No 11.aprīļa līdz 13.aprīlim Eiropas Parlamenta deputāts Alfrēds Rubiks tā saucamās "zaļās nedēļas" (regulāru EP deputātu tikšanās ar saviem vēlētājiem) gaitā satikās ar valsts lauksaimniecības, tūrisma nozares un ostu industrijas pārstāvjiem.
Īpaša uzmanība braucienu laikā pa Latviju tika veltīta arī valsts zivsaimniecības stāvoklim un attīstības perspektīvām. Tas ir īpaši svarīgi pirms akvakultūras attīstības problēmu izskatīšanas Eiropas Savienībā, un jaunas nozares attīstības Programmas izstrādes nākamajiem 7 gadiem, kas sāksies Eiropas Parlamentā vistuvākajā laikā.
"Zaļās nedēļas" laikā notika Alfrēda Rubika tikšanās ar saimniecību, kuras specializējas ogu - dzērveņu un melleņu audzēšanā, īpašniekiem Babītes pagastā, ar mācību pētnieciskās saimniecības "Vecauce" direktoru. Bez tam notika pārrunas ar Zivju resursu departamenta zinātniski pētnieciskā institūta BIOR vadību, Latvijas Zivju saimniecības asociācijas vadību, saimniecību "Purviņi" un "Kalve", kuras nodarbojas ar zivju pavairošanu un audzēšanu, īpašniekiem, Lauku tūrisma asociācijas "Lauku ceļotājs" vadību, viesu nama "Sprīdīši" īpašniekiem Nacionālā parka "Tērvete" apkaimē, kā arī ar Latvijas Mazo ostu asociācijas vadību, viena no lielākajiem Latvijas cietes un garšvielu ražošanas uzņēmuma SIA "Aloja -Starkelsen" vadību.
Alfrēds Rubiks iepazinās ar pašreizējo situāciju valsts lauksaimniecībā. Tikšanos gaitā Eiropas Parlamenta deputāts interesējās, kā līdz Latvijas zemniekiem un ražotājiem nonāk ES subsīdijas un maksājumi, vai Latvijas lauksaimniecības un zivju produkcijas ražotāji jūt palīdzību no Latvijas ierēdņiem iziet ārējos tirgos un jaunu produkcijas noietu tirgu meklēšanā. Diskusijas laikā tika apspriestas arī problēmas, kuras pēc dažādu valsts lauksaimniecības nozaru pārstāvju domām, ir galvenās barjeras Latvijas lauku un ekonomikas kopumā attīstībā.
Valsts lauksamniecības nozaru pārstāvji ir pārliecināti par savām spējām konkurēt ar ārzemju ražotājiem ne tikai iekšējā tirgū, bet arī ārējos tirgos piegādājot savu produkciju. Tomēr pamatproblēmas, kuras patlaban uztrauc Latvijas lauku pārstāvjus, nav tikai taisnīga ES maksājumu un subsīdiju sadale, bet arī pārliekā nozares birokratizācija, visu nozaru ražotāju atbalsta trūkums no kontrolējošo dienestu puses, lauksaimniecības zemju, mežu un ūdenstilpņu uzpirkšana no citu ES valstu pilsoņu puses. Pie tam Latvijas resoru kontrolējošo dienestu attieksme pret ārzemju īpašniekiem un Latvijas saimniekiem krasi mainās nevis Latvijas pilsoņu labā. Bez tam tika atzīmēts reāls valsts politiķu un valdības intereses trūkums pret problēmām, kuras tik tiešām interesē gan lielos ražotājus, gan mazo saimniecību īpašniekus, kā arī skaidra Latvijas attīstības un lauksaimniecības nozares perspektīvu redzējuma trūkums. Diskusijas gaitā asi vārdi izskanēja arī Ārlietu ministrijas virzienā, kura acīmredzami nav ieinteresēta konkrēti atbalstīt Latvijas produkcijas iziešanu citu valstu tirgos.
Īpaši tika atzīmēta darba roku deficīta problēma lauksaimniecības nozarē, pastāvot lielam bezdarbnieku skaitam lauku apvidos. Vietējo pašvaldību pabalstu izdalīšanas politika vairāku gadu garumā cilvēku, kuri ir nonākuši grūtā situācijā, pagaidu atbalsta vietā noveda pie tā, ka laukos izveidojās vesels cilvēku slānis, kuri nav ieinteresēti strādāt jebkādu darbu. Rezultātā ražošanas un zemnieku saimniecību vadītāji ir spiesti atteikties no daudzu perspektīvu virzienu attīstības personāla deficīta dēļ.
"Galvenā problēma ir mērķtiecīgas valsts saimnieciskās politikas un skaidras Latvijas lauksaimniecības attīstības stratēģijas trūkums. Un tas notiek apstākļos, ka tieši lauksaimniecība Latvijā ir ne tikai stratēģiski svarīga valsts ekonomikas nozare, jo mums nav derīgo izrakteņu vai lielu industriālo projektu, bet arī stūrakmens latviešu dzīves veida un nacionālās vides saglabāšanā", uzskata Alfrēds Rubiks.