lauki

Šomēnes sabiedriskajā diskusijā iezīmējās divi svarīgi notikumi, kas skāra tādu jautājumu kā cilvēka apdzīvotās vides un dabas attiecības.

Grāvju aizrakšana un pļavu pārpurvošana Ķemeros, tīša meža iznīcināšana un ierobežojumi privātīpašniekiem Gaujas Nacionālajā parkā, aizsardzības režīma paplašināšana Vecpiebalgā: haotiskā vides aizsardzības projektu īstenošana Latvijā var novest pie neatgriezeniska kaitējuma tautsaimniecībai un lauku dzīves kvalitātei.

Ir mums Latvijā Ugunsdzēsēju un glābēju diena, Medicīnas darbinieku diena, Tēvu diena, Policijas darbinieku diena un vēl citas atzīmējamas un atceres dienas, kas kalendārā nav iezīmētas ar sarkano krāsu.

Īpašuma kadastrālā vērtība kļūs aktuāla brīdī, kad jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis, jo tas tiek aprēķināts, pamatojoties tieši uz šo informāciju. Pilsētu iedzīvotājiem kadastrālās vērtības dēļ šogad nodoklis par nekustamo īpašumu tikpat kā nemainīsies, savukārt lauciniekiem, kuriem piederošā zeme ar katru gadu kļūst arvien vērtīgāka, jārēķinās ar nodokļa kāpumu.

Lauku reģionos pacienti ir atstāti vieni paši ar savām problēmām – cilvēkiem, lai ārstētos slimnīcā, jāņem aizņēmums, naudas trūkst ne tikai zālēm, bet arī izmeklējumiem, Neatkarīgajai saka Alūksnes invalīdu biedrības vadītāja vietniece Gunta Jermacāne. Īpaši smagi ir hronisko slimību pacientiem, kuriem vienlaikus jālieto vairāki medikamenti un par visiem jāveic līdzmaksājums.

”Cilvēki nesaprot, kā izplatās slimība, un no tā arī rodas visas nelaimes. Tie vēl aizvien tur savas cūciņas āra aplokos, kur viņas var nonākt saskarē ar meža zvēriem, kas, savukārt, var būt nonākuši saskarē ar mežacūkām. Tāpat arī cilvēki dodas mežos ogot un sēņot, bet pēc tam ar tiem pašiem zābakiem un nemazgātām rokām iet pie cūciņām, kuras tā arī saslimst,” Neatkarīgajai skaidro Dienvidlatgales Pārtikas un veterinārā dienesta pārvaldes vadītājs Antons Lazdāns.

Vidēji 30% Rīgas skolēnu zināšanas par mājlopiem un dārzeņu audzēšanu ir visai virspusējas, secināts mazumtirdzniecības tīkla "Maxima" un biedrības "Latvijas Mazpulki" veiktajā Rīgas 5.klašu skolēnu aptaujā.

Sākoties sezonas darbiem, lauksaimniecībā akūti pieaug nepieciešamība pēc darbaspēka, tikmēr smagnējā likumdošanas sistēma ļoti apgrūtina saimniecisko darbību, un arī šajā sezonā lauku uzņēmējiem būs jāstrādā pa vecam, karojot gan ar neregulāri uz darbu nākošajiem strādniekiem, gan ar valsts iestāžu birokrātiju.

Lēnām pieaug lauksaimnieku interese par iespēju saņemt aizdevumu zemes iegādei valsts atbalstītajā lauksaimniecības zemes iegādes programmā. Ja mēneša sākumā programmā tika piešķirti 86 aizdevumi, patlaban to skaits palielinājies līdz 99. Kopējā aizdevumu summa ir 3,349 miljoni latu, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja Zemkopības ministrijas pārstāvji.

Varbūt šis galu galā izrādīsies mazs gabaliņš Edvarda Lorenca formulētās Haosa teorijas – tauriņa efekts Dobeles novada Naudītes pagasta Apguldē. Šveiciete Petra reiz aizbrauca uz Portugāli, tur sastapa latvieti Jāni Derkinu, iemīlējās, pirms 12 gadiem apprecējās un pērn beidzot pārcēlās uz dzīvi Latvijā.

Statistikas dati jau tagad apliecina, ka Latvijas lauki noveco, bet atsevišķi reģioni jau ir tikpat kā izmiruši un turpina to darīt. Tur pat pārcelšanās pabalstus diez vai būs kam maksāt.

Lauksaimniekiem un mazajiem uzņēmējiem nav pamata satraukumam par pasākuma "Atbalsts uzņēmumu radīšanai un attīstībai (ietverot ar lauksaimniecību nesaistītu darbību dažādošanu)" projektu pieņemšanas sākuma pārcelšanu par trijām nedēļām.

No 11.aprīļa līdz 13.aprīlim Eiropas Parlamenta deputāts Alfrēds Rubiks tā saucamās "zaļās nedēļas" (regulāru EP deputātu tikšanās ar saviem vēlētājiem) gaitā satikās ar valsts lauksaimniecības, tūrisma nozares un ostu industrijas pārstāvjiem.

Lauku atbalsta dienests (LAD) informē, ka no 28.februāra tiek veikti gala maksājumi lauksaimniekiem, kuri ir izpildījuši atbalsta saņemšanas nosacījumus agrovides apakšpasākumā "Bioloģiskās lauksaimniecības attīstība" (BLA) un "Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos" (BDUZ).

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija (LLKA) ir gandarīta par Eiropas Parlamenta šī gada 15.februārī pieņemto lēmumu, kas paredz, ka piena apjoms, par kuru varēs vienoties sarunās starp ražotāju organizācijām un pārstrādātājiem vai savācējiem, drīkstēs sasniegt 3,5% no kopējā Eiropas Savienības (ES) saražotā piena apjoma un 33% no kopējā dalībvalsts piena apjoma vai 45% no piena apjoma dalībvalstīs, kur saražotā piena apjoms ir mazāks nekā 500,000 tonnu.

Pēc zemkopības ministres Laimdotas Straujumas un Eiropas Parlamenta (EP) deputātes Sandras Kalnietes ielūguma vakar Latvijā viesojās Lietuvas lauksaimniecības viceministrs Mindaugs Kuklieris, Igaunijas lauksaimniecības ministrs Helirs Valdors Sēders un EP deputāte Meirida Makginesa.

Zemkopības ministrija (ZM) rosina paredzēt valsts atbalstu lētu kredītu veidā tiem lauksaimniekiem, kuri iegādājas zemi. Pēc ZM aplēsēm, aizdevumus šādam mērķim vajadzētu izsniegt ar gada likmi robežās no 3 līdz 4 procentiem un ar maksimālo aizdevuma termiņu līdz 20 gadiem.

Latgales zemnieki nepievienojas Latvijas politiķu un amatpersonu optimismam par Eiropas Savienības (ES) piekāpšanos tiešo maksājumu izlīdzināšanā. Govju īpašnieki strādā un vairāk cerību liek uz jaunbūvējamo piena rūpnīcu Jelgavas pievārtē.

Latvijas lauksaimniekiem tiek plānoti mazāki Eiropas Savienības maksājumi nekā citviet savienībā, atzīst Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka, aicinot zemniekus novērtēt to, ka Latvija tomēr saņems vairāk nekā pašlaik.