Sodītie pedagogi steidz reabilitēties
Daudzi iepriekš sodītie pedagogi izmanto Izglītības likuma grozījumos paredzēto iespēju iegūt atļauju strādāt izglītības iestādēs.
No šā gada sākuma komisija, kas izvērtē, vai šie cilvēki var darboties šajā jomā, pieņēmusi 26 personām labvēlīgu lēmumu.
Jau kopš 1999. gada ir spēkā Izglītības likuma norma, kas nosaka, ka par pedagogu nedrīkst strādāt par tīšu noziegumu sodīta persona – pat tāda, kas, piemēram, nav uzrādījusi informāciju amatpersonas deklarācijā. 2012. gadā tika pieņemti grozījumi, kas ar īpašas komisijas lēmumu atļauj strādāt par pedagogu tiem, kuri nav sodīti par smagiem un sevišķi smagiem noziegumiem.
Komisija ir saņēmusi 63 iesniegumus. Tas esot apmēram tik liels skaits, kādu komisijas vadītājs, Izglītības un kvalitātes valsts dienesta (IKVD) Licencēšanas un reģistru departamenta direktora vietnieks Ivans Jānis Mihailovs esot prognozējis uz visu gadu. Viņš gan pieļauj, ka šādi uzplūdi skaidrojami ar to, ka radušos iespēju reabilitēties izmanto visi tie, kam līdz šim tādas nav bijis. Turklāt uz visu 50 000 pedagogu saimi minētais skaitlis nebūt nav tik ievērojams. Šobrīd Sodu reģistrs ir saslēgts ar Valsts izglītības informācijas sistēmu, tātad nav vairs problēmu pietiekami ātri noskaidrot vajadzīgās ziņas – arī tās, kas attiecas uz laiku pirms 1999. gada. «Patlaban reģistrā atrodama informācija arī par pārkāpumiem, kas izdarīti aiz Latvijas robežām, kā arī par to, kas noticis padomju laikā, līdz ar to uzzinām par notikumiem, par kuriem pedagogs nav vēlējies informēt darba devēju,» saka I. J. Mihailovs, uzsverot, ka tagad iestāžu vadītājiem katru gadu, ne tikai pieņemot cilvēku darbā, ir jāpārbauda Sodu reģistra dati, pārliecinoties, vai padotie drīkst strādāt par pedagogu.
Līdz šim izskatīti 52 iesniegumi, no tiem divus paši pedagogi ir atsaukuši, divi atlikti, 26 gadījumos atļauts strādāt izglītības iestādēs, divos – atteikts. Divdesmit iesniegumus komisija nevērtēja, jo 17 personas bija sodītas par smagiem un sevišķi smagiem likuma pārkāpumiem, bet trijiem vēl nav pienācis sodāmības dzēšanas termiņš.
Skaidrojot gadījumus, kas nonāk komisijas redzeslokā, I. J. Mihailovs teic, ka viena daļa esot ar vardarbību saistītie nodarījumi. «Vienā gadījumā aizliedzām pedagogam strādāt ar bērniem, jo viņš bija vairākkārt sodīts par automašīnas vadīšanu alkohola reibumā, bet otrs – 15 gadu laikā četras reizes izdarījis dažādus noziegumus,» norāda I. J. Mihailovs, piebilstot, ka ne vienmēr pārkāpumi bijuši jaunības grēki, dažkārt cilvēki slēpjot gluži svaigus nodarījumus.