Murjāņu sporta ģimnāzija līdz šim bija viena no galvenajām bāzēm, kas gatavoja kvalificētus sportistus, taču tuvāko gadu laikā šīs funkcijas varētu uzņemties arī sporta veidu reģionālie centri jeb sporta internātskolas. Šādu vēlmi izteikuši divi desmiti vietvaru, un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) īstenotais pilotprojekts ir solis šā ceļa virzienā.
Ministrija skaidro šādu politiku ar to, ka lielajās pilsētās un reģionos ir attīstīta infrastruktūra un olimpiskie centri, kas būtu lietderīgi jāizmanto. Jaunveidojamo sporta centru struktūra varētu būt līdzīga Murjāņu sporta ģimnāzijai, kurā apvienotas mācību un sporta programmas. Taču tas nebūt nenozīmējot to, ka Murjāņus ir paredzēts likvidēt.
«Ja tā būtu, tad mēs tajā no savas puses neieguldītu ne centa,» apgalvo IZM Sporta un jaunatnes departamenta direktora vietnieks Edgars Severs. Taču tas gan esot skaidrs, ka tāda nauda, kā sākotnēji tika plānots ieguldīt Murjāņos, netiks piešķirta – lielais celtniecības projekts netiks īstenots, skolu vien piepucēs. Iespējams, ka ar laiku tur varētu palikt individuālie sporta veidi, bet komandu sports aizietu uz citām pašvaldībām, pieļauj IZM pārstāvis. Pašlaik gan vēl nav konkretizēti tie sporta veidi, ko reģionos atbalstīs no valsts budžeta, ne arī atbalstītās pašvaldības, jo projekts esot tikai sākuma stadijā, un pagājušajā nedēļā pirmo reizi sanāca kopā darba grupa, kas sagatavos konceptuālo ziņojumu par šo jautājumu. Tam jābūt gatavam līdz 19. jūnijam, lai to jūlija sākumā varētu prezentēt Sporta padomē. Attiecībā uz finansējumu – pilotprojekta uzsākšanai ir piešķirti 75 000 eiro, kas gan ir par maz, lai ar to visu mācību gadu finansētu jauniešu izglītošanos kādā no sporta centriem, norāda E. Severs.
Valmieras pilsēta ir to vietvaru vidū, kas izteikušas vēlmi piedalīties projektā. Tā jau pērn atbalstījusi šādas sporta skolas izveidi un vēlmi pieteikt vairākus sporta veidus: BMX, peldēšanu, vieglatlētiku, basketbolu un volejbolu, skaidro Valmieras domes pārstāve Dace Jase. Šā gada 1. septembrī tā varētu nodrošināt 40 vietu internātā, bet optimālais izglītojamo skaits būtu apmēram 60. Tagad Valmieras Bērnu sporta skolā (VBSS) mācoties 1177 audzēkņi, no tiem 305 ir no citām pašvaldībām. Par šo bērnu apmācību pilsētas pašvaldība nesaņem finansējumu no citām pašvaldībām, un tas vietvarai 2015. gadā izmaksās apmēram 210 000 eiro.
D. Jase piebilst, ka iepriekšējā mācību gadā 71 izglītojamais bija iekļauts Latvijas izlašu vai izlašu kandidātu dalībnieku sastāvos, kas liecina par sniegtās izglītības kvalitāti. Turklāt daudzi no olimpisko spēļu laureātiem vai to dalībniekiem savas sporta gaitas ir sākuši tieši VBSS.
«Valmieras mērķis nav konkurēt ar Murjāņu sporta ģimnāziju, bet gan piedāvāt alternatīvas iespējas citos sporta veidos apgūt kvalitatīvas profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas internāta sistēmā, papildinot jau esošo piedāvājumu (Murjāņu sporta ģimnāzijā tiek nodrošināti septiņi sporta veidi). Mums ir visi priekšnoteikumi, lai varētu nodrošināt augstas raudzes sportistu sagatavošanu, kuriem būtu izveidots speciāls mācību un sporta nodarbību grafiks, kā arī kvalitatīvu profesionālo un vispārējo izglītību atbilstoši ģimnāzijas prasībām,» skaidro Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks.