Ieguldījums bērnu valodas pētniecībā
Šobrīd Latvijā nav sistēmas, kas palīdzētu noteikt bērnu runas prasmi un attīstīt bērnu valodu līdz skolas vecumam, tajā jāiekļauj gan dažādi uzdevumi, gan izstrādātas bērnu valodas attīstības normas, kas palīdzētu ne tikai pedagogiem, bet arī bērnu vecākiem saprast un sekot līdzi tam, kā attīstās viņu atvases valoda, piemēram, vai attiecīgajā vecumā viņš prot izrunāt konkrētas skaņas, zilbes, līdzskaņu savienojumus, zina noteiktu daudzumu vārdu. Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija (RPIVA) ir apņēmusies šādu darbu veikt, divu gadu griezumā skrupulozi izpētot vairāku tūkstošu Latvijas bērnu valodas lietojumu.
Kopā ar Norvēģijas zinātniekiem
Līdz ar to 2015. gada martā ir uzsākta Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instrumenta apstiprinātā pētniecības projekta Nr. NFI/R/2014/053 Latviešu valodas monolingvāla un bilingvāla apguve: rīki, teorijas un lietojums (Latvian language in monolingual and bilingual aquisitions: tools, theories and applications) – LAMBA īstenošana. Apjomīgais projekts ilgs līdz 2017. gada aprīlim. Tā īstenošana iespējama, pateicoties Norvēģijas finanšu instrumenta piešķirtajai naudai, kas iegūta projektu konkursā (kopā atbalstu saņēma 11 projekti par kopējo summu 4 miljoni eiro).
Projektā RPIVA ir vadošā organizācija, tās partneri ir UiT Norvēģijas Arktiskā universitāte, Oslo Universitāte, Latvijas Universitātes (LU) aģentūra Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts un LU Humanitāro zinātņu fakultāte. Tā kā šis ir Latvijā pirmreizējs projekts, Norvēģijas partneru pieredze ir ļoti noderīga.
«Diemžēl humanitārās zinātnes ne Eiropas Savienībā, ne Latvijā nav prioritāte. Pašiem jāmeklē iespējas, kā iegūt nepieciešamo finansējumu pētniecībai. Norvēģijas finanšu instrumenta izsludinātais konkurss bija brīnišķīga iespēja, kur varēja startēt ar projektu humanitārajās zinātnēs,» gandarīta ir RPIVA rektore Dace Markus. Turklāt dalība projektā pilnībā saskan ar jauno akadēmijas attīstības plānu, kurā viens no mērķiem 2015. gadā ir attīstīt inovatīvus pētniecības virzienus kopā ar starptautiskiem partneriem.
Iesaistīsies vairāki tūkstoši bērnu
Projekts paredz veikt plašu un sistemātisku latviešu valodas monolingvālās un bilingvālās apguves izpēti. «Mēs pētīsim, kā bērni apgūst latviešu valodu, piemēram, kāda ir izrunas precizitāte, kā viņi apgūst dzimtes (vīriešu, sieviešu) lietojumu, kā saskaņo vārdus, tiks pētītas valodas apguves kvalitatīvās un kvantitatīvās atšķirības. Projekta pētnieku grupa izstrādā fonēmu izrunas testu. Sākts darbs, lai izveidotu valodas attīstības vērtēšanas līdzekli, mācoties no līdzīgiem kompleksiem, kas tiek izmantoti vairāk nekā 50 valodās. Ir uzsākti 20 mēnešu vecu bērnu runas ieraksti, tie turpināsies 16 mēnešus (katru nedēļu 30 minūtes) un būs pamats Latvijā pirmreizējam bērnu runas korpusam. Pētījumā tiks iesaistīt gan bērni, kuru dzimtā valoda ir latviešu valoda, gan arī bērni, kuriem dominējošā ir krievu valoda,» skaidro D. Markus.
Dažādos pētījuma posmos tiks iekļauti dažāda vecuma un dzimuma bērni no visas Latvijas, sākot no astoņus mēnešus veciem mazuļiem līdz sešgadniekiem. «Lai izstrādātie normatīvi būtu statistiski ticami, pētījumā ir jāiesaista ļoti daudz bērnu, piemēram, paredzēts, ka mums palīdzēs Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, sazinoties ar 6628 ģimenēm, kurās mazākie bērni būs pētāmajā vecumā, paši dosimies uz pirmsskolas izglītības iestādēm, veicot izpētes testus ar lielākajiem bērniem. Projektā izstrādātā sistēma būs palīgs ne tikai pašreizējiem bērniem, bet vēl daudzām paaudzēm. Mīļi aicinām uzrunātos vecākus piedalīties, jo pētījuma laikā ļoti nepieciešams ir ģimeņu atbalsts,» stāsta D. Markus.
Apjomīgs darbs
Projekts sastāv no četrām savstarpēji saistītām daļām. Pirmās daļas mērķis ir izstrādāt latviešu valodā un adaptēt normatīvi pamatotu MacArtur-Bates Komunikatīvās attīstības izpētes testu (CDI), kas ir viens no pasaulē plašāk izmantotajām vecāku aptaujām, ar kuru tiek novērtēta zīdaiņu un agrīnā vecuma bērnu komunikatīvā attīstība. Tiks adaptēti divi testa veidi: CDI Vārdi un žesti, kas paredzēts 8 līdz 16 mēnešus vecu bērnu valodas attīstības novērtēšanai, un CDI Vārdi un teikumi, kas paredzēts 16 līdz 36 mēnešus vecu bērnu valodas novērtēšanai.
Savukārt otrajā daļā tiks papildināts Latvijā jau esošais, uz attēliem balstītais fonēmu producēšanas tests. Analoģisks tests tiks izstrādāts arī krievu valodā, tā padarot iespējamu latviešu – krievu bilingvālo bērnu pārbaudi abās viņu runātajās valodās. Kad būs pabeigta novērtēšanas līdzekļu izstrāde, tiks veikta bērnu valodas izpēte, lai noskaidrotu divu grupu – monolingvālu latviski runājošu un bilingvālu bērnu ar krievu valodas dominanti – valodas fonēmiskās attīstības normas. Normatīvie dati tiks iegūti 3 līdz 6 gadu vecuma grupā. Bet projekta trešajā daļā paredzēts izveidot divus monolingvāli latviski runājošu bērnu un divus bilingvāli runājošu bērnu specializētos runas korpusus. Šie runas ieraksti būs noderīgi zinātniekiem arī turpmākiem pētījumiem. Ceturtajā daļā paredzēti izrunas un gramatikas apguves eksperimenti. Visā projekta gaitā atbilstoši bērna vecumposmam tiek ievēroti sarunas ilguma un sarežģītības normatīvi, kā arī datu anonimitāte.
Profesionāls Latvijas un Norvēģijas pētnieku kolektīvs un iepriekšējā pieredze ir pamats tik plašam teorētiski un praktiski bagātinošam projektam. Lai sokas!