Krievu mediju žurnālisti nacionālboļševiku Vladimiru Lindermanu izvirzījuši Maksa van der Stūla prēmijai par viņa cīņu, lai krievu valoda Latvijā kļūtu par valsts valodu, piektdien vēsta "Latvijas Avīze".
Nacionālboļševiks Lindermans, kurš pazīstams ar saviem agresīvajiem izteikumiem, prēmijas saņemšanai virzīts kā krievu šovinistiskās organizācijas "Dzimtā valoda" priekšsēdētājs. Šī organizācija rīkoja parakstu vākšanu, lai krievu valoda Latvijā kļūtu par valsts valodu, savācot vairāk nekā 10 000 parakstu. Rudenī tos plānots iesniegts Centrālajā vēlēšanu komisijā, lai par šo jautājumu rosinātu referendumu.
Balvai Lindermanu pieteikuši Latvijas krievu žurnālisti – laikraksta "Subbota" redaktore Olga Avdeviča, krievu interneta vietnes "imhoclub.lv" redaktors Jurijs Aleksejevs, TV5 raidījumu vadītājs Andrejs Mamikins, radiožurnālisti Mihails Gubins, Arkādijs Karijevs, Mihails Bombins un avīzes "Vesti" interneta portāla redaktors Deņiss Barteckis.
Lindermana izredzes saņemt prēmiju gan ir niecīgas, bet jau viņa virzīšana apbalvojumam pēc Valsts valodas komisijas priekšsēdētāja Andreja Veisberga domām "ir nekaunība".
"Zināmu krievu aprindu ņemšanās ap krievu valodu kļūst arvien provokatīvāka, tā kaitina latviešus un cenšas satracināt krievus," viņš uzsver, norādot, ka šādu gadījumu kļūst arvien vairāk.
"No valsts valodas pozīciju sargāšanas viedokļa tas liecina, ka valodas jautājums Latvijā nav atrisināts, un vēl daudz darāmā, lai situāciju normalizētu," piebildis Veisbergs. Viņa personiskais viedoklis ir, ka viens no risinājumiem būtu pakāpeniska pāreja uz izglītību valsts valodā valsts finansētajās skolās, un pie šā jautājuma acīmredzot vēl būs jāatgriežas. Valsts valodas komisijas vadītājs tāpat uzsver, ka jārunā ne vien par valodu, bet arī par politiku, ideoloģiju, sabiedrībā kopīgu vēstures izpratni.
Arī kultūras ministre Sarmīte Ēlerte ("Vienotība"), kuras vadītā ministrija ir atbildīga arī par integrācijas jautājumiem, paudusi pārliecību, ka balvu Lindermans nesaņems un tā uzskatāma par provokāciju. "Latvijā ir dzirdēts par Lindermana provokācijām. Bet, tā kā krievu valoda te nekad nebūs valsts valoda, viņa iespējas saņemt šo tomēr nopietno balvu ir tikpat lielas kā zaķim ieraudzīt savas ausis," komentējusi Ēlerte.
Paredzēts, ka kandidātu atlasi naudas balvai veiks žūrija Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) mazākumtautību komisāra Knuta Vollebeka vadībā.
Maksa van der Stūla balva dibināta 2001.gadā, un tā ir 50 000 eiro. To piešķir par sasniegumiem mazākumtautību stāvokļa uzlabošanā. 2003.gadā to ieguva Latvijas Cilvēktiesību un etnisko studiju centrs, 2005.gadā – grupa "Memorial", 2007.gadā – romu tiesību centrs Eiropā, 2009.gadā – Integrācijas un attīstības centrs Krimā Ukrainā.
Makss van der Stūls bija pirmais EDSO mazākumtautību komisārs (1993. – 2001.), miris 2011.gada 23.aprīlī. EDSO komisāra van der Stūla spiediena ietekmē tika mīkstināts Latvijas Valsts valodas likums.
Lindermans iepriekš bijis apsūdzēts par aicinājumu vardarbīgi gāzt Latvijas varu, skrejlapu izgatavošanu ar aicinājumiem "slāvu brāļiem" gāzt pastāvošo valsts iekārtu un nelikumīgu sprāgstvielu glabāšanu.