Eiropas Savienības (ES) un nacionālajā līmenī mērķtiecīgi jāstrādā pie labvēlīgu un pievilcīgu dzīves apstākļu nodrošināšanas lauku apvidu iedzīvotājiem, lai nodrošinātu pieejamību nepieciešamajai infrastruktūrai, pakalpojumiem, izglītības iespējām un darba vietām, ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē Briselē sacīja zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS).
Kopš 2001. gada Baltijas valstis ir pazaudējušas 80% lauku iedzīvotāju. “Kontekst.lv” pētīja, kādas sekas būs lauku depopulācijai un kā šo problēmu risina citās valstīs.
Jau trešo gadu iedzīvotāji tiek aicināti svinēt lauku ziedēšanas svētkus.
Jau trešo gadu pēc kārtas biedrība “Apvienība par ilgtspējīgu lauksaimniecību un lauku vidi” organizē lauku ziedēšanas svētkus. Šogad sešās vietās Latvijā izvietoti īpaši lielizmēra koka fotorāmji, lai visiem gribētājiem būtu iespēja uzņemt perfekto bildi uz ziedošu lauku fona.
Ja tuvākajās dienās Latvijā nebūs nokrišņu, lietavu laikā nolijušais ūdens pazudīs un sējumiem netiks nodarīti bojājumi, informē biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.
Katram otrajam jeb vidēji 62% Baltijas pilsētu iedzīvotāju, lai pieņemtu lēmumu par pārcelšanos uz dzīvi ārpus lielajām pilsētām, ir būtiski, lai īpašumā būtu visas nepieciešamās ērtības, noskaidrots Luminor bankas veiktajā aptaujā.
Latvijas ogu audzētāji ceļ trauksmi – pašmāju zemenes, ķirši un mellenes paliek uz lauka, nevis nonāk mūsu vēderos. Šovasar uz lauka paliek desmitiem tonnu ogu, vēsta TV3 raidījums "900 sekundes".
Pašlaik ir labs ražas potenciāls, taču kurā katrā dienā tas var tikt iznīcināts, intervijā aģentūrai LETA sacīja Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības "Latraps" valdes priekšsēdētājs Edgars Ruža.
Latvijā lauku saimniecības kļūst lielākas, un to apsaimniekotā zemes platība palielinās, pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē, atsaucoties uz 2020.gada lauksaimniecības skaitīšanas provizoriskajiem rezultātiem.
Vairāk nekā pusi Latvijas iedzīvotāju - 56%, domājot par dažādām problēmām, kas novērojamas Latvijas laukos, visvairāk satrauc izdangāti, bedraini lauku ceļi un aizauguši, nekopti lauki (45%), liecina pēc biedrības "Apvienība par ilgtspējīgu lauksaimniecību un lauku vidi" pasūtījuma veikta SKDS aptauja.
2017.gada vasarā mediji vēstīja par applūdušajiem laukiem Kurzemē, kur zem ūdens paliku jaunā graudaugu raža. Šķiet, ka arī šogad scenārijs atkārtojas, jo, piemēram, Kubulos daži lauki applūduši tik ļoti, ka tajos pat var peldēties.
Pirmdienas spēcīgo lietavu sekas manāmas arī laukos. Kartupeļu vagas daudzviet mirkst pamatīgās peļķēs. Lauku saimnieki par gaidāmo ražu vēl nesatraucas, tomēr, ja lietavas turpināsies, stādījumus var nomākt nezāles un jūlijā piemeklēt arī lakstu puve, vēsta ReTV.
Sociālajā vietnē Facebook īstu "vētru" komentāru sadaļā izraisījis konta Slepenais pircējs ieraksts, kurā kāda sieviete dalījusies ar savu pieredzi Rīgas lauku labumu veikaliņā.
Ģimenes ārstu skaits valstī jau gadiem ir nepietiekams, īpaši laukos, un patlaban par efektīvāko šīs problēmas risināšanā tiek atzīts papildu maksājums ārstu praksēm par darbu laukos, pauda Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas Jauno ģimenes ārstu nodaļas vadītājs ģimenes ārsts Ainis Dzalbs.
Āfrikas cūku mēra diagnostikai Latvijā turpmāk tiks izmantoti jutīgāki testi, kas ļaus precīzāk noteikt vīrusu, paredz valdības otrdien apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta Āfrikas cūku mēra likvidēšanas un draudu novēršanas kārtībā.
No 4. līdz 6. maijam Latvijā (Lietuvā – 10.–12. maijā) ceļotāji tiek aicināti doties neilgā ceļojumā uz laukiem, piedalīties akcijā Atvērtās dienas laukos.
Jaunā valdība kā vienu no prioritārajiem uzdevumiem izvirzījusi Latvijas administratīvi teritoriālās (reģionālās) reformas realizāciju. Neesmu pret šo reformu principā, un tās tehniskais pamatojums (pašvaldību ir par daudz, un tās ir par sīku) skan visnotaļ loģiski, taču šīs reformas ideoloģiskais pamatojums, manuprāt, ir arhaisks un 21. gadsimtam neatbilstošs.
Visintensīvāk pesticīdi Latvijā tiek lietoti lauku pupu, ziemas kviešu un ziemas rapša sējumos – attiecīgi 1,49 kilogrami, 1,45 kilogrami un 1,43 kilogrami uz vienu sējumu hektāru. Tiesa, tas ir nedaudz mazāk nekā 2012. gadā, kad Centrālā statistikas pārvalde (CSP) veica iepriekšējo pētījumu.
Ņemot vērā, ka ilgstošā sausuma izraisītās sekas lauksaimniecībā atzītas par valsts mēroga dabas katastrofu, Valsts ieņēmumu dienests (VID) varēs sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku nodokļu maksājumus lauksaimniekiem, kurus Zemkopības ministrijas deleģētais Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKIC) būs atzinis par valsts mēroga dabas katastrofā cietušām personām lauksaimniecībā.