Pasaulē valdošo saspīlējumu dēļ tuvākajā desmitgadē pirmo reizi kopš Aukstā kara beigām atkal palielināsies kodolieroču arsenāli, prognozē Stokholmā bāzētais Starptautiskais miera pētījumu institūts (SIPRI).
ASV Centrālā izlūkošanas pārvalde (CIP) pašlaik nesaskata nekādas pazīmes, ka Krievija Ukrainas karā gatavotos laist darbā taktiskos kodolieročus, sestdien paziņojis CIP direktors Viljams Bērnss.
Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks, bijušais Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs brīdinājis, ka gadījumā, ja Somija un Zviedrija pievienosies NATO aliansei, Krievijai nāksies izvietot kodolieročus Baltijas jūras reģionā, raksta portāls "LSM".
ASV un Krievijas sarunas par kodolieroču kontroli un saspīlējumu saistībā ar Ukrainu notiks 10.janvārī, pirmdien paziņoja Baltā nama Nacionālās drošības padomes preses sekretārs.
Ar kodolieročiem bruņotajām valstīm modernizējot un dažreiz paplašinot savu kodolarsenālu, apstājusies kodolieroču samazināšanās tendence, kas bija novērojama kopš 90.gadu sākuma, pirmdien pavēstīja pētnieki.
NATO otrdien atkārtoti kritizējusi jauno ANO vienošanos, kas paredz kodolieroču aizliegšanu, paužot pārliecību, ka šīs vienošanās rezultātā netiks likvidēta neviena paša atombumba.
Krievija otrdien paziņojusi, ka ir gatava piedāvāt ASV abām valstīm uz gadu saglabāt nemainīgu to rīcībā esošo kodolgalviņu skaitu, lai pagarinātu līgumu par kodolieroču kontroli.
Neskatoties uz ASV prezidenta Donalda Trampa un Ziemeļkorejas līdera Kima Čenuna neveiksmīgo pagājušās nedēļas samitu, Vašingtona paudusi pārliecību, ka līdz Trampa pilnvaru termiņa beigām 2020.gadā tomēr iespējams panākt vienošanos par Korejas pussalas denuklearizāciju.
Reaģējot uz Krievijas kodolieročus nestspējīgo raķešu draudiem, tiek pieļauti aizsardzības pasākumi jebkādā formā, arī attiecībā uz jauniem kodolieročiem Eiropā, paziņojusi Vācijas aizsardzības ministre Urzula fon der Leiena.
ASV un Krievijas izstāšanās no Līguma par vidējā un tuvā darbības rādiusa raķešu likvidāciju (INFT) nozīmē, ka pasaules diplomātijai priekšā būs garš un grūts laiks, mēģinot panākt vienošanos par kodolieroču un raķešu neizplatīšanu, pauda aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).
NATO, reaģējot uz ASV un Krievijas Līguma par vidējā un tuvā darbības rādiusa raķešu likvidāciju (INFT) laušanu, negrasās Eiropā izvietot jaunus kodolieročus, ceturtdien Briselē pavēstīja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
Igaunijas Aizsardzības ministrs Jiri Luiks uzskata Krievijas slepenos soļus vidēja darbības rādiusa kodolieroču izstrādē par uztraucošu zīmi, norādot, ka nākotnē tas var ietekmēt arī Baltijas valstis.
Dienvidkorejas aplēses liecina, ka Ziemeļkorejas kodolarsenālā varētu būt 20 līdz 60 kodolieroči, Dienvidkorejas parlamentam paziņojis apvienošanās jautājumu ministrs Čo Mjungjons.
Ziemeļkoreja turpina savas kodolieroču un raķešu programmas un turpina izvairīties no ANO sankcijām, ievērojami palielinot nelegālu naftas produktu pārkraušanu starp kuģiem jūrā, teikts ANO ziņojumā.