Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 12.aprīlī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Saeimas kārtības rullī, kas paredz kārtību, kādā varēs pārbaudīt deputātu valodas prasmes, kā arī deputātus izslēgt no Saeimas, ja viņu valsts valodas prasmes nebūs pietiekamas.
„Šo grozījumu mērķis ir panākt deputātu pilnvērtīgu iesaistīšanos parlamenta darbā, aizstāvot savu vēlētāju intereses. Tas ir iespējams tikai tad, ja deputāts spēj izsmeļoši argumentēt viedokli un aktīvi debatēt Saeimas un komisiju sēdēs,” stāsta Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne. Viņa uzsver, ka lai nepieļautu manipulācijas par iespējamo politisko izrēķināšanos, pie šī izvērstā regulējuma strādājuši deputāti no visām Saeimas frakcijām.
Šobrīd Saeimas kārtības rullis nosaka to, ka parlaments var izslēgt deputātu no Saeimas sastāva, ja viņš neprot valsts valodu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo pienākumu veikšanai. Taču līdz šim likumā nebija iestrādāta kārtība, kā to konstatēt. Ņemot vērā, ka latviešu valoda ir konstitucionālā vērtība, valsts valodas prasmes ir deputātam ļoti būtiskas, pauda komisijas deputāte Solvita Āboltiņa (Vienotība). Viņa atzina, ka tikai pārzinot valodu, deputāts spēj veikt savus tiešos pienākumus.
Arī komisijas priekšsēdētājas biedrs Valērijs Agešins (SC) akcentēja, ka deputātiem valsts valoda jāpārvalda brīvi, taču vienlaikus uzsvēra, ka tikai vēlētāji var lemt par deputāta atbilstību amatam.
Likumprojekts nosaka, ka gadījumā, ja ne mazāk kā 10 deputāti apšaubīs, ka kāds deputāts prot valsts valodu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo pienākumu veikšanai, viņiem būs tiesības vērsties pie Saeimas Prezidija ar aicinājumu attiecīgo deputātu nosūtīt uz valsts valodas prasmes pārbaudi. Tas tālāk bez debatēm tiks nodots Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai, kas slēgtā sēdē, pieaicinot deputātu un Valsts valodas centra pārstāvi, izvērtēs un Saeimai sniegs atzinumu par pārbaudes nepieciešamību.
Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš pauda, ka tieši Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija, vērtējot deputāta valsts valodas prasmes, varēs sniegt objektīvu slēdzienu, jo šīs komisijas sastāvs ir proporcionāls – pa vienam deputātam no katras Saeimā pārstāvētās frakcijas.
Pēc tam komisijas lēmumprojektu izskatīs Saeimas sēdē, kur lems par deputāta nosūtīšanu uz valsts valodas pārbaudi. Ja balsojums būs pozitīvs, deputātam ne vēlāk kā piecu mēnešu laikā būs jāveic pārbaude Valsts izglītības satura centrā. To noteiktajā termiņā varēs veikt ne vairāk kā divas reizes un to varēs pagarināt, ja ne mazāk kā 10 deputāti būs iesnieguši šādu lēmumprojektu.
Ja deputāta valsts valodas zināšanas pārbaudē tiks atzītas par neatbilstošām vai arī deputāts atteiksies veikt pārbaudi, Saeima varēs lemt par deputāta izslēgšanu no Saeimas sastāva. Jaunais regulējums paredz arī apstrīdēšanas kārtību par pārbaudes rezultātiem, ja deputāts tiem nepiekritīs.
Gadījumā, ja deputāta valodas prasmes tiks atzītas par atbilstošām, Saeimas Prezidijs par to ziņos Saeimai, tādējādi nodrošinot vienlīdzīgu lēmuma atspēkošanas procedūru.