Aptauja: aizvien vairāk iedzīvotāju interesējas par pārcelšanos uz laukiem
Katram otrajam jeb vidēji 62% Baltijas pilsētu iedzīvotāju, lai pieņemtu lēmumu par pārcelšanos uz dzīvi ārpus lielajām pilsētām, ir būtiski, lai īpašumā būtu visas nepieciešamās ērtības, noskaidrots Luminor bankas veiktajā aptaujā.
Interesanti, ka lielāko pilsētu iedzīvotāji, pārceļoties uz mazpilsētām un lauku reģioniem, ir gatavi uzsākt dzīvi jaunā vietā, jo vien vidēji katram desmitajam būtu nozīmīgi pārcelties uz dzīvesvietu bērnības pilsētā.
Visas nepieciešamās ērtības īpašumā kā būtisku apstākli, lai izlemtu dzīvot kādā no mazpilsētām vai lauku reģionos, visbiežāk norāda jaunieši vecumā no 18 līdz 27 gadiem.
Šajā vecuma kategorijā aptaujātie biežāk nekā citu vecuma grupu respondenti norāda arī stabilu interneta pārklājumu īpašumā un veikalu un sadzīves pakalpojumu pieejamību tuvākajā apkārtnē kā nozīmīgus faktorus dzīvei lauku reģionos. Tajā pašā laikā mājokļa iegāde bērnībās pilsētā visnozīmīgākā ir Lietuvas iedzīvotājiem (18%), kamēr Latvijā un Igaunijā šo apstākli kā būtisku norāda vien aptuveni katrs desmitais lielāko pilsētu iedzīvotājs.
“Kā liecina mūsu bankas novērojumi, aizvien vairāk iedzīvotāju interesējas par īpašumu iegādi ārpus lielajām pilsētām, kas skaidrojams ar dabas tuvumu, zaļāku vidi un iespēju dzīvot lielākā mājoklī. Tajā pašā laikā mūsu veiktā aptauja iezīmē arī apstākļus, kas iedzīvotājiem ir būtiski, lai viņi izdarītu izvēli par labu dzīvei mazpilsētā vai lauku reģionos. Tā, piemēram, iezīmējas tendence, ka iedzīvotājiem ir svarīgi, lai mājoklī būtu stabils interneta pārklājums, kas skaidrojams ar to, ka cilvēki aizvien vairāk izvēlas dzīvi ārpus pilsētām un izmanto iespēju strādāt attālināti,” stāsta Kaspars Sausais, Luminor mājokļu kreditēšanas eksperts.
Vienlaikus kā būtisku šķērsli, kas varētu atturēt no pārcelšanās uz lauku reģioniem, katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs norāda medicīniskās palīdzības nepieejamību tuvākajā apkārtnē, kamēr Igaunijā šādu atbildi norāda katrs piektais aptaujātais, bet Lietuvā 16% respondentu. Vienlīdz nozīmīgs šķērslis Baltijas valstu iedzīvotājiem, lai viņi pieņemtu lēmumu par labu dzīvei ārpus lielākajām pilsētām, ir sabiedriskā transporta nepieejamība vai atkarība no to grafikiem, ko Latvijā un Lietuvā norāda vidēji katrs piektais aptaujātais, bet Igaunijā - katrs ceturtais. Latvijā sabiedriskā transporta nepieejamība visvairāk satrauc vecāka gadagājuma cilvēkus no 60 līdz 74 gadiem, kur šādu atbildi norāda katras trešais aptaujātais, bet vismazāk iedzīvotājus vecumā no 30 līdz 39 gadiem, no kuriem šādu atbildi ir norādījuši 17% aptaujāto.