Cik lielu summu rīdzinieki gatavi tērēt par mājokļa kredītu?

Nepilna puse (47%) aptaujāto rīdzinieku par mājokli - īri vai hipotekārā kredīta maksājumu - mēnesī gatavi tērēt līdz 300 eiro. Tomēr hipotekārā kredīta gadījumā cilvēki biežāk saskata iespēju maksāt vairāk, noskaidrots "Domuss" un "Norstat" veiktajā pētījumā.

Jautāti, cik lielu summu mēnesī Rīgas un Pierīgas iedzīvotāji ir gatavi tērēt par mājokļa kredītu, lielākais īpatsvars (41%) respondentu uzsvēra, ka atvēlētu līdz 300 eiro. Katrs piektais (21%) cilvēks apgalvo, ka hipotekārajam aizdevumam mēnesī tērētu no 301 līdz 400 eiro mēnesī, bet teju katrs desmitais (9%) rīdzinieks un Pierīgas iedzīvotājs šādam mērķim mēnesī atvēlētu no 401 līdz 500 eiro.

Vēl aptuveni katrs desmitais (11%) respondents būtu gatavs maksāt vairāk par 500 eiro.

"Visbiežāk par labu mājokļa tēriņiem virs 300 eiro mēnesī izšķiras tie, kuri ir gatavi nekustamā īpašuma iegādei. Pārsvarā mājsaimniecības ar vidējiem ienākumiem vairāk nekā 1000 eiro "uz rokas", īpaši vecumā no 18 - 39 gadiem. Taču īres gadījumā cilvēki daudz retāk saskata iespēju atvēlēt virs 300 eiro mēnesī par mājokli, kas ir skaidrojams ar ieguldījuma mērķi. Iedzīvotājiem svarīgāka ir apmierinātība ar ilgtermiņa mājokli, nevis īstermiņa dzīvesvietu. Tādējādi interese par mājokļa iegādi saglabājas, neraugoties uz dažādiem faktoriem," pauž nekustamo īpašumu attīstītāja "Domuss" valdes priekšsēdētājs Ralfs Jansons.

Jautāti, cik lielu summu mēnesī Rīgas un Pierīgas iedzīvotāji ir gatavi tērēt par mājokļa īri, puse cilvēku norādīja, ka līdz 300 eiro. Katrs desmitais (13%) respondents atvēlētu no 301 līdz 400 eiro, savukārt 6% iedzīvotāju būtu gatavi tērēt no 401 līdz 500 eiro. Vien 3% aptaujāto atzina, ka īrei atvēlētu vairāk par 500 eiro, bet katram ceturtajam (28%) iedzīvotājam Rīgā un Pierīgā ir grūti pateikt precīzu summu, ko mēnesī novirzītu par īri.

Saskaņā ar pētījuma rezultātiem gandrīz katrs ceturtais (29%) Rīgas un Pierīgas iedzīvotājs no 18 līdz 29 gadiem hipotekārā kredīta maksājumam mēnesī atvēlētu no 301 līdz 400 eiro, līdzīgi arī vecumā no 30 līdz 39 gadiem, ko apliecina 27% respondentu. Attiecīgo summu būtu gatavs atvēlēt katrs piektais (19%) iedzīvotājs vecumā no 40 līdz 49 gadiem, bet no 50 līdz 64 gadiem - katrs desmitais (13%) aptaujātais.