Sarmītei, kurai Smiltenes pusē nācās kādi rītu izmantot starppilsētu autobusu, sašutusi par redzēto un izdzīvoto.
"Sveicināti Latvijas laukos! Jāsāk ar to, ka parasti, nokļūstot neierastā situācijā, cenšos visu skatīt no smieklīgākā skatpunkta, bet šorīt smaids tāds skābs sanāk...Esmu cilvēks, kurš ikdienā pārvietojas ar savu auto...Šodien kaut kas saniķojās, un uz savas ādas izbaudīju lauku "idilli". Pirmkārt, nokavēju darbu, jo ar autobusu laikā nokļūt nesanāk..nostopēt neizdevās.. Otrkārt, esmu apšķiesta ar sāls migliņu un slapjām kājām...
Treškārt, mani, kas ļoti reti izmanto sabiedrisko, apkāsa Valmiera šoferis, kurš izsniedza biļeti par braucienu no krietni tālākas pieturas. Varbūt jāteic paldies, ka nebija jāmaksā viss Valmiera-Smiltene ceļš. Pārdomas radās arī par to, ka man principā nav grūti nosoļot tos 3 km līdz pieturai pa sniega putru, bet cilvēkam gados? Un ja viņš vēlas atpūsties? Un kāpēc pieturā jāmīcās pa sniegu? Ja jau reiz protam uzlikt tik skaistu "uzcenojumu" biļetei, tad varbūt var kādam nopirkt slotu, lai notīra 1x1 m laukumiņu un dibena tiesu uz soliņa.
Un beidzot - novēlu dižajiem lēmuma pieņēmējiem, kuri plāno samazināt sabiedrisko maršrutu skaitu - nokļūt situācijā, kad uz lauku apvidus ceļa apklust auto, un viņam ar savām lakādas kurpītēm un spīdīgo uzvalku ir jāmēro ceļš līdz autobusa pieturai un tajā JĀSAGAIDA autobuss," norāda Sarmīte.
