māja

ERGO Drošības indeksa aptauja, kas veikta visās trīs Baltijas valstīs, liecina, ka cilvēki visdrošāk jūtas paši savās mājās – tikai 15% iedzīvotāju Latvijā un Lietuvā un 10% Igaunijā satrauc varbūtība, ka fiziska vardarbība varētu tikt vērsta pret viņiem pašu mājās. Turpretī daudz mazāk par savu drošību cilvēki pārliecināti, atrodoties uz ielas.

Daudzi no mums ir saskārušies ar situāciju, kad bieži vien mājas uzkopšanas darbi ir nepatīkami, vai tos grūti paveikt. Šeit apkopoti noderīgi padomi, kā to visu paveikt ātrāk, vieglāk un gudrāk.

Dzeltenas, zilas, sarkanas, saldas un ne tik saldas, lielākas un mazākas formas augļi... Šādas plūmes ik gadu ir galdā vasaras beigās. Zinātniski pierādīts, ka tieši plūmēs vitamīnu un minerālvielu sastāvs ir krietni bagātīgāks nekā vairumā citu augļu.

Martā Rīgā, Buru ielā 9, sabruka divstāvu dzīvojamās mājas kāpņu telpa starp pirmo un otro stāvu. Rīgā ir kopumā 27 bīstamas ēkas, kuru tehniskais stāvoklis varētu līdzināties Buru ielas ēkai. Šajā gadījumā notikušais var kalpot par brīdinājumu – tā kā ēkām (konkrētajā adresē atrodas divas mājas) netika veikti pietiekami uzkrājumi un īrnieki un dzīvokļu īpašnieki nebija gatavi maksāt par remontdarbiem papildus, tagad no dzīvokļiem jāaiziet visiem. Bet visi neiet prom.

Pierasts, ka biezpienu, pelmeņus, nūdeles un citus pārtikas produktus pērkam veikalā, nevis gatavojam mājās. Taču tos varam pamēģināt gatavot paši, un kāpēc gan to nedarīt ar nūdelēm. To var paveikt jebkura saimniece – tas nav grūts un piņķerīgs darbs. Lēti un garšīgi! Tradicionālas mājās gatavotu nūdeļu receptes sastāvā ir milti, ūdens, sāls un olas. Pats svarīgākais nūdeļu gatavošanas procesā ir mīklas sajaukšana, tāpēc jāzina svarīgākās nianses. Pēc tam atliek izrullēt mīklu ar rulli vai izlaist caur speciālo makaronu pagatavošanas mašīnu vai speciālu spiedni (attēlā).

Rīgā, Buru ielā 9, ir nojaukta daļēji iebrukusī ēkas siena, bet blakus esošā māja ir norobežota ar aizsargvairogu. Sienas demontāžas izmaksas pašlaik SIA Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) neprecizē, bet norāda, ka par avārijas seku novēršanu būs jāmaksā arī privatizēto dzīvokļu īpašniekiem. Pašlaik visus darbus apmaksā RNP.

Bēr­nī­bā stun­dām il­gi ar aiz­rau­tī­bu va­rē­ju pē­tīt kā­du dā­ņu ka­ri­ka­tū­ris­ta Her­lu­fa Bids­tru­pa ka­ri­ka­tū­ru grā­ma­tu – ko vi­su tik tur ne­va­rē­ja ie­rau­dzīt! Vie­na bil­de spil­gtā at­mi­ņā jo­pro­jām: maz­ma­zī­ti­ņā bū­ce­nī­tī ne­ie­do­mā­ja­mi mil­zī­ga vis­vi­sā­du krā­mu un gra­ba­žu kal­na cie­šā ie­len­ku­mā sēž sī­ka ve­či­ņa, ie­ba­ri­kā­dē­ta ne pa jo­kam, bet zem fi­lig­rā­nā zī­mē­ju­ma la­ko­nisks pa­raksts: cik la­bi, ka viss pa ro­kai... Jau to­reiz, piec­ga­dīgs mei­tēns bū­da­ma, iz­se­ci­nā­ju – es gan tā­dā mis­kas­tē dzī­vot ne­gri­bē­tu...

Hardija Legzdiņa uzskata, ka norvēģu ārsts un rakstnieks Aksels Munte, sakot, ka suns ir pēdējais eņģelis, ko Dievs atstājis cilvēkam zemes virsū, laikam domājis par loenbergeru. Kas meklē, tas atrod, un tā Hardijas ģimenē cēli iesoļoja Bārtons.

«Karotāji – tā mēs sevi saucam. Mēs cīnāmies par spožu tikumu, par augstiem mērķiem, par dziļu gudrību, tāpēc saucam sevi par karotājiem.» Grāmatas Mierpilnā karotāja ceļš, ko klajā laidis apgāds Zvaigzne ABC, pamatā ir kādreizējā pasaules čempiona vingrošanā Dena Milmena dzīves notikumi.

Daudzi Latvijas dārznieki lieto agronomes Ilzes Žolas veidoto Dārza kalendāru, ko izdevis apgāds Zvaigzne ABC un kuros izmantoti populārās vācu pētnieces Marijas Tūnas secinājumi un ieteikumi.

Liepājnieki Valija un Andris Beluzas jau četrus gadus dzīvo Nīcas novadā, dažus kilometrus aiz Liepājas robežas, prom no cilvēku burzmas. Abi saimnieki ir ekoloģiska dzīvesveida piekritēji, tāpēc viņu namiņš ir ar velēnu jumtu, kas gan reizēm karstā laikā jāaplaista un reizi gadā jānopļauj. Velēnu jumti vēl ir retums Latvijā, bet ieviesti šeit pēc Norvēģijas parauga. «Tas ir cits fīlings,» pārliecināta Valija.

Arhitektam Jānim Bērziņam ar sievu, būvinženieri Viju Gēmi piesātināto krāsu un apaļo formu nams privātmāju ciematā Amatciems ir trešais kopīgi radītais un apdzīvotais projekts. Viņu kopdzīvi un darbu, pēc pašu domām, visprecīzāk raksturo jēdziens jaunrade. «Esam kā veci studenti, jo visu laiku vēlamies izveidot kaut ko jaunu,» Vija un Jānis smejot vienbalsīgi nosaka.

Nacionālā teātra aktrise Baiba Indriksone teic, ka viņai bijis bagāts mūžs – ar mīļiem cilvēkiem un interesantām lomām.

Tautas daiļamata meistare, cimdu adītāja Skaidrīte Bauze ar vīru Haraldu, kurš aizraujas ar kokgriešanu, lielāko daļu mūža aizvadījuši Bērzes upes līkloču ieskautajās mājās Lejnieki. Tur viņi izveidojuši netradicionālu pastaigu dārzu ar eksotisku augu kolekcijām, bet ziemā ļaujas latvju rakstu sargājošajiem musturiem. «Mēs nevaram nosēdēt mierā, visu laiku gribas kaut ko darīt,» viņi vienprātīgi noteic.

Mūziķis un pasniedzējs Jānis Retenais neslēpj, ka sevi daudz dedzinot un atdodot citiem, taču šāda ir mūziķa profesijas īpatnība. «Visa gada garumā sadalu prioritātes. Protams, galvenie pienākumi saistīti ar pasniedzēja darbu un pūtēju orķestri Rīga,» par savu darba kārtību stāsta Jānis un atzīst, ka reizēm pats jūtot – darbu esot par daudz. Un kad pienāk tāds brīdis, tad kaut kas tiekot atstāts malā.

«Šo­brīd at­ro­dos vis­la­bā­ka­jā dzī­ves brī­dī. Ja tā ne­no­tik­tu, tad bū­tu grū­ti strā­dāt un rak­stīt. Jū­tos sa­ska­nī­gi pats ar se­vi, es­mu ie­gu­vis dvē­se­les mie­ra stā­vok­li. Viss rit da­bis­ku gai­tu, un no­tiek il­gi gai­dī­tā at­grie­ša­nās pie se­vis ci­tā kva­li­tā­tē. Tas ma­ni ie­prie­ci­na,» 65. dzim­ša­nas die­nas priekš­va­ka­rā sa­ka dzej­nieks Le­ons Brie­dis, ku­ram 16. de­cem­brī būs vel­tīts ju­bi­le­jas kon­cer­tuz­ve­dums.

Jaun­ā dzie­dā­tā­ja Kris­tī­ne Prau­li­ņa teic, ka kat­ru ga­du pirms Zie­mas­svēt­kiem esot aiz­vien grū­tāk at­rast lai­ku, lai ne­daudz ap­stā­tos no ik­die­nas skrē­jie­na un mie­rī­gi no­do­tos dzi­ļām pār­do­mām, kas vi­ņai, ti­cī­gam cil­vē­kam, esot sva­rī­gi.

Vie­ta, kas vi­su lai­ku ie­dves­mo un ro­si­na ar­vien jaun­ām ra­do­šām ide­jām – šķiet, grū­ti rast vēl pre­cī­zā­ku rak­stu­ro­ju­mu mā­jai, ko kopš 1968. ga­da pār­do­mā­ti un mērķ­tie­cī­gi vei­do un kopj Mai­ga un Egils Ro­zen­ber­gi. Tek­stil­māk­sli­nie­ka vec­tē­va pa­gā­ju­šā gad­sim­ta sā­ku­mā bū­vē­tā mā­ja Mel­lu­žos: ti­pisks sa­va lai­ka Jūr­ma­las ap­bū­ves pa­raugs – vien­stā­va ko­ka ēka ar vir­tu­vi, trim ap­dzī­vo­ja­mām is­ta­bām, ve­ran­du un sau­so tu­ale­ti pa­gal­mā – lai­ka gai­tā pie­dzī­vo­ju­si acīm re­dza­mas pār­vēr­tī­bas, bet ne­viens ne­ņe­mas ap­gal­vot, ka ta­gad punkts uz «i» ir uz­likts.

Pienā ir vairākas cilvēka organismam vērtīgas vielas.