Lai nepieļautu emigrāciju, darba devēji laukos cīnās par katru darbinieku
Pētot situāciju saistībā ar personu nodarbināšanu laukos, biedrība „Lauksaimnieku apvienība” secina, ka arvien vairāk laukos strādājošo darba devēju izjūt iepriekšējo gadu kreditēšanas ietekmi uz darba ņēmēju. Ļoti bieži rodas situācija, kad darba devējiem ir jāizpilda tiesu izdoti izpildu raksti, tādējādi esot spiestiem samazināt nelielo darba ņēmēju mēneša atalgojumu, kas situāciju padara kritisku jau tā sarežģītajā laikā, kad trūkst darba roku.
Lauksaimniekiem tiekoties ar Labklājības, Ekonomikas, Zemkopības ministriju, Valsts ieņēmumu dienesta, Valsts darba inspekcijas, Nodarbinātības valsts aģentūras un Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārstāvjiem, tika secināts, ka problēma ir aktuāla un tā steidzami ir jārisina, veicot attiecīgos grozījumus normatīvajos aktos.
Jāmin piena nozare, jo šajā nozarē tādu darbu veikšana kā govju slaukšana un apkopšana jāveic katru dienu, un darbinieku mainība ļoti ietekmē nozares attīstību. Darba devēji ir neapskaužamā situācijā, ja no darbinieku ģimenes locekļiem katrs ir noformējis kaut vienu vai vairākus kredītus un no tiem ir radies parāds, un abi ir nodarbināti vienā saimniecībā. Darba devējs tādējādi ir izvēles priekšā - ja darba ņēmējs sapratīs, ka no viņa algas tiek atņemti 30 - 50%, tad darbiniekiem nav citu iespēju kā, piemēram, braukt uz Angliju vai strādāt lielpilsētā. Pastāv arī otra iespēja - darba devējam maksāt algu „uz rokas”, darba devējam ieejot pelēkajā ekonomikas zonā.
Priekšlikums no „Lauksaimnieku apvienības” būtu veikt grozījumus Civilprocesa likumā, samazinot ieturējuma procentu apmēru darbiniekam no darba samaksas.
Juris Bērziņš Z/S „Kalna Tomēni” īpašnieks atzīst: „Ja darbinieks nāk pie manis strādāt, ir centīgs, labi zina savu darbu, tad kāpēc, piemēram, man viņam maksāt tikai minimālo algu tikai tāda iemesla dēļ, ka kādreiz viņš ir paņēmis ātro kredītu? Ja jau ir tāda situācija radusies, tad tikai godīgi, ka ieturējumi nav lielāki par 20%, jo kas gan savādāk strādās laukos?”
Biedrības „Lauksaimnieku apvienība” izpilddirektors Dīns Cielavs: „Viens no risinājumiem būtu ieturējuma neveikšana personām, kuras tikko uzsāk darbu pie darba devēja, lai darba devējam nebūtu uzreiz jāpiemēro ieturējumi. Būtu jānosaka, ka ieturējumi jāuzsāk ne ātrāk kā pēc 60 dienām no darba līguma noslēgšanas brīža, tādējādi ļaujot darbiniekam strādāt, nostabilizējot savu privāto dzīvi un stimulējot to nepamest darbu un radot apstākļus, kad darbs ir līdzeklis palikšanai Latvijā.”
"Lauksaimnieku apvienība" ir Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) biedri. LOSP apvieno 58 lauksaimniecības nozaru un daudznozaru valsts līmeņa nevalstiskās organizācijas un kopumā pārstāv vairāk nekā 12 345 ražojošos lauksaimniekus.