Vairāk nekā pusi Latvijas iedzīvotāju - 56%, domājot par dažādām problēmām, kas novērojamas Latvijas laukos, visvairāk satrauc izdangāti, bedraini lauku ceļi un aizauguši, nekopti lauki (45%), liecina pēc biedrības "Apvienība par ilgtspējīgu lauksaimniecību un lauku vidi" pasūtījuma veikta SKDS aptauja.
Jāatzīmē, ka, pieaugot izglītības līmenim, satrauktība par aizaugušiem, nekoptiem laukiem pieaug. Salīdzinoši retāk iedzīvotājus satrauc lauksaimniecības platību smidzināšana (29%) un latvāņi ceļmalās (22%). Savukārt pavisam nedaudz iedzīvotājus satrauc smakas no lauksaimniecības ražošanas (4%) un lieli kviešu, rapšu, kukurūzas, u. c. lauki (2%). 8% respondentu norādījuši, ka viņus nesatrauc nekas no minētā.
"Runājot par lauku smidzināšanu, dati lielā mērā ir pārsteidzoši. Kaut arī plaši tiek kultivēta ideja, ka sabiedrība ir viennozīmīgi pret augu aizsardzības līdzekļu (AAL) lietošanu lauksaimniecībā, aptaujas dati parāda, ka situācija nebūt tāda nav. Faktiski sabiedrībā nedominē viedoklis par labu vai par sliktu AAL lietojumam," secina "Apvienības par ilgtspējīgu lauksaimniecību un lauku vidi" valdes priekšsēdētājs Valters Zelčs.
Aptaujas dati liecina, ka kopumā 39% Latvijas iedzīvotāju atbalsta augu aizsardzības līdzekļu (t. i., pesticīdu) lietošanu lauksaimniecībā, lai augus aizsargātu no kaitēkļiem, slimībām un nezālēm (pilnībā atbalsta: 8%, drīzāk atbalsta: 31%). Augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu drīzāk neatbalsta 36%, bet nemaz neatbalsta 15%.
"Neskatoties uz to, ka pēdējos gados dažādas interešu grupas un lobiji lauku smidzināšanu pasniedz kā nepārbaudītu, nedrošu un klaji briesmīgu praksi, teju 40% sabiedrības pauž atbalstu tam, ka augu aizsardzības līdzekļi jālieto, lai pasargātu pārtikas izejvielas no kaitēkļiem un slimībām, nodrošinot tās kvalitāti un uzturvērtību. Interesanti arī novērot to, ka Latvijas austrumu reģionos, kur šobrīd ir vairāk nekoptas un aizaugušas lauksaimniecības zemes, šīs nesakārtotās platības iedzīvotājus uztrauc būtiski vairāk nekā lauku smidzināšana. Tomēr reģionos, kur teju visas aizaugušās platības ir atgrieztas lauksaimniecībā, cilvēkus vairāk sāk uztraukt lauku smidzināšana. Caurmērā gan primārais uztraukums lauku iedzīvotājiem ir ceļu stāvoklis un nekoptās platības," norāda V. Zelčs.
Vairāk nekā ceturtdaļa jeb 28% iedzīvotāju būtu gatavi iegādāties augu valsts produktus, kas iegūti no šķirnēm, kuras ir veidotas selekcijā, augus ģenētiski modificējot (ĢMO), ja tādā veidā lauksaimniekiem būtu iespējams būtiski samazināt pesticīdu izmantošanu augu aizsardzībai no kaitēkļiem un slimībām (jā: 7%, drīzāk jā: 21%), turpretī kopumā 57% nebūtu tam gatavi (nē: 32%, drīzāk nē: 25%).
"Pārsteidzoši ir šie rezultāti jautājumā par ģenētiski modificētu produktu izmantošanu. Eiropas Zaļais kurss ir nospraudis ambiciozus mērķus arī lauksaimniecībā. Jāmazina augu aizsardzības līdzekļu lietojums, mēslojuma daudzums, taču jāsaglabā un jākāpina produkcijas apjoms. Tās ir divas lietas, kuras viena otru izslēdz. Zaļajā kursā tomēr tiek runāts par jaunu gēnu tehnoloģiju ieviešanu Eiropas lauksaimniecībā. Šī "jaunā selekcijas metode" (angliski - New breeding techniques) potenciāli atļautu vienas sugas ietvaros veikt gēnu pārneses. Ne gluži kā Amerikā, kur dārzenī var ievietot dzīvnieka gēnu, bet piezemētāk - no viena tomāta pārnest atsevišķas īpašības uz citu tomātu. Tādā veidā būtu iespējams ātri radīt augstražīgas šķirnes, kuras reizē ir arī, piemēram, slimību noturīgas, kā rezultātā nav nepieciešama sēņu slimību ierobežošana ar fungicīda smidzināšanu. Arī vides organizācijas Eiropā uz šādu scenāriju raugās gana optimistiski, taču aptaujā skaidri redzam, ka Latvijas sabiedrība to nevēlas," norāda V. Zelčs.
Iedzīvotāju, kas nebūtu gatavi iegādāties augu valsts produktus, kas iegūti no šķirnēm, kuras ir veidotas selekcijā, augus ģenētiski modificējot, īpatsvars palielinās, palielinoties biežumam, kādā viņi tiekas ar cilvēkiem, kas dzīvo laukos, kā arī ar cilvēkiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecību. Pastāv pieņēmums, ka cilvēki ar augstāku izglītības līmeni vairāk izprotot ĢMO, biežāk tiecas šo metodi atbalstīt, taču Latvijas gadījumā šādus secinājumus izdarīt nav iespējams. Vērojama pat pretēja tendence.
