Makrons kļūdās, domājot, ka Francija var pasargāt Eiropu
Lai aizstāvētu Eiropu bez ASV palīdzības, būs nepieciešams vairāk nekā tikai Francijas un Apvienotās Karalistes kodolieroču atturēšanas līdzekļi, raksta "politico.eu".
Francijas prezidents Emanuels Makrons savā nesenajā Sorbonnas runā teica, ka Krievijai noteikti nevajadzētu uzvarēt agresijas karā pret Ukrainu. Un, lai pārvarētu Krievijas prezidenta Vladimira Putina kodolieroču radītos draudus, viņš apgalvoja, ka Eiropai ir vajadzīga sava kodolaizsardzība. Šajā jomā, viņš ir pārliecināts, Francijai varētu būt būtiska loma.
Kāda tieši varētu būt Francijas loma, Makrons nepaskaidroja, tomēr nākamajā intervijā viņš atgriezās pie šīs tēmas, atsaucoties uz gaidāmo Eiropas Politiskās kopienas samitu, kas notiks Apvienotajā Karalistē, un solīja sarīkot diskusiju par to, kā Francijas kodolieroču atturēšana varētu veicināt Eiropas drošību. Viņš sacīja, ka cer šo diskusiju pabeigt "tuvākajos mēnešos".
Arī Apvienotā Karaliste ir kodolieroču valsts, taču atšķirībā no Francijas Lielbritānija jau ir noformulējusi savu politiku, izmantojot kodolieroču atturēšanas līdzekli, lai aizstāvētu savus sabiedrotos.
Apvienotās Karalistes kodolieroču galviņas ir uzstādītas uz “Trident” raķetēm, kuras palaiž “Vanguard” klases zemūdenes. Patrulēšanas laikā to atrašanās vieta nav nosakāma. Viena no šīm zemūdenēm vienmēr atrodas jūrā un ir gatava palaist kodolraķetes, ja tiks dota pavēle.
Apvienotās Karalistes kaujas galviņas ir augstas veiktspējas, un katras sprādzienbīstamība ir sešas reizes iznīcinošāka nekā Hirosimai. Tās ir paredzētas, lai iznīcinātu ienaidnieka pilsētas, veicot atriebību par kodoluzbrukumu Apvienotajai Karalistei.
Apvienotā Karaliste ir "deklarējusi" jeb "nodevusi" savus kodolieročus NATO aizsardzībai kopš 1962. gada, lai gan valsts premjerministrs joprojām kontrolē šos ieročus. Saskaņā ar Lielbritānijas valdības teikto, viņi apsvērtu iespēju izmantot savus kodolieročus tikai ekstremālos pašaizsardzības apstākļos, tostarp viņu NATO sabiedroto aizsardzībai - ir gandrīz neiespējami, ka Lielbritānija izmantotu savus kodolieročus, ja Krievija uzbruktu NATO sabiedrotajam, nevis pašai Apvienotajai Karalistei.
Francijai ir vairāk kodolieroču nekā Apvienotajai Karalistei, un lielākā daļa tās kaujas galviņu ir izvietotas “Le Triomphant” klases zemūdenēs, bet citas - uz nesējraķetes vai sauszemes lidmašīnās. Tomēr Francija nekad nav "deklarējusi" vai "piešķīrusi" savus kodolieročus NATO - Francijas kodolieroči ir paredzēti, lai aizsargātu Franciju.
Arī 2020. gadā Makrons pieminēja Francijas kodolieroču izmantošanu - viņš norādīja, ka Francija varētu tos izmantot, lai aizstāvētu Eiropas sabiedrotos. Viņš sacīja, ka kodolieroču atturēšana ir valsts vitālo interešu pēdējā iespēja, taču arī piebilda, ka šīm interesēm tagad ir Eiropas dimensija.
Pašreizējā Krievijas nostāja ir, ka zemākas ražības taktiskie kodolieroči ir "kontrolējams līdzeklis kaujas lauka rezultātu sasniegšanai un karadarbības izbeigšanai", un, kā liecina nesen nopludinātie Krievijas dokumenti, pat konvencionālo militāro līdzekļu, piemēram, lidlauku, zaudēšana varētu izraisīt Krievijas taktisku kodolreakciju. Turklāt tikai pirms pāris nedēļām Kremlis paziņoja par taktiskām kodolieroču mācībām, lai uzlabotu kaujas gatavību.
Tā ir skaidra atbilde uz Makrona un Apvienotās Karalistes ārlietu ministra Deivida Kamerona komentāriem - Kamerons sacīja, ka tas ir Ukrainas ziņā, vai tā izmantos Apvienotās Karalistes dāvinātos ieročus, lai sasniegtu mērķus Krievijā, un Makrons ir minējis iespēju, ka NATO karavīri cīnīsies Ukrainā.
Tomēr šobrīd Francijai nav savu taktisko kodolieroču, lai sniegtu ierobežotu vai pakāpenisku reakciju uz šādu ieroču izmantošanu no Krievijas puses.
Bez ASV Eiropai nav iespējams aizstāvēties pret Krievijas taktisko kodolieroču izmantošanu. Lai arī Francijas un Lielbritānijas “kodollietussargi” pastāv, tie ir tikai tik plati, lai aptvertu pašu Franciju un Apvienoto Karalisti.