Latvijas laukos visapdraudētākā suga ir cilvēki
Šomēnes sabiedriskajā diskusijā iezīmējās divi svarīgi notikumi, kas skāra tādu jautājumu kā cilvēka apdzīvotās vides un dabas attiecības.
Salacgrīvas novada dome savā ārkārtas sēdē izlēma, ka atbalstīs tikai tādu dzelzceļa līnijas Rail Baltica maršrutu, kas nešķērsos Salacgrīvas novada blīvi apdzīvoto daļu, un piedāvāja dzelzceļa līniju novirzīt vairāk uz meža masīviem. No atbildīgo ierēdņu puses sekoja iebildumi, ka šāds lēmums esot ļoti slikts, jo tā sekas varot būt nežēlīga Eiropas tiesvedība pret Latviju. Dzelzceļa līnija būšot pārāk tuvu Vitrupes ielejas liegumam. Par šādu rīcību ES saberzīšot putekļos Latvijas valsti.
Otra tēma saistījās ar Ulda Graudiņa žurnālistikas pētījumu (LA) par to, ka vismaz piecus gadus pamestās melnā stārķa ligzdas dēļ Pūres pagastā SIA MS Kārkli piederošā meža īpašumā tiek aizliegta saimnieciskā darbība. Pirms trim gadiem dabas draugiem nebija nekādu problēmu sarīkot nežēlīgu eksperimentu ar melnā stārķa mātītēm. Pirmajā eksperimenta gadā no ar raidītājiem apkarinātajām melnā stārķa mātītēm gāja bojā 90%. Ja melnā stārķa mātītēm normālos apstākļos gada laikā mirstība būtu 90%, tad šī suga sen vairs nebūtu sastopama Latvijā. Tagad melno stārķu killeri metas aizsargāt pamestās ligzdas. Vispirms apkarina putnus ar raidītājiem un, kad tie neatgriežas, jo ir gājuši bojā, metas aizsargāt tukšās ligzdas...
Taču tie, kas ar putām uz lūpam apgalvo, ka Latvijas daba tiek arvien vairāk iznīcināta, dzīvo maldu un vecu dogmu varā.
Šopavasar vienā no zinātniskajām konferencēm kāda referāta temats bija par Sarkanajā grāmatā iekļauto sugu aizsardzību. Referents vispirms paziņoja, ka ar katru gadu dabas aizsardzības problēmas Latvijā kļūst arvien briesmīgākas, daba tiek arvien vairāk un vairāk iznīcināta, bet biotopi tiek masveidā sagrauti. Vienīgā izeja - vēl stingrākas un stingrākas normas. Pēc tam tika rādīti grafiki, no kuriem izrietēja, ka aizsargājamo sugu īpatņu skaits līdz 20. gs. astoņdesmito gadu beigām patiešām samazinājās, bet pēc tam, it īpaši 21. gadsimta laikā, reģistrēto aizsargājamo sugu īpatņu skaits strauji palielinājās. Uz manu aizrādījumu, ka aizsargājamo sugu īpatņu skaita grafiki liecina, ka situācija dabas aizsardzībā uzlabojas un varbūt ir jāizvērtē vairāku sugu izslēgšana no Sarkanās grāmatas, nekāda jēdzīga atbilde netika sniegta.
Patiešām, 20. gs. astoņdesmito gadu beigās, kad Latvijas iedzīvotāju skaits pietuvojās trim miljoniem, kad Latvija bija industrijas milzis ar piesārņotu dabu un nitrātu pilnām upēm, Latvijas daba bija apdraudēta, un mums bija jāveic nozīmīgi pasākumi dabas glābšanai. Taču tagad situācija ir radikāli mainījusies. Daba atkaroja bijušās lauksaimniecības zemes. Mežu platība mūsdienu Latvijā ir jau divas reizes lielāka nekā 20. gs. trīsdesmito gadu beigās. Iedzīvotāji masveidā aizbrauc, bet palikušos notur vienīgi iespējamā saimnieciskā darbība.
Aicinu ikvienu aplūkot citus skaitļus (CSP datu bāze) - iedzīvotāju skaita izmaiņas Latvijas lauku pagastos, neskaitot Rīgas apkārtni! Kādos iespaidīgos tempos samazinās vietējo iedzīvotāju skaits Igaunijas un Krievijas pierobežas pagastos! Iedzīvotāju skaita samazinājums ir tik straujš, ka secinājums ir nepārprotams - pašlaik Latvijas ziemeļu un austrumu pierobežas pagastos visapdraudētākā suga ir nevis mežacūkas, bebri vai stirnas, bet gan cilvēks (Homo sapiens). Tāpēc tagad ir daudz svarīgāk aizsargāt tieši lauku cilvēku ekoloģisko un ekonomisko nišu jeb dzīvotni. Suga Homo sapiens ir jāieraksta Latvijas Sarkanajā grāmatā. Dzelzceļa līniju vilkšana, iznīcinot cilvēku dzīves telpu, ir Latvijas iznīcināšana.
Ir saprotami, ka pārapdzīvotajā Rietumeiropā Nature programma ir vitāla svarīga. Savukārt Austrumeiropā, bet jo īpaši Latvijā, Nature programma pārtop par vietējo iedzīvotāju iznīcināšanas instrumentu.
Latvijas pozīcijai ES ir jābūt stingrai. Latvijai nav vajadzīga Nature programma, tās radikālās izpausmes. Latvijai pašlaik ir vajadzīga cita - Humanus programma, kas aizsargātu cilvēku tradicionālo dzīves telpu Latvijas laukos.
Tā kā ES bija tā, kas «izsūca» Latvijas darbaspēku, ES pienākums ir piedāvāt Latvijai cilvēku sugas aizsardzības programmu Latvijas laukos, jo tā būs iespējams samazināt tās nelietības, kuras tika īstenotas pret Latvijas laukiem ES politikas vārdā.