Pašlaik Centrālā vēlēšanu komisija pārbauda Visu Latvijai!Tēvzemei un Brīvībai/LNNK iesniegtos parakstus par izglītību latviešu valodā. Savukārt par krievu valodu kā otru valsts valodu parakstus nodevuši pieci tūkstoši iedzīvotāju, un krievu valodas aizstāvji ir pārliecināti, ka līdz 9. maija Uzvaras svētkiem tiks savākti nepieciešamie 10 tūkstoši parakstu, lai rosinātu tālāko procedūru krievu valodas nostiprināšanai Satversmē. Tāpat drīz vien varētu sākties parakstu vākšana arī par grozījumiem Satversmē, nosakot pakāpenisku pāreju uz mācībām tikai valsts valodā.
Nacionālā apvienība VL!TB/LNNK marta beigās Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) iesniedza 10 111 parakstu par izglītību latviešu valodā. Šobrīd CVK veic iesniegto sarakstu pārbaudi, un pagaidām konstatēti vien četri paraksti, kas nodoti divas reizes. Ja pārbaudē netiks atklāti citi būtiski pārkāpumi un CVK būs jāorganizē parakstu vākšana visā Latvijā, tas varētu izmaksāt aptuveni 500 tūkstošus latu, bet tālākais referendums – ap 2 miljoniem latu. Tā apliecināja CVK vadītājs Arnis Cimdars.
Kā zināms, spēkā esošā likumdošana nosaka, ka katrs akcijā savāktais paraksts ir notariāli jāapliecina, samaksājot par to arī divus latus lielu valsts nodevu. Apvienība Saskaņas centrs (SC) ir vērsusies Tieslietu un Reģionālās attīstības ministrijā ar lūgumu izvērtēt, viņuprāt, nekorekto VL!TB/LNNK rīcību. SC Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins norāda: izmantojot likumdošanas nepilnības, vairākas pašvaldības neesot parakstu iesniedzējiem prasījušas apmaksāt nodevu par parakstu apliecinājumu, definējot to kā atlaidi. Pēc V. Agešina teiktā, šādu taktiku izmantojušas Alūksnes, Balvu, Carnikavas, Grobiņas, Iecavas, Jelgavas, Kocēnu, Ogres, Priekules, Saulkrastu, Stopiņu, Strenču, Talsu un Preiļu novada domes, kuru iedzīvotājiem bijusi iespēja apliecināt parakstus bez maksas.
VL!TB/LNNK līderis Raivis Dzintars šajā faktā nesaskata neko nelikumīgu. Sarunā ar Neatkarīgo viņš neslēpa, ka apvienība esot apzināti mēģinājusi panākt, lai šādas atlaides piemērotu pēc iespējas lielāks pašvaldību skaits. «Uzskatām, ka šāda nodeva principiāli būtu jāatceļ, jo tā ierobežo Latvijas pilsoņu konstitucionālās tiesības. Ja kāda cilvēka rocība ir neliela, tad, pat ja viņš vēlētos rosināt referendumu, viņam būtu liegta iespēja parakstīties par šo iniciatīvu,» klāstīja R. Dzintars. Nacionālo spēku līderis arī uzskata, ka SC šobrīd nodarbojoties ar demagoģiju un cenšas izpatikt saviem vēlētājiem, lai gan VL!TB/LNNK rīcībā neesot nekā nelikumīga.
Jāpiebilst, ka arī ap krievu valodas aizstāvju rīkoto akciju raisījusies diskusija par parakstu apliecināšanai nepieciešamajiem līdzekļiem. Gan VL!TB/LNNK, gan krievvalodīgo intereses pārstāvošie aktīvisti bija gatavi mazturīgākajiem akciju dalībniekiem segt parakstu apliecināšanas izdevumus, taču krievu valodas aizstāvju budžets izrādījās visnotaļ ierobežots. Kā Neatkarīgajai uzsvēra viens no akcijas organizatoriem, biedrības Dzimtā valoda priekšsēdētājs Vladimirs Lindermans, parakstīties gribētāju aktivitāte bijusi tik liela, ka akcijas rīkotājiem sācis pietrūkt naudas, taču talkā esot nākuši vairāki ziedotāji un tagad finanšu grūtības ir pārvarētas. «Rīgā praktiski visi parakstīties gribētāji paši apmaksā nodevu, taču Latgalē, kur iedzīvotāju rocība ir daudz šaurāka, cenšamies cilvēkiem palīdzēt,» klāstīja V. Lindermans, apliecinot, ka šobrīd biedrība esot norēķinājusies ar visiem notāriem un spēs to darīt arī turpmāk. Atbalstu krievu valodas aizstāvju akcijai ir izteicis arī kādreizējais rīdzinieks, populārais Krievijas humorists Mihails Zadornovs, kurš gatavs ziedot aptuveni 500 latu 250 parakstu apstiprināšanai.