Zemes iegādes programmā pieaug interesentu skaits; visvairāk piesakās Zemgalē
Lēnām pieaug lauksaimnieku interese par iespēju saņemt aizdevumu zemes iegādei valsts atbalstītajā lauksaimniecības zemes iegādes programmā. Ja mēneša sākumā programmā tika piešķirti 86 aizdevumi, patlaban to skaits palielinājies līdz 99. Kopējā aizdevumu summa ir 3,349 miljoni latu, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja Zemkopības ministrijas pārstāvji.
Par apstiprināto aizdevumu summu kopumā plānots iegādāties 2822 hektārus lauksaimniecības zemes. Iegādājamo zemes platību vidējā tirgus vērtība ir 1187 lati par hektāru, un lauksaimnieki galvenokārt vēlas iegādāties līdz šim nomāto zemi.
No 99 apstiprinātajiem aizdevumiem 72 aizdevumiem piešķirtā aizdevuma summa ir līdz 40 000 latu, savukārt pieprasītākās aizdevuma summas ir līdz 25 000 latu. Visvairāk aizdevumu piešķirts Zemgalē - 37, Kurzemē - 33, Vidzemē - 14, Latgalē - astoņi, bet Rīgas reģionā - septiņi aizdevumi.
Pamatā aizdevumiem piesakās nelielas saimniecības. 74 saimniecībās strādā no viena līdz trim darbiniekiem, kas ir ģimenes locekļi. Tikai piecas saimniecības ir tādas, kurās darbinieku skaits pārsniedz desmit un gada apgrozījums ir lielāks par diviem miljoniem eiro, kas, atbilstoši uzņēmumu definīcijai, ir uzskatāmi par mazo uzņēmumu.
Kā ziņots, zemes aizdevumu programma paredz aizdevuma termiņu līdz 20 gadiem, un aizdevumus izsniegs līdz 2013.gada 31.decembrim. Aizdevumu likme līdz 26.jūnijam noteikta 3,315%. Kopējā lauksaimniekiem paredzētā kredītlīnija zemes iegādei lauksaimnieciskās ražošanas attīstīšanai ir desmit miljoni latu. Kreditēšanu administrē VAS "Lauku attīstības fonds" sadarbībā ar VAS "Latvijas Hipotēku un zemes banka".
Atbalsta programma nepieciešama, jo no 2010.gada zemei, kas netiek apstrādāta, tiek piemērota nekustamā īpašuma nodokļa papildlikme 1,5% apmērā no zemes kadastrālās vērtības. Tāpēc tie zemju īpašnieki, kas neražo lauksaimniecības produkciju un nespēj nodrošināt savu īpašumu uzturēšanu, varētu pārdot zemi tiem lauksaimniekiem, kas ir ieinteresēti to iegādāties ražošanai.
Tāpat no lauksaimnieku apstrādātās zemes liela daļa joprojām ir nomāto zemju platības, un daudziem rodas problēmas ar saistību izpildi un jāatmaksā saņemtais Eiropas Savienības atbalsts, ja patiesais zemes īpašnieks izlemj priekšlaikus lauzt nomas līgumu.