Latviešu valoda

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Edmundam Sprūdžam (Zatera Reformu partija, ZRP) nav tiesību rosināt Rīgas mēra Nila Ušakova (Saskaņas centrs, SC) atlaišanu pēc domes priekšsēdētāja paziņojuma, ka viņš piedalīsies referendumā un balsos par Satversmes grozījumiem par krievu valodas noteikšanu kā otru valsts valodu, ko aicinājuši vērtēt seši neatkarīgie deputāti, pastāstīja ministra padomniece komunikācijas jautājumos Inese Auniņa.

Kultūras ministrija (KM) nākamnedēļ 10.janvārī izsludinās atklāto konkursu latviešu valodas apguvei, kurā kā projekta iesniedzēji aicinātas valsts un pašvaldību iestādes, augstākās izglītības iestādes un nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāvji, pavēstīja ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Annija Senakola.

Lai gan elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums paredz iespēju politiskajām partijām veikt aģitāciju un sniegt informāciju sabiedriskajos medijos arī pirms tautas nobalsošanas, reāli šādu iespēju politiķiem nav.

Nacionālā apvienība (NA) atbalsta kampaņas rīkošanu pirms referenduma par grozījumiem Satversmē, kas paredz piemērot valsts valodas statusu krievu valodai, bet sekos līdzi kampaņai izmantojamo līdzekļu apmēram un izlietojumam, teica viens no NA frakcijas līderiem Raivis Dzintars.

Šodien, 8.decembrī, Valsts prezidents Andris Bērziņš piedalījās Valsts valodas komisijas sēdē, kuras laikā viņš uzsvēra valsts valodas nozīmi Latvijas sabiedrībā, izglītības sistēmā un tās pētīšanas un tālākattīstības iespējas.

Par sabiedrības saliedētības integrācijas procesa līdzšinējiem trūkumiem un nepieciešamajiem darbiem politiķiem savā starpā un ar sabiedrību jārunā tieša, bet toleranta valoda.

Valsts prezidents Andris Bērziņš neatbalstīs nevienu no pusēm jautājumā par Satversmes grozījumu ierosināšanu par oficiālu divvalodību Latvijā, kas saasinājis attiecības politisko partiju vidū, kā dēļ Saeimas spīkere un valdības vadītājs gatavojas nākt klajā ar īpašu paziņojumu.

Vladimirs Lindermans, biedrības Dzimtā valoda līderis, intervijas laikā vairākas reizes sarunā atbild uz telefona zvaniem, un var nojaust, ka runātgribētāju tēma ir viena: nule sākusies minētās biedrības rosinātā parakstu vākšana par likumprojektu, kas paredz grozīt Satversmi, iekļaujot tajā nosacījumu par krievu valodu kā otro valsts valodu.

Oktobrī un novembrī Latvijas vēstnieks Kanādā Juris Audariņš pasniegs mācību materiālus Kanādas latviešu skolām Otavā, Toronto un Hamiltonā.

No jaunā mācību gada pirmo reizi ir uzsākta latviešu valodas mācīšana Pekinas Ārzemju studiju universitātē Ķīnas Tautas Republikā, informē Latvijas vēstniecība Ķīnā.

Krievu mediju žurnālisti nacionālboļševiku Vladimiru Lindermanu izvirzījuši Maksa van der Stūla prēmijai par viņa cīņu, lai krievu valoda Latvijā kļūtu par valsts valodu, piektdien vēsta "Latvijas Avīze".

Var uzskatīt, ka sabiedrība ir atteikusies lemt gan par krievu skolu pāreju uz mācībām latviešu valodā, gan par pabalstiem. Abos gadījumos tā ir attiecīgo referendumu rosinātāju izgāšanās. Nevis uzvara.

Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-TB/LNNK Saeimā ir ieguvusi astoņus mandātus, kas nav devis iespēju iekļauties valdošajā koalīcijā. Taču arī raudāt nav pamata, jo, lai arī pie lielās siles viņus nelaida, gan jau ka nacionālkonservatīvo jaunajiem līderiem – Raivim Dzintaram, Imantam Parādniekam un citiem – ir gluži labi iepaticies tērpties tautas priekšstāvja drānās, parādīties televīzijas zilajos ekrānos, regulāri saņemt deputāta algu un tas, ka viņus uzrunā par kungiem.

Tā kā Dzimtās valodas pasākums saistāms ar izmaiņām Satversmē (otra valsts valoda), tas šķiet diezgan bezcerīgs. Šai idejai pietrūks potenciāla. Taču arī VL!TB/LNNK idejas panākums nozīmēs to, ka mācības latviešu valodā kļūst iespējamas visās valsts skolās, bet sabiedrības integrācija – neiespējama.

Tiesībsargs Juris Jansons otrdien uzsvēris, ka jautājums par mācību valodu skolās un otru valsts valodu ir pilsoņiem izlemjami jautājumi.

Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 12.aprīlī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Saeimas kārtības rullī, kas paredz kārtību, kādā varēs pārbaudīt deputātu valodas prasmes, kā arī deputātus izslēgt no Saeimas, ja viņu valsts valodas prasmes nebūs pietiekamas.

Parakstu vākšana par grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē sāksies 11. maijā, taču pašlaik skeptiski tiek vērtēta iespēja panākt, ka skolās mācības tiešām notiks tikai latviešu valodā. Tautas – gan latviešu, gan cittautiešu – tracināšana tiek dēvēta pat par provokatīvu.

Pašlaik Centrālā vēlēšanu komisija pārbauda Visu Latvijai!Tēvzemei un Brīvībai/LNNK iesniegtos parakstus par izglītību latviešu valodā. Savukārt par krievu valodu kā otru valsts valodu parakstus nodevuši pieci tūkstoši iedzīvotāju, un krievu valodas aizstāvji ir pārliecināti, ka līdz 9. maija Uzvaras svētkiem tiks savākti nepieciešamie 10 tūkstoši parakstu, lai rosinātu tālāko procedūru krievu valodas nostiprināšanai Satversmē. Tāpat drīz vien varētu sākties parakstu vākšana arī par grozījumiem Satversmē, nosakot pakāpenisku pāreju uz mācībām tikai valsts valodā.

Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) otrdien “Visu Latvijai!” (VL) līderi Raivis Dzintars un Imants Parādnieks iesnieguši vairāk nekā desmit tūkstošus parakstu par grozījumiem Satversmē, lai mācības skolās būtu tikai valsts valodā.

Neraugoties uz to, ka pēdējo mēnešu laikā sabiedrības lielāko uzmanību saista ekonomikas procesi, pašlaik saasinājies arī nacionālais jautājums. VL!–TB/LNNK organizētajai parakstu vākšanai par izglītības procesu tikai latviešu valodā sekojusi arī prokrieviski orientētu spēku rīkota parakstu vākšana ar mērķi atzīt krievu valodu par otru valsts valodu Latvijā.