Norisinoties Ukrainas karam un Palestīnas un Izraēlas konfliktam, deviņas pasaules kodolvalstis modernizē savus kodolarsenālus, turklāt dažas palielina arī kaujas galviņu skaitu - tā teikts Stokholmas Starptautiskā miera pētniecības institūta ikgadējā ziņojumā, raksta unian.net.
Organizācija lēš, ka 2024. gada janvārī globālie kodolieroču kaujas lādiņu krājumi bija aptuveni 12 121, no kuriem aptuveni 9585 atradās militārajos uzkrājumos potenciālai izmantošanai. Tomēr tikai aptuveni 3904 no tiem tika izvietoti kopā ar raķetēm un lidmašīnām, kas ir par 60 vairāk nekā 2023. gada janvārī. Aptuveni 2100 izvietoto kaujas galviņu bija paaugstinātā kaujas gatavībā pret ballistiskajām raķetēm.
Tiek atzīmēts, ka gandrīz visi šie kaujas lādiņi pieder Krievijai vai ASV, taču pirmo reizi analītiķi saskata pazīmes, kas liecina, ka arī Ķīna daļu sava kodolarsenāla ir noteikusi paaugstinātā gatavībā.
"Lai gan kopējais kodolieroču lādiņu skaits pasaulē turpina samazināties, jo aukstā kara laika ieroči tiek pakāpeniski demontēti, diemžēl mēs joprojām redzam ikgadēju ekspluatācijas kodolgalviņu skaita pieaugumu. Šķiet, ka šī tendence turpināsies un, visticamāk, turpināsies arī nākamajos gados un pat paātrināsies, un tas ir satraucoši," sacīja miera pētniecības institūts direktors Dens Smits.
Krievijai un ASV kopā ir gandrīz 90% no visiem kodolieročiem. To izmantojamo krājumu apjoms 2023. gadā saglabājās samērā stabils, lai gan tiek lēsts, ka Krievija operatīvajos spēkos ir izvietojusi par aptuveni 36 kaujas lādiņiem vairāk nekā 2023. gada janvārī.
Tajā pašā laikā Ķīna demonstrē strauju sava kodolarsenāla pieaugumu - Ķīnas kodolarsenāla apjoms pēdējā gada laikā ir pieaudzis no 410 kaujas galviņām līdz 500, un sagaidāms, ka tas turpinās pieaugt. Analītiķi uzskata, ka līdz šīs desmitgades beigām Ķīnai varētu būt tikpat daudz starpkontinentālo ballistisko raķešu kā Krievijai vai ASV, lai gan tās kodolgalviņu krājumi paliks daudz mazāki.