Latvijā lauku saimniecības kļūst lielākas, un to apsaimniekotā zemes platība palielinās, pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē, atsaucoties uz 2020.gada lauksaimniecības skaitīšanas provizoriskajiem rezultātiem.
Statistikas pārvaldē norādīja, ka 2020.gadā Latvijā saskaitīti 69 000 ekonomiski aktīvu lauku saimniecību, kas apsaimniekoja 1,96 miljonus hektāru (ha) lauksaimniecībā izmantojamās zemes.
Pēdējo 10 gadu laikā lauku saimniecību skaits Latvijā samazinājies par 14 400 jeb 17,2%, bet kopējā apsaimniekotā lauksaimniecības zemes platība pieaugusi par 163 700 ha jeb 9,1%.
Savukārt ekonomiski aktīvo lauku saimniecību skaits pēdējo 20 gadu laikā Latvijā samazinājies vairāk nekā divas reizes, tostarp straujākās izmaiņas bija no 2001. līdz 2010.gadam, kad saimniecību skaits samazinājās par 40,8%. Šajā periodā par 8% palielinājās apsaimniekotā lauksaimniecības zemes platība. Pēdējos četros gados šī platība palielinājusies vien par 29 200 ha jeb 1,5%, bet saimniecību skaits samazinājies par 900 jeb 1,3%.
Statistikas pārvaldē norādīja, ka pēdējo 20 gadu laikā apsaimniekotā lauksaimniecības zemes platība vidēji vienā saimniecībā palielinājusies 2,4 reizes. 2020.gadā tā vidēji vienā lauku saimniecībā veidoja 28,4 ha, kas ir par 6,8 ha jeb 31,8% vairāk nekā 2010.gadā.
2020.gadā lauksaimniecībā bija 156 500 pastāvīgi nodarbināto, kas ir par 13,5% mazāk nekā 2010.gadā. Vidēji vienā lauku saimniecībā nodarbināto skaits palielinājies no 1,9 nodarbinātajiem 2001.gadā līdz 2,3 nodarbinātajiem 2020.gadā.
Kopš 2001.gada kopējā lauksaimniecības kultūraugu (graudaugi, pākšaugi, tehniskie kultūraugi, kartupeļi, dārzeņi, lopbarība) sējumu platība vidēji vienā lauku saimniecībā pieaugusi piecas reizes - no 6,7 ha 2001.gadā līdz 34 ha 2020.gadā. Pēdējo 10 gadu laikā sējumu platība vidēji vienā saimniecībā palielinājusies par 15,1 ha jeb 79,9%.
Statistikas pārvaldē norādīja, ka, salīdzinot 2020., 2010. un 2001.gada lauksaimniecības skaitīšanas rezultātus, vērojama tendence, ka graudaugu audzētāju saimniecībās palielinās graudaugu sējumu platības. 2020.gadā vidēji vienā graudaugu audzētāju saimniecībā audzēja 37,6 ha graudaugu, kas ir par 87,1% vairāk nekā 2010.gadā un 5,5 reizes vairāk nekā 2001.gadā.
Tehnisko kultūraugu (ziemas un vasaras rapsis, lini, ārstniecības augi) audzētāju saimniecībās šo kultūraugu sējumu platība vidēji vienā saimniecībā samazinājās no 57 hektāriem 2010.gadā līdz 52,5 hektāriem 2020.gadā. Salīdzinot ar 2016.gadu, 2020.gadā tehnisko kultūraugu sējumu platības vidēji vienā saimniecībā pieauga par 12,6%. Īpaši palielinājušās rapša platības - no 50,2 hektāriem 2016.gadā līdz 58,3 hektāriem 2020.gadā vidēji vienā rapšu audzētāju saimniecībā.
Tāpat lauksaimniecības skaitīšanas rezultāti liecina, ka veidojas lielas lauku saimniecības, kas specializējas lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanā.
2020.gadā 1.jūlijā lauksaimniecības dzīvniekus audzēja 25 000 lauku saimniecību. Liellopu audzētāju saimniecību skaits ir samazinājies divas reizes - no 35 100 saimniecību 2010.gadā līdz 16 300 saimniecību pērn, bet ganāmpulka lielums ir pieaudzis 2,3 reizes - no 11,2 līdz 25,5 liellopiem vidēji vienā saimniecībā.
Līdzīga tendence vērojama arī slaucamo govju un cūku skaita izmaiņās vidēji vienā audzētāju saimniecībā - 2020.gadā bija 11,7 slaucamās govis un 41,6 cūkas, kas ir divas reizes vairāk, salīdzinot ar 2010.gadu.
Savukārt dējējvistu audzētāju saimniecībās ir izteikta specializācija, jo 90% no dējējvistu kopskaita audzē lielajās putnkopības saimniecībās (0,1% no visām mājputnu saimniecībām), kurās putnu skaits pārsniedz 10 000 mājputnu. Pārējās dējējvistu audzētāju saimniecībās bija vidēji 28,3 vistas.
Lauksaimniecības skaitīšana notiek reizi 10 gados un sniedz detalizētu informāciju par lauku saimniecību struktūru ne tikai reģionu, bet arī novadu un pagastu līmenī. Kopš neatkarības atgūšanas Latvijā veiktas trīs lauksaimniecības skaitīšanas - 2001., 2010. un 2020.gadā. Reizi trijos gados starp skaitīšanām notiek lauku saimniecību struktūras apsekojumi reģionu līmenī.
Ekonomiski aktīva lauku saimniecība ir saimniecības ar apsaimniekoto lauksaimniecības zemes platību lielāku nekā viens ha vai standarta izlaidi lielāku par 70 eiro neatkarīgi no platības, kura ražo lauksaimniecības produkciju, neatkarīgi no saražotās produkcijas daudzuma un tās izmantošanas veida vai saglabā labus lauksaimniecības un vides apstākļus zemē.
