Liela inflācija un aizdevumu procentu likmju kāpums nav veicinājis kreditēšanas apjomu samazināšanos, kā to varētu gaidīt brīdī, kad iedzīvotāju un uzņēmumu izmaksas strauji pieaug. Šobrīd aizdevumu tirgū ir vērojama pretēja ievirze, kas cita starpā var liecināt par to, ka ekonomikas lejupslīde var nebūt ilgstoša un atgūšanās no tās var notikt samērā strauji.
Kopumā Latvijas komercbanku izsniegto aizdevumu apjoms šā gada otrajā ceturksnī ir bijis par 3,3% augstāks nekā atbilstošā laika periodā pērn, naudas izteiksmē sasniedzot 15,6 miljardus eiro. Tajā skaitā klientiem - rezidentiem aizdevumu apjoms gada laikā ir pieaudzis par 4,1% līdz 13,18 miljardiem eiro, liecina Latvijas Bankas dati.
Gada izteiksmē par 4,1% pieaudzis izsniegto aizdevumu apjoms arī uzņēmumiem - nefinanšu sabiedrībām, šā gada otrajā ceturksnī nominālā izteiksmē sasniedzot 6,23 miljardus Eiropas monetārās savienības naudas vienību. Turklāt no ekonomikas attīstības un iedzīvotāju labklājības viedokļa laba ziņa ir tā, ka aizdevumu apjoms ir pieaudzis arī ekonomikas lielajās nozarēs ar vislielāko strādājošo skaitu. Tā iedzīvotājiem ir laba ziņa, jo norāda, ka uzņēmumi ir gatavi strādāt pie konkurētspējas pieauguma, darbības paplašināšanas vai īstenot abas no minētajām iespējām.
Pašreizējos ekonomikas apstākļos tas sevišķi aktuāli ir apstrādes rūpniecības nozarei, kas ar 113,3 tūkstošiem aizņemto darba vietu ir otrā lielākā Latvijā un galvenā eksporta ieņēmumu radītāja. Šai nozarei izsniegto kredītu apjoms gada laikā ir pieaudzis par 3,3% līdz 736,9 miljoniem eiro. Arī lielākās tautsaimniecības nozares ar vislielāko darba vietu skaitu - tirdzniecības - piesaistīto kredītu apjoms gada laikā kļuvis lielāks. Salīdzinājumā ar pērnā gada otro ceturksni tas pieaudzis par “solīdiem” 18,9% līdz 879 miljoniem eiro. Neskatoties uz ekonomisko nenoteiktību, “dzīvības sulas” nav pametušas arī sfēru, kas tiek klasificēta kā “operācijas ar nekustamo īpašumu”. Šeit kredītu masa gada laikā palielinājusies par 10,5% līdz 1,8 miljardiem eiro. Pusmiljardu vērti kredīti ir transporta un uzglabāšanas nozarē, tiem gada laikā palielinoties par 6,5%.
Būtiskāko ekonomisko pienesumu veidojošo nozaru vidū izsniegto aizdevumu apjoms ir krities “profesionālajos, zinātniskajos un tehniskajos pakalpojumos”, sarūkot par 6,9% līdz nepilniem 56,8 miljoniem eiro. Tautsaimniecībā pamanāmāko sfēru vidū samērā būtisks kreditēšanas apjomu samazinājums ir būvniecībā, kur tas gada laikā krities par 20,7% līdz gandrīz 185 miljoniem eiro. Iemesli tam var būt saistīti ar lielāku piesardzību laikā, kad pieaug procentu likmes, un tas nobremzē jaunu objektu būvniecību. To zināmā mērā apliecina arī darba vietu skaita samazināšanās. Otrajā ceturksnī nozarē bija nepilni 60 tūkstoši aizņemto darba vietu salīdzinājumā ar 61,4 tūkstošiem pērn tajā pašā laikā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Tautsaimniecības nozaru izklāstā svarīgi pieminēt arī to, ka pērnā gada straujais izejvielu sadārdzinājums un pēdējā laika lauksaimniecības preču cenu kritums pasaulē nav bijis par iemeslu lauksaimniecības nozares iznīkšanai. Bankas jau iepriekš ir atzinušas, ka lauksaimnieki turpina paplašināties un tiem izsniegto aizdevumu masa pieaug. To, ka šie apgalvojumi ir patiesi, apliecina arī apkopotā kreditēšanas statistika. Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozares aizdevumu apjoms gada laikā ir pieaudzis par 67,2 miljoniem eiro jeb 8,8% līdz vairāk nekā 831 miljonam eiro.
Kopējā aizdevumu statistika vēsta, ka procentu likmju pieaugums nav apstādinājis arī hipotekāro kreditēšanu. Tiesa, tā aug ievērojami lēnāk nekā kopējais kredītu banku portfelis. Kopumā mājsaimniecībām ar nekustamo īpašumu nodrošinātajos kredītos aizdevumu apjoms šā gada otrajā ceturksnī bija 4,7 miljardi eiro jeb par 1,8% vairāk nekā pērn tajā pašā laika periodā. Tikmēr kopējā mājsaimniecībām izsniegto kredītu masa ir pieaugusi par 3,5% līdz nepilniem 6,1 miljardam eiro. Tikmēr ļoti liels kāpums - par 14,4% līdz 708,65 miljoniem eiro - ir bijis patēriņa kreditēšanā. Šeit gan ir zināms pamats bažām, ka daļa no šiem aizdevumiem tiek izmantoti dažādu problemātisku saistību segšanai, un šādā gadījumā ir jārēķinās, ka ilgtermiņā kādai iedzīvotāju daļai finansiālā situācija var kardināli pasliktināties.
Vienlaikus attiecībā uz sabiedrībā samērā bieži izplatīto informāciju par sabiedrības grūtībām tikt galā ar kredītu maksājumiem statistika liecina par kādu visai interesantu fenomenu. Tas gan attiecas uz hipotekārajiem kredītiem. Tā dēvēto slikto jeb “ienākumus nenesošo kredītu” apjoms Latvijas mājsaimniecību hipotekāro aizdevumu segmentā gada laikā ir sarucis no 60,77 miljoniem līdz nepilnam 51 miljonam eiro. Par ienākumus nenesošiem kredītiem tiek uzskatīti tādi, kur apmaksa tiek kavēta vairāk nekā trīs mēnešus. Tādējādi gada laikā sarucis arī šo aizdevumu apjoms kopējā hipotekāro kredītu portfelī no 1,31% līdz 1,08%.
Savukārt uzņēmumu “slikto kredītu” apjoms gada laikā ir sarucis apmēram par trešdaļu, turklāt diezgan līdzīgi gan uzņēmumiem kopumā, gan mazajām, gan vidējām komercsabiedrībām. Kopumā uzņēmumiem šo aizdevumu apjoms gada laikā ir krities līdz 114,4 miljoniem, tajā skaitā mazo un vidējo uzņēmumu segmentam līdz nepilniem 93,1 miljonam eiro. Šobrīd vienīgā sliktā ziņa - kavēto kredītu apjoma kāpums patēriņa kredītiem. Taču pret kopējo aizdevumu masu šeit summas ir relatīvi nelielas. Gada laikā šo aizdevumu apjoms ir pieaudzis no 11,8 miljoniem līdz 15,57 miljoniem eiro. Likumsakarīgi var secināt, ka pieaugošā inflācija tikšanu galā ar parādsaistībām lielai daļai ir nevis apgrūtinājusi, bet gan tieši pretēji.
Situācija kreditēšanā zināmā mērā norāda uz kopējo situāciju ekonomikā, kas nav tik bēdīga, kā pēc dažādiem pagājušā gada satricinājumiem varētu gaidīt. Te gan ir jāņem vērā, ka aizdevumu procentu likmju kāpums kredītu kvalitāti var ietekmēt ar novēlošanos, līdz ar to ir jārēķinās, ka situācija varētu pasliktināties. Šāds scenārijs būtu jāņem vērā arī jaunajai valdībai, selektīvāk pieejot finanšu atbalsta sniegšanā mājsaimniecībām, nevis pēc “helikopteru naudas” principa, sniedzot atbalstu visiem, kā tas bija jautājumā par pieaugušajiem sadales tarifiem elektrībai. Tikmēr attiecībā uz kredītiem pagaidām kopējā aina vairāk liek domāt, ka statistikā fiksētais 12% vērtais algu pieaugums gada laikā ļauj tikt galā ar dārdzībā pieaugošajiem aizdevumiem. Vienlaikus kreditēšanas statistika norāda, ka Latvijas tautsaimniecība, neraugoties uz dažādām negācijām, vēl aizvien varētu būt samērā labā “finanšu kondīcijā”. Tādējādi, ja vien pēc pašreizējās savārgšanas pasaules ekonomika nenonāks jaunā krīzē, ir pamats cerēt, ka Latvijas ekonomika pēc pāris gadiem varētu atgriezties veselīgas izaugsmes kondīcijā, līdzīgi kā tas bija 2017. un 2018. gadā. Tad nospiedošs vairums tautsaimniecības nozaru strādāja ar izaugsmi un par normu varēja uzskatīt 4-5% vērtu ekonomisko pieaugumu, un diezgan līdzīgā apmērā un pat straujāk auga arī strādājošo pirktspēja, kad no algu kāpuma atrēķina inflāciju.
