Karjera

Murjāņu sporta ģimnāzija līdz šim bija viena no galvenajām bāzēm, kas gatavoja kvalificētus sportistus, taču tuvāko gadu laikā šīs funkcijas varētu uzņemties arī sporta veidu reģionālie centri jeb sporta internātskolas. Šādu vēlmi izteikuši divi desmiti vietvaru, un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) īstenotais pilotprojekts ir solis šā ceļa virzienā.

Šobrīd Latvijā nav sistēmas, kas palīdzētu noteikt bērnu runas prasmi un attīstīt bērnu valodu līdz skolas vecumam, tajā jāiekļauj gan dažādi uzdevumi, gan izstrādātas bērnu valodas attīstības normas, kas palīdzētu ne tikai pedagogiem, bet arī bērnu vecākiem saprast un sekot līdzi tam, kā attīstās viņu atvases valoda, piemēram, vai attiecīgajā vecumā viņš prot izrunāt konkrētas skaņas, zilbes, līdzskaņu savienojumus, zina noteiktu daudzumu vārdu. Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija (RPIVA) ir apņēmusies šādu darbu veikt, divu gadu griezumā skrupulozi izpētot vairāku tūkstošu Latvijas bērnu valodas lietojumu.

Profesionālās izglītības prestižs pamazām uzlabojas, tomēr joprojām liela daļa jauniešu un viņu vecāku uzskata, ka vērtīgāk ir mācīties augstskolā un tieši studijas augstākajā izglītības iestādē būs atslēga uz sekmīgu iekļaušanos darba tirgū. Taču darba tirgus signalizē augošu pieprasījumu pēc dažādiem speciālistiem, it sevišķi ražojošajās nozarēs, kurus sagatavo profesionālās skolas.

Noslēdzies Daugavpils novada domes ERAF projekts Daugavpils novada izglītības iestāžu konkurētspējas uzlabošana un izglītības pakalpojumu pieejamības paaugstināšana, informē pašvaldības Attīstības nodaļas vadītāja, projekta vadītāja Vita Rūtiņa.

Jau otro gadu Latvijas iedzīvotājiem pieejama Eiropas Savienības izglītības, mācību, jaunatnes un sporta programma Erasmus+. Viena no būtiskākajām sadaļām ir mācību mobilitātes iespējas, kas piedāvā noteiktu laiku izglītoties, doties praksē vai stažēties ārvalstīs, tādējādi ne tikai paplašinot savu redzesloku, uzlabojot svešvalodu prasmes, bet arī ceļot savu vērtību darba tirgū. Turklāt programma paredz arī finansiālu atbalstu.

Darba tirgū ir ļoti augsts pieprasījums pēc IT jomas speciālistiem, vajadzīgi ir darbinieki ražojošos, uz eksportu vērstos uzņēmumos, aktīvi tiek meklēti ar labi sava amata pratēji pārdošanā. Tomēr personāla atlases uzņēmumu pārstāvji uzsver – jauniešiem, izvēloties savu profesiju, nevajag akli vadīties tikai pēc pieprasījuma darba tirgū. Šobrīd darba devēji cīnās par talantiem.

Latvijas Jūras akadēmija kopā ar Ventspils augstskolu izveidojusi jaunu studiju programmu. Šogad pirmo reizi tajā notiks uzņemšana.

Latvijā ir 10 augstākās izglītības iestādes, kas sagatavo sabiedrisko attiecību (PR) speciālistus, un gadu no gada interesentu attiecīgajās studiju programmās netrūkst.

Latvija jau vairākus gadus sasniegusi Eiropas Savienības (ES) 2020.gadam izvirzīto mērķi par personu ar augstāko izglītību īpatsvaru populācijā, liecina "Eurostat" dati.

Ieceri noteikt 10. klases skolēnu minimālo skaitu pilsētu un lauku vidusskolās šā gada 1. septembrī neīstenos, taču Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nav atteikusies no plāna sakārtot skolu tīklu – vai nu to izdarot ar jaunā algu modeļa vai citu metožu palīdzību. Pašvaldības gan solās turēt vidusskolas, cik nu ilgi iespējams.

Dienvidāfrikā dzimušais un Kanādu pārstāvošais basketbolists Stīvs Nešs, kurš tiek uzskatīts par vienu no visu laiku labākajiem saspēles vadītājiem, šodien oficiāli apstiprinājis jau kopš sezonas sākuma izskanējušos pieņēmumus, ka NBA karjeras pēdējo spēli viņš jau aizvadījis.

«Es gribu un būšu vadītājs,» šādu mērķi Andris Trumars sev izvirzīja, vēl būdams praktikants SIA Eco Baltia grupa. Divu gadu laikā savu apņemšanos viņš ir īstenojis un šobrīd ir grupas uzņēmumu valdes loceklis un Biznesa attīstības nodaļas vadītājs.

Aizvadīto 2014. gadu aptaujātie uzņēmumu pārstāvji raksturo kā gana veiksmīgu – izdevies palielināt apgrozījumu, tirgū palaisti jauni produkti un īstenotas citas uz uzņēmuma attīstību vērstas aktivitātes. Lielas apņemšanās izvirzītas arī 2015. gadā, taču vairākums atzīst – pieaugošais darbinieku deficīts šos plānus var koriģēt.

Uz apsolīto zemi pirmie ienāk prātā, verot AS Laima (NP Foods grupa) durvis. Piena upes gan nesanāk redzēt, taču šokolādi dažādās variācijās un sagataves stadijās gan. Viesošanās šoreiz notiek nodaļā, kur top asorti, un viens no šīs nodaļas atbildīgajiem amatiem uzticēts Lidijai Tkačovai – viņa tur roku uz konfekšu ražošanas pulsa.

Atbildi uz jautājumu par savu nākotnes profesiju tikai retais skaidri zina jau pamatskolā, lielākoties drudžaina atbildes meklēšana sākas līdz ar izlaiduma tuvošanos.

Modes, dizaina, kosmētikas, kokapstrādes, rotaslietu, suvenīru, pārtikas ražošanas, tūrisma nozare – tās ir tikai dažas no jomām, kur savas uzņēmējspējas vēlas pārbaudīt skolēni. Ar savu produkciju vai pakalpojumu viņu plašāku publiku iepazīstināja ikgadējā Latvijas skolēnu mācību uzņēmumu (SMU) Ziemassvētku gadatirgū.

Nākamajā gadā pieņemt jaunus darbiniekus plāno 42% no aptaujātajiem Latvijas darba devējiem, kamēr Lietuvā un Igaunijā šie skaitļi ir attiecīgi 47% un 40%, liecina CVOnline veiktais pētījums Baltijas valstīs, aptaujājot kopumā vairāk nekā 2500 uzņēmumu.

Pārliecība par savām digitālajām prasmēm un spēja modernās tehnoloģijas jēgpilni iekļaut mācību stundās, lai vairotu skolēnos motivāciju mācīties – šos kā būtiskākos ieguvumus pēc dalības bezmaksas digitālajā apmācību programmā Samsung skola nākotnei norāda Rīgas 6. vidusskolas skolotāji, kuri projektā triumfēja, balvā iegūstot 10 000 eiro digitālo ierīču iegādei skolā.

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācija (LIKTA) un Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž vienprātīgu atbalstu idejai no nākamā mācību gada informātiku mācīt jau sākumskolā.

Jau otro gadu vairākās Latvijas profesionālajās skolās tiek īstenota duālā izglītība jeb darba vidē balstītas mācības, kur būtisku lomu audzēkņu apmācībā ieņem darba devēji, jo vairāk nekā pusi no mācību programmas satura jaunieši apgūst uzņēmumos.