Latvijas ogu audzētāji ceļ trauksmi – pašmāju zemenes, ķirši un mellenes paliek uz lauka, nevis nonāk mūsu vēderos. Šovasar uz lauka paliek desmitiem tonnu ogu, vēsta TV3 raidījums "900 sekundes".
”Dramatiska situācija ar šiem laukiem, puse ražas paliek vagā,” tik skarbi izsakās zemeņu audzētāja no Mālpils novada Ginta Apsīte. Pirmo reizi viņas saimniecībā 60 tonnu garšīgo sārto ogu nesasniedz patērētāju.
”Ogas neaizies līdz ogu ēdājam, bet uz komposta kaudzi. Savāktas ar visām lapām un aizvestas prom… Un tādi ir seši hektāri, kas nav nolasīti.” Gintai un viņas vīram Andrim zemenes aug 29 hektāru platībā, un jau otro gadu ir problēmas ar to, kurš nolasīs ogas - vietējie lasītāji piesakās ļoti gausi. Ir vajadzīgi vismaz 160 cilvēku, bet pieteikusies tikai puse.
“Centāmies piesaistīt Latvijas iedzīvotājus. Atbrauca cilvēki, atbrauca ļoti labi cilvēki, bet viņu ir pārāk maz, lai nolasītu šos laukus. Tos var nolasīt tikai ļoti daudzi strādnieki, kuri nav pieejami ar vietējiem resursiem,” stāsta uzņēmuma ”Mālpils zemenes” saimniece.
Izaudzēt varam, bet salasīt vairs nevaram, tāpēc vairāku gadu garumā nolasīt ražu gan ”Mālpils zemenēm”, gan citām ogu saimniecībām palīdzēja viesstrādnieki, pārsvarā no Ukrainas, taču viņi arvien biežāk sākuši braukt uz citām Eiropas Savienības valstīm, kur viesstrādniekiem labvēlīgāki nosacījumi.
“Tagad divi gadi ir pagājuši, kad vairs nevaram piesaistīt… Dievs dod, ka paies 10 gadu un varēs ar atvieglotajiem nosacījumiem braukt pie mums viesstrādnieki. Citas valstis rada brīvākus noteikumus, lai viesstrādnieki vieglāk varētu pārvietoties, bet pie mums viss tiek bremzēts un netiek nākts zemniekiem pretī,” norāda Andris Apsītis.
Līdzīga situācija ir vairākās pašmāju ogu saimniecībās visā Latvijā, pastāstīja Augļkopju asociācijā. Zaudējumi vēl netiek aprēķināti, bet desmitiem tonnu ogu pirmo reizi netiek nolasītas.
