Eksperts: Pašlaik ir labs ražas potenciāls, taču kurā katrā dienā tas var tikt iznīcināts

© f64.lv, Kaspars Krafts

Pašlaik ir labs ražas potenciāls, taču kurā katrā dienā tas var tikt iznīcināts, intervijā aģentūrai LETA sacīja Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības "Latraps" valdes priekšsēdētājs Edgars Ruža.

Vaicāts par ziemāju stāvokli Latvijas laukos, Ruža sacīja, ka, lai arī beidzot varējām priecāties par īstu ziemu, lauksaimniekiem tā radīja milzīgas bažas. Viņš skaidroja, ka kviešiem ir svarīgi, lai zeme būtu sasalusi zem sniega segas, kad tie aiziet ziemas guļā, taču tas šogad nenotika.

"Uzsniga bieza sniega kārta un apakšā palika neaizmiguši kvieši, kas turpināja elpot, bet tiem klāt caur sniega segu netika ogļskābā gāze, ko augi ieelpo. Kvieši zem sniega segas smaka nost, tas varēja radīt sniega pelējumu un izsušanu," stāstīja valdes priekšsēdētājs, piebilstot, ka beigu beigās ziemāju pārdzīvojuši labāk, nekā tika prognozēts.

Tāpat viņš sacīja, ka, lai arī daudzos laukos pavasarī sējumi izskatījās bēdīgā stāvoklī, pašlaik liela daļa no šiem laukiem ir ļoti skaisti atkopušies un tam lielā mērā ir jāpateicas laikapstākļiem, ko pārējā sabiedrība sauc par sliktiem, - vēsam un lietainam pavasarim.

"Kopumā šobrīd sējumi tiešām izskatās ļoti labi. Ļoti palīdz maijā un jūnijā nolijušais lietus un dāsnā saule, kas šobrīd sējumus apgādā ar enerģiju," komentēja Ruža.

Vaicāts par ražas prognozēm, kooperatīva valdes priekšsēdētājs pauda, ka ir pietiekami ilgi strādājis lauksaimniecībā, lai neizteiktu nekādas prognozes, tomēr atzina, ka pašlaik ražas potenciāls ir labs. "Līdz ražai vēl ir pusotrs mēnesis, šajā laikā vēl var notikt visādi brīnumi. Cerēsim uz pozitīviem," pauda Ruža.

Komentējot kooperatīva biedru sasētās kultūras, Ruža atzina, ka tās cauri gadiem īpaši nemainās, jo lauksaimnieki audzē to, kam ir tirgus. Tāpat viņš uzsvēra, ka svarīga ir augu seka, jo, lai ilgtermiņā varētu strādāt laukos, ir jāievēro ļoti daudzas likumsakarības.

"Nevar vienu kultūru uz tā paša lauka audzēt vairākus gadus pēc kārtas, jo izplatās dažādas slimības, kaitēkļi, nezāles, ar kurām grūti tikt galā. Pamatkultūra Latvijā ir kvieši, bet kā augmaiņas kultūras audzē rapšus, kas ir augsnes atsvaidzinātājs, uzlabotājs un mēslotājs," norādīja kooperatīva valdes priekšsēdētājs.

Latvijā

“Polija un Latvija apzinās, ka Eiropai ir jāstrādā pie konkurētspējas veicināšanas, inovācijām un birokrātijas mazināšanas un nākamo pusgadu šiem jautājumiem pievērsīs pastiprinātu uzmanību. Mēs varam strādāt kopā un pastiprināt jau līdz šim veiksmīgo sadarbību,” par secinājumiem pēc divu dienu vizītes Polijā norāda ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Polija nākamos sešus mēnešus būs prezidējošā valsts ES Padomē.

Svarīgākais