Īpašuma kadastrālā vērtība kļūs aktuāla brīdī, kad jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis, jo tas tiek aprēķināts, pamatojoties tieši uz šo informāciju. Pilsētu iedzīvotājiem kadastrālās vērtības dēļ šogad nodoklis par nekustamo īpašumu tikpat kā nemainīsies, savukārt lauciniekiem, kuriem piederošā zeme ar katru gadu kļūst arvien vērtīgāka, jārēķinās ar nodokļa kāpumu.
Dzīvokļu kadastrālās vērtības pēdējo trīs gadu laikā tikpat kā nav mainījušās. Taču to nevar teikt pa lauku sētām, liecina Neatkarīgās veiktais pētījums. Piemēram, divistabu dzīvokļa Ziepniekkalnā kadastrālā vērtība jau četrus gadus ir nemainīga – 22,54 tūkstoši eiro, četristabu dzīvokļa Iļģuciemā – 31,25 tūkstoši eiro. Savukārt nelielas lauku saimniecības (Talsu novadā) kadastrālā vērtība gada laikā pieaugusi par trešdaļu, bet kopš 2008. gada – pat trīskārt. Visvairāk vērtība palielinājusies lauksaimniecības zemei.
Arī Valsts zemes dienesta (VZD) rīcībā esošā informācija liecina, ka kadastrālo vērtību izmaiņas šogad neskar dzīvojamo, komercdarbības un ražošanas ēku īpašniekus, jo šajās īpašumu grupās kadastrālo vērtību bāzes vērtības jau trešo gadu nemainās – tās stabili saglabājas 2014. gada līmenī.
Taču lauku zemēm kadastrālā bāzes vērtība ir pieaugusi par 30%. VZD informē, ka lauku zemēm vērtību izmaiņas būs gandrīz visās lauku pašvaldībās – no 5% pieauguma Saulkrastu novadā līdz vairāk nekā 50% pieaugumam trīs novados – Alojas, Burtnieku un Mazsalacas. Savukārt kopējais vērtību pieaugums šajos novados būs salīdzinoši mazāks – 36% Alojas, 22% Burtnieku un 25% Mazsalacas novadā.
Lauksaimniecībā izmantojamās zemes cenas un attiecīgi arī bāzes vērtības atšķiras gan vienas pašvaldības robežās, gan starp pašvaldībām. Tā kā cena ir atkarīga no zemes kvalitātes vai produktivitātes, tad vienas pašvaldības robežās viena hektāra vērtība var atšķirties pat 10 reižu, piemēram, no 100 eiro/ha par akmeņainu ganību līdz 1000 eiro/ha par auglīgu meliorētu aramzemi.
Vairāk nekā divās trešdaļās Latvijas teritorijas labas lauksaimniecības zemes viena hektāra kadastrālā vērtība ir mazāka nekā 1000 eiro par hektāru. Vissliktākās kvalitātes lauksaimniecībā izmantojamai zemei (mazāk par 10 ballēm) vissliktākā novietojumā bāzes vērtība šogad ir 80 eiro/ha, savukārt vislabākās kvalitātes zemei (vairāk par 60 ballēm) vislabākajā novietojumā bāzes vērtība ir 2800 eiro/ha.
Kopumā kadastrālo vērtību pieaugumi dažādos novados ir atšķirīgi. Lielākie vērtību pieaugumi ir tajās lauku pašvaldībās, kur līdz šim lauku zemes tirgus ir bijis neaktīvs un zemes cenas salīdzinoši mazas. Piemēram, viens no lielākajiem vērtību kāpumiem ir Isnaudas pagastā – pieaugums no 450 līdz 650 eiro/ha un Murmastienē – no 550 līdz 800 eiro/ha. Vērtību pieaugums ir arī auglīgajās Zemgales teritorijās, piemēram, Codes pagastā – no iepriekšējiem 1500 eiro/ha līdz 2000 eiro/ha, jo darījumu cenas daudzos gadījumos jau pārsniedz 3000 eiro/ha.
VZD gan uzskata, ka arī šā gada lauksaimniecības zemju kadastrālās vērtības, kas aprēķinātas, analizējot 2012. un 2013. gada tirgus darījumus, joprojām atpaliek no to tirgus vērtības.
Tā kā īpašumu, tajā skaitā zemes, kadastrālā vērtība tiek izmantota par pamatu nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanai, tad līdz ar kadastrālās vērtības pieaugumu jārēķinās arī ar NĪN kāpumu, kas lauksaimniecības zemju īpašniekiem šogad būtu visai iespaidīgs. Saeimas deputāti pērn ieklausījās zemnieku bažās un ar likuma spēku ierobežoja kāpumu.
Sākot ar šo gadu, lauksaimniecības zemēm tiek ieviesta speciālā vērtība, kas pēc būtības ir vērtība ar 10% pieauguma ierobežojumu. Ierobežotā vērtība attieksies uz tām zemēm, kas pārsniedz trīs hektārus un kurām vismaz viens no noteiktajiem lietošanas mērķiem ir lauksaimniecības zeme, ūdens objektu zeme vai mežsaimniecības zeme un īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, kurās saimnieciskā darbība ir aizliegta ar normatīvo aktu. Speciālā vērtība darbosies līdz 2025. gadam.