Valsts 2016. gada budžeta iztrūkuma segšanai valdība ievieš jaunu maksājumu no visām ģimenēm, kas nedzīvo personiskajās mājās.
Valdība lūdz Saeimas piekrišanu uzlikt pievienotās vērtības nodokli (PVN) dzīvojamo māju pārvaldīšanas pakalpojumam. Nodokļa ieviešanas paskaidrojumā teikts, ka «PVN piemērošana arī dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pakalpojumam būtu saskaņā ar Eiropas Savienības Padomes direktīvu par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu, kas neparedz nosacījumu, ka ar PVN neapliek dzīvojamo māju pārvaldīšanas pakalpojumu. Tādējādi šobrīd veidojas neatbilstība starp PVN likumu un minēto direktīvu, kuru plānotās izmaiņas novērstu.»
Ļoti īsais nodokļa ieviešanas pamatojums atstāj vietu jautājumiem, kāpēc gan ES paraugvalsts Latvija līdz šim nav ievērojusi ES direktīvu un cik daudzās no ES dalībvalstīm likumi paredz tieši tādu dzīvojamo ēku apsaimniekošanas kārtību kā Latvijā. Pie mums spēkā esošā Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6. pants nosaka, ka «dzīvojamās mājas pārvaldīšana ietver» «obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības» un «citas pārvaldīšanas darbības», bet obligāti veicamo pārvaldīšanas darbību uzskaitījumā pirmais punkts ir «dzīvojamās mājas uzturēšana (fiziska saglabāšana) (turpmāk — uzturēšana) atbilstoši normatīvo aktu prasībām» utt. Itin bieži ir vieta domstarpībām, kas konkrētajā ēkā jādara, lai tā tiktu saglabāta apdzīvošanai derīgā kondīcijā un cik ilgi saglabāta – vai apsaimniekotājs neievāc naudu, kas pazudīs līdz ar ēku, kad tā tiks atzīta par graustu.
Pret nodokļa ieviešanu Saeimā varētu izskanēt šeit minētie un vēl citi iebildumi, jo valdība pasliktina situāciju dzīvojamo ēku apsaimniekotājiem, starp kuriem lauvas tiesa pienākas pašvaldību uzņēmumiem. Šo uzņēmumu pārvēršana par nodokļa savācējiem Valsts kasei ir pret pašvaldību interesēm, taču valdība sola pašvaldībām šo pašu naudu kaut daļēji atdot dotāciju veidā.
Valdība prasa iekļaut nodokļa uzlikšanu nākamā gada budžeta likumu paketē. Budžeta gads sāksies 1. janvārī, bet konkrētā nodokļa iekasēšana – 1. jūlijā, kā tas līdzīgos gadījumos parasts. Proti, lai iedzīvotājiem būtu grūtāk pamanīt, kā apkures rēķinu aizvieto jaunais maksājums valstij.
PVN likme Latvijā ir noteikta 21% apmērā no maksājuma summas. Mājokļa izmaksu sadārdzinājums šā nodokļa dēļ Latvijas iedzīvotājiem būs ļoti dažāds atkarībā no viņa mājokļa lieluma, statusa un veida, kā katrs mājokļu apsaimniekotājs aprēķina savas izmaksas ēku pārvaldīšanai. Šo aprēķinu veids var ietekmēt proporciju starp tām mājokļa rēķina sadaļām, kuras jau tagad ir vai nav apliktas ar PVN. Turpmāk kopējais dzīvokļa rēķins pieaugs jo straujāk, jo lielāka ir ar PVN pašlaik neapliktā rēķina sadaļa.
SIA Rīgas namu pārvaldnieks iepazīstināja Neatkarīgo ar provizoriskiem aprēķiniem par to, par cik palielinātos ikmēneša maksājumi par dzīvokli valstī lielākā dzīvojamo ēku apsaimniekošanas uzņēmuma klientiem. Par piemēru ņemti divi dzīvokļi ar vienu un to pašu platību ap 55 m2, bet atšķirīgiem statusiem. Proti, pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas aplikšana ar nodokli ietekmē arī zemes nomas izmaksu apmēru, ja mājai piesaistītais zemes gabals tiek nomāts. Tātad variants nr. 1 – ar dzīvokli nav saistīta nomāta zeme:
l Šobrīd pārvaldīšanas maksa ir 0,5274 eiro par m2 mēnesī, kuras palielināšana par 21% pieaugs līdz 0,6123 eiro m2 mēnesī. Ikmēneša maksa par dzīvokli līdz ar to pieaugs par 4,54 eiro mēnesī un 54,48 eiro gadā.
l Par piemēru ņemts konkrēts dzīvoklis Rīgas centrā ar 57,67 m2 platību. Šobrīd ceturkšņa maksa par zemes nomu zemes īpašniekam, kurš nav PVN maksātājs un attiecīgi netiek piemērots PVN šai komponentei, ir 1,88580 eiro m2, kam atbilst zemes nomas maksa 108,75 eiro ceturksnī. Pēc PVN piemērošanas zemes nomas maksa palielināsies līdz 2,28182 eiro m2 ceturksnī, ceturkšņa maksa – 131,59 eiro. Gada laikā maksas sadārdzinājums 91,36 eiro.
http://news.lv/Neatkariga_Rita_Avize_Latvijai/2015/09/18/uzliks-nodokli-majas-parvaldisanai