Sākoties sezonas darbiem, lauksaimniecībā akūti pieaug nepieciešamība pēc darbaspēka, tikmēr smagnējā likumdošanas sistēma ļoti apgrūtina saimniecisko darbību, un arī šajā sezonā lauku uzņēmējiem būs jāstrādā pa vecam, karojot gan ar neregulāri uz darbu nākošajiem strādniekiem, gan ar valsts iestāžu birokrātiju.
Kā norāda Vaiņodes novada augļkopības saimniecības SIA "Kurzemes delikateses" pārstāvis Agris Vīksne, augļkopībai ir izteikti sezonāls raksturs. Ziemas mēnešos dārzos nav ko darīt, tādēļ uzņēmēji nevar atļauties strādniekiem maksāt algas. Savukārt ražas vākšanas periodā ir nepieciešams liels daudzums strādnieku, bet darbaspēka nav.
"Ļoti sarežģīti tikai uz dažiem mēnešiem piesaistīt 25-35 cilvēkus. Daudzi aizraujas ar alkoholu, citi var atbraukt tikai pāris reizes nedēļā uz dažām stundām. Tā nu katru pēcpusdienu, kad jāsāk vākt ogas, zīlējam, cik cilvēku atnāks un vai spēsim izpildīt veikalu pasūtījumus. Slēgt darba līgumus ar šiem cilvēkiem nevar, jo nenāk regulāri, savukārt sadarbību ar pašnodarbinātajiem apkaro Valsts darba inspekcija. Man tika ieteikts lietot likumdošanā paredzētos brīdinājumus, rājienus, kaut gan skaidrs, ka šādas kategorijas cilvēki par tādām "represijām" pasmiesies un vispār vairs nenāks," norāda Vīksne.
Sezonas darbu laikā saimniecību īpašnieki izmanto divas iespējas - ar potenciālo darbinieku noslēdz darba līgumu, par ko Valsts ieņēmumu dienestam (VID) obligāti jāziņo dienu iepriekš, vai arī ar cilvēku noslēdz uzņēmuma līgumu par konkrēta apjoma darba veikšanu, ja tas reģistrējies kā pašnodarbinātais. Tikmēr abos gadījumos pastāv problēma, ka cilvēki darbā ierodas ļoti neregulāri, līdz ar to uzņēmēji vēlas panākt izmaiņas, kas ļautu vienkāršot darbā pieņemšanas gaitu.
Lai gan Ministru prezidents jau pērn 22.jūnijā parakstīja rezolūciju, ar kuru uzdeva Finanšu ministrijai (FM) kopīgi ar Zemkopības ministriju (ZM) un Labklājības ministriju (LM) līdz 2013.gada 31.martam iesniegt likumdošanas izmaiņu priekšlikumus, rezolūcija tā arī nav izpildīta.
Kā norāda FM pārstāvji, patlaban sagatavots risinājums, kas paredz ieviest jaunu sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokli. Tajā iekļauts iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Ja valdība to akceptēs, jaunā nodokļa administrēšanai būs jāizveido programmnodrošinājums, kura izstrādei būs nepieciešams laiks līdz pat deviņiem mēnešiem. Turklāt, kā atzīst FM, jāņem vērā, ka šogad gan VID, gan citu iesaistīto iestāžu IT resursi ir paredzēti eiro ieviešanas nodrošināšanai.
Situāciju visai savādu dara apstāklis, ka FM topošos likuma grozījumus ne augļkopji, ne ZM ierēdņi tā īsti vēl nav redzējuši. Kā norāda Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomē, tā kā likumprojekts "iesprūdis", nav zināms arī galējais grozījumu variants.
"Iesākumā jautājums virzījās ļoti labi, un plāns bija, ka līdz sezonas sākumam normatīvais akts tiks pieņemts. Tomēr esot grūtības izveidot programmu, lai spētu pasākumu administrēt, jo VID ir aizņemts ar eiro ieviešanu. Pagaidām vispār neesam redzējuši dokumenta versiju uz papīra," sacīja biedrībā.
Līdz ar to ilgi gaidītos nodokļu atvieglojumus par sezonas strādniekiem lauksaimnieki var aizmirst vismaz līdz nākamās sezonas sākumam.