plānveida operācijas vai izmeklējumi.
Citastarp Cipule arī uzsvēra, ka sabiedrības un pacientu interesēs ir svarīgi, lai ārstiem būtu vienoti principi, kas samazinātu ārsta subjektīvā lēmuma pieņemšanas iespējas. To arī nodrošinātu iepriekš minētās rekomendācijas, kas, pēc NMPD direktores sacītā, paredz, ka ārstam nebūtu iespējas pieņemt subjektīvus lēmumus, bet būtu jāvadās pēc vadošo ekspertu izstrādātajām rekomendācijām.
Jau ziņots, ka Valsts operatīvā medicīniskā komisija pērn 10.decembrī lēma izsludināt ārkārtas situāciju medicīnā. Tas nozīmē, ka ārstniecības iestādes šobrīd ir pilnvarotas brīvāk rīkoties ar saviem resursiem, lai sniegtu palīdzību gan Covid-19, gan neatliekamajiem pacientiem ar citām saslimšanām. Kā atzīmēja pērn decembrī Veselības ministrijā, tas ir pēdējais signāls sabiedrībai, ka situācija ārstniecības iestādēs ir ļoti sarežģīta, un ir nepieciešams ikviena atbalsts cīņā ar Covid-19 izplatības ierobežošanu.
Kā liecina Nacionālā veselības dienesta apkopotie dati, aizvadītajā diennaktī Latvijas slimnīcās ievietots 61 Covid-19 pacients, tostarp viens pārvests, līdz ar to kopējais stacionāros esošo pacientu skaits sarucis no 693 pirmdien līdz 673 otrdien. Neskatoties uz to, ka stacionēto Covid-19 pacientu skaits patlaban lēzeni sarūk, šādu sasirgušo Latvijas slimnīcās pašlaik joprojām ir būtiski mazāk nekā "pīķa laikā" janvāra vidū, kad tajās ārstējās vairāk nekā 1220 ar jauno koronavīrusu sasirgušie.