Kredītlikmju pieaugums līdz ar Eiropas Centrālās bankas (ECB) īstenoto procentu likmju celšanas kampaņu, iespējams, ir pietuvojies savam šī ekonomikas cikla augstākajam punktam. Vienlaikus šobrīd nav pamata gaidīt to, ka kredītlikmes drīzumā būtiski kritīsies, sarunā ar “Neatkarīgo” pauž finanšu jomas eksperti.
Diskusijas par to, cik maksā kaut cik apdzīvojamas mājas Latvijā, sākās pēc portālā nra.lv ievietotās ziņu aģentūras LETA ziņas par Pinto hoipotekāro kredītu.
Neraugoties uz to, ka saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā pagājušais gads Latvijas tautsaimniecībā ir bijis nedrošības pilns, uzņēmējdarbība bijusi tendēta paplašināties, ko apliecina arī visai strauji pieaugušais aizdevumu portfelis.
Augstā inflācija un aizvien pieaugošas procentu likmes ir sarežģījušas iespējas tikt pie jauniem kredītiem gan mājsaimniecībām, gan uzņēmumiem. Dzirdēts, ka Eiropas valstīs nosacījumi kredītu pieejai ir kļuvuši stingrāki nekā iepriekš. Savukārt Latvijā vismaz pāris no tā dēvētā lielā četrinieka bankām apgalvo, ka nekādus papildu ierobežojumus aizdevumu saņemšanai neizvirzot.
Nebanku kreditētāji padara pieejamus aizņēmumus 100 līdz 150 tūkstošiem cilvēku Latvijā, kuriem ir ieņēmumu ir avoti, bet nav iespēju saņemt aizdevumus bankās.
Nebanku kredītdevēju no jauna izsniegto kredītu apmērs pagājušajā gadā pieaudzis par 14,5%, sasniedzot 664,56 miljonus eiro, otrdien preses konferencē sacīja Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) vadītāja Baiba Vītoliņa.
Dalība vienotā Eiropas valūtas zonā sola ne tikai ieguvumus, bet arī riskus. Piemērojot ekonomikas ziņā ļoti dažādām valstīm vienotu monetāro politiku, eirozonai ir jārēķinās ne tikai ar divu ātrumu attīstību, bet daudz plašāka mēroga nepatikšanām. Proti, līdzīgu scenāriju kā iepriekšējās desmitgades sākumā, kad vairums valūtas zonas dalībvalstu dzīvo ļoti lēnas izaugsmes režīmā, kamēr citas cīnās par izdzīvošanu un var nonākt pie labklājības krituma.
Lai iegādātos jaunu mājokli, automašīnu vai uzsāktu studijas, ar saviem uzkrājumiem var nepietikt un, iespējams, būs vajadzīgs aizdevums kādā no finanšu institūcijām. Taču kredītu vai līzingu izsniegs tikai tad, ja godprātīgi esi norēķinājies par savām iepriekšējām finanšu saistībām. Nereti kavēti kredīta maksājumi vai nenomaksāti rēķini par komunālajiem pakalpojumiem var kļūt par šķērsli sava sapņa īstenošanai. Kā izvērtēt, vai esi gatavs jaunam aizdevumam, skaidro "Kredītinformācijas Birojs" (KIB) komercdirektors Intars Miķelsons.
Līdz ar pirmā bērna piedzimšanu vecākiem varētu tikt uz pusi samazināta studiju un studējošo kredīta nasta, bet līdz ar otrā bērna piedzimšanu šo kredītu varētu dzēst pilnībā, paredz viens no piedāvātajiem tautas ataudzes veicināšanas pasākumiem, kurus šorīt intervijā Latvijas Radio ieskicēja sadarbības platformas "Demogrāfisko lietu centrs" vadītājs Imants Parādnieks (NA).
Eiropas Centrālajai bankai (ECB) palielinot procentu likmes, vairumam mājsaimniecību ikmēneša maksājums pieaugs līdz 60 eiro robežās, pirmdien Latvijas Bankas diskusijā "Procentu likmju celšana - rūgtas zāles, lai neielaistu infekciju" sacīja Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Vilerts.
Kredītņēmēju pienākums apmaksāt Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumu par eiro refinansēšanas likmes paaugstināšanu nesamazinās inflāciju un nepiespiedīs bankas maksāt saviem noguldītājiem depozītprocentus.
Nepilna puse (47%) aptaujāto rīdzinieku par mājokli - īri vai hipotekārā kredīta maksājumu - mēnesī gatavi tērēt līdz 300 eiro. Tomēr hipotekārā kredīta gadījumā cilvēki biežāk saskata iespēju maksāt vairāk, noskaidrots "Domuss" un "Norstat" veiktajā pētījumā.
Valdība otrdien atbalstīja grozījumus likumā, kas paredz valstij daļēji segt karavīra neizpildītās parādsaistības attiecībā uz dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai ņemto aizdevumu.
Nekustamā īpašuma pircējiem Latvijā paplašinās izvēle – šovasar Bigbank Latvija sāk piedāvāt hipotekāros kredītus ar likmi no 1,8% un summu līdz 300 000 eiro. Turklāt pirmoreiz Latvijā tiek piedāvāts vēl nebijis atmaksas grafiks.
Pārdalot finansējumu no budžeta resora programmām, Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) piešķirti 163 900 eiro atbalstam, lai nodrošinātu papildus finansējumu valsts garantēto studiju un studējošo kredītu pieejamībai.
6.jūlijā Ministru kabineta sēdē plānots lemt par trūkstošā finansējuma piešķiršanu studiju un studējošo kreditēšanas sistēmai Finansējuma trūkums šobrīd apdraud aptuveni 500 studentu iespējas iegūt augstāko izglītību.
No šī gada valsts galvotā studējošo kredīta apmērs būs fiksēta summa - 350 eiro mēnesī, kas orientējoši būs tikpat, cik 2020.gadā, noapaļojot summu, - to paredz valdībā iepriekš pieņemtie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par studiju un studējošo kreditēšanu studijām Latvijā no kredītiestāžu līdzekļiem.
Valdība šodien pieņēma zināšanai Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādāto informatīvo ziņojumu, ar kuru tā rosina pārdalīt 643 579 eiro no ministrijas ietaupītajiem līdzekļiem studiju un studējošo kredītu nodrošināšanai.