Kredītlikmju pieaugums līdz ar Eiropas Centrālās bankas (ECB) īstenoto procentu likmju celšanas kampaņu, iespējams, ir pietuvojies savam šī ekonomikas cikla augstākajam punktam. Vienlaikus šobrīd nav pamata gaidīt to, ka kredītlikmes drīzumā būtiski kritīsies, sarunā ar “Neatkarīgo” pauž finanšu jomas eksperti.
Ceturtdien, 27. jūlijā, ECB padomes sanāksmē tika nolemts vēlreiz paaugstināt bāzes procentu likmi no 4% līdz 4,25%, bet depozīta likmi “uz nakti”, kas attiecas uz komercbanku ECB glabātajiem līdzekļiem, līdz 3,75%. Tas likumsakarīgi turpina sadārdzināt kredītu maksājumus, radot aizvien lielāku stresu uzņēmumiem un mājsaimniecībām. Tiesa, gan ECB noteikto likmju, gan arī aizdevuma likmju pieauguma temps kļūst lēnāks un ir samērā ticams, ka drīz izbeigsies pavisam.
Tomēr tas lielā mērā varētu būt atkarīgs no kopējās pasaules ekonomiskās situācijas, piemēram, vai procentu likmes netiks celtas arī ASV. Ja, saglabājoties lielai inflāciju veicinošai ekonomiskajai aktivitātei, likmes tiks celtas ASV, tad vismaz teorētiski arī ECB vajadzētu sekot piemēram. Likmju celšana tradicionāli veicina attiecīgās valūtas vērtības pieaugumu. Palielināta procentu likme ASV veicinās dolāra kursa pieaugumu pret eiro, tādējādi arī ECB ir jāceļ likme, lai vietējā valūta nekļūtu vājāka pret dolāru. Tas tāpēc, ka vājāks eiro nozīmētu lielākus izdevumus par importa izejvielām, kas atkal novestu pie inflācijas kāpuma.
Raugoties uz finanšu tirgus dalībnieku likmju nākotnes prognozēm, “SEB bankas” Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs Andris Lāriņš teic, ka, saskaņā ar tirgus dalībnieku prognozēm, pēc gada ASV dolāra procentu likme varētu būt par procentpunktu zemāka nekā patlaban. Lai tas varētu īstenoties, ASV Centrālajai bankai jau drūzmā vajadzētu pārtraukt likmju celšanu. Tā kā centrālo banku politika vismaz kopējā virzībā daudz neatšķiras, tad arī ECB īstenotajai procentu likmju celšanai kaut kad tuvākā gada laikā vajadzētu apstāties, tādējādi tās atrodas tuvu savam šī ekonomikas cikla augstākajam punktam.
To, ka šāds scenārijs ir ticams, atzīst arī “CBL Asset Management” (CBL AM) investīciju direktors Zigurds Vaikulis. Viņš saka: “likmju griesti” finanšu tirgus dalībnieku prognozēs sāk veidoties jau kopš pagājušā gada beigām, un pašreiz notiekošais neesot nekāds pārsteigums. Kredītņēmējiem labā ziņa ir tā, ka tad, ja finanšu tirgus ekspertu prognozes izrādīsies pareizas, tad būtisks kredītu procentu kāpums vairs nav gaidāms un patlaban jau esam procentu likmju celšanas beigu stadijā. Atsaucoties uz tirgus prognozēm, viņš teic, ka vēl viens īstenots ECB likmes kāpums varot būt sagaidāms, taču tad gan ECB varētu apstāties.
Tiesa, iespēja, ka likme vēl tiks celta, finanšu tirgū tiek vērtēta kā “50 pret 50”. Eksperti norāda arī uz to, ka pēdējā laikā ECB likmes vairs netiek celtas par 0,5 procentpunktiem kā sākotnēji, bet par 0,25 procentpunktiem. Šādā pašā apjomā varētu notikt arī nākamais likmes pieaugums. Tas savukārt nozīmējot “EURIBOR” trīs mēnešu likmes apstāšanos pie 4% robežas, vai nedaudz virs tās. Šāda scenārija gadījumā sešu mēnešu “EURIBOR” likme varētu būt ap 3,7-3,8%. Salīdzinājumam - piektdien tā bija 3,4%, bet trīs mēnešu likme - 3,7%.
Tomēr kopējā situācija Z. Vaikuļa vērtējumā ir labvēlīga tam, lai pēc kāpuma apstāšanās likmes aizvien turētos augstas. Saistībā ar pašreizējo finanšu tirgus konjunktūru un ekspertu nākotnes prognozēm Z. Vaikulis izsaka pieļāvumu, ka nākamgad “EURIBOR” trīs mēnešu likme varētu kristies pavisam nedaudz un atrasties kaut kur 3,5-3,75% intervālā. Savukārt 3% līmeni tā varētu sasniegt ap 2025. gada beigām. “Tomēr tās ir tikai tirgus prognozes. Tās var arī mainīties atkarībā no ekonomiskās situācijas. Tiesa, uz būtisku kritumu šobrīd var cerēt tad, ja ekonomikā notiek kaut kas ļoti slikts,” vērtē Z. Vaikulis.
Pagaidām gan nekas tāds nav novērojams. Eksperts arī norāda uz CBL AM veiktiem aprēķiniem, kas liecina, ka kopumā eirozonas iedzīvotāju bilance no procentu izdevumiem un ieņēmumiem ir pozitīva. Proti, valūtas zonas (taču ne Latvijas) mājsaimniecības uz procentu likmju kāpuma rēķina no procentu noguldījumiem nopelna vairāk nekā izdod par dārgākiem kredītiem. Tādējādi ar visām augstajām likmēm valūtas zonas ekonomikā turpina ieplūst nauda, kura cita starpā var turpināt “kurināt” inflāciju. “Taču ne visi ir ieguvēji. Šajā gadījumā runa ir par valūtas zonas finanšu sistēmu kopumā,” piebilst CBL AM eksperts.
Arī A. Lāriņš norāda uz to, ka ECB visdrīzāk būs noskaņota saglabāt procentu likmes tuvu pašreizējam līmenim. Par to liecinot arī ceturtdien ECB rīkotajā preses konferencē izskanējusī nots, ka nākamajā sanāksmē, kas notiks 14. septembrī, likmju pazeminājumu nav ko gaidīt. Tātad būs vai nu tālāks likmju kāpums, vai tiks paņemta pauze. Lāriņš teic, ka septembra sanāksme būs zīmīga no divu aspektu viedokļa. Pirmkārt, šajā sanāksmē lēmumi tiks pieņemti, balstoties uz divu mēnešu - jūlija un augusta inflācijas datu bāzes. Otrkārt, septembrī centrālās bankas “ekonomistu armijai” vajadzētu nākt klajā ar datiem par ekonomiskās situācijas attīstību eirozonā, tajā skaitā to, kā to ietekmējusi līdzšinējā monetārā politika. “SEB bankas” eksperts izsakās, ka ECB var celt procentu likmi tik ilgi, kamēr tai šķitīs, ka tas būtiski nekaitē ekonomikai un netraucē virzīties uz ilgtermiņa 2% gada inflācijas mērķi.
Šajā ziņā A. Lāriņš norāda uz kādu svarīgu aspektu, proti, spēcīgo darba tirgu. Bezdarba līmenis eirozonā šobrīd atrodas savos vēsturiski viszemākajos līmeņos, maijā un jūnijā nokrītoties līdz 6,5%, liecina “Tradingeconomics.com” dati. Vēl spēcīgāks darba tirgus ir ASV, kur, pēc A. Lāriņa teiktā, ir vairāk darba vietu nekā potenciālo darba meklētāju. Bezdarba līmenis jūnijā tur samazinājās par 0,1 procentpunktu līdz 3,6% un ir ļoti tuvs savam vēsturiskajam minimumam. Ja darba tirgus ir spēcīgs un ar ļoti zemu bezdarba līmeni, tad tas var kalpot par signālu, ka ekonomika tiek galā ar straujo procenta likmju kāpumu, lai gan tas var tā nešķist, mums katram individuāli izvērtējot savas materiālās iespējas.
Pie ekspertu teiktā jāpiebilst, ka pašreizējā situācijā lielākās cietējas ir nabadzīgākās eirozonas valstis, tādas kā Latvija, kur vairumam iedzīvotāju neatliek naudas lieliem uzkrājumiem, toties izdevumi par kredītiem var būt mājsaimniecības lielākā budžeta izdevumu pozīcija. Ja tā strauji palielinās, arī pati mājsaimniecība strauji kļūst nabadzīgāka.
