Senākā Pārdaugavas kapsēta – Mārtiņa kapi – ieslēpusies kokos starp trim ielām un jau ilgstoši bijusi visnesakoptākā. Kapsētā reizumis sastaptie cilvēki stāsta, ka ļoti daudzas kapavietas palikušas bez kopējiem.
Trešdien, 12. oktobrī, plkst. 17:30 Rakstniecības un mūzikas muzejā (Rīgā, Pils laukumā 2) notiks sarīkojums Kādēļ mēs ejam uz kapiem?, kas turpinās pirms pāris gadiem muzejā aizsākto sarunu ciklu par dažādām latviskām vērtībām.
Jūrmalā, Slokā, pilsētas meža teritorijā Jūrkalnes un Mežmalas ielu ielokā sākta jaunas kapsētas izbūve. Tehniskajā projektā paredzēts uzbūvēt kapliču, kolumbāriju, kā arī saimniecības un administratīvo ēku.
Kapusvētki tradicionāli notiek vasarā, kad luterāņu un katoļu draudzes aicina atcerēties aizgājējus. Tomēr jau vairākus gadus izskan bažas, ka šī tradīcija mainās. Viens no iemesliem – krīzes dēļ pašvaldībām trūkst naudas, lai atbalstītu draudzes finansiāli.
Samazinātās dotācijas un, lai cik paradoksāli tas neskanētu, bet arī mazāks bēru skaits gadā liek ierosināt mainīt pakalpojumu izmaksas Rīgas kapsētās. Tas nenozīmē, ka pilnīgi visi pakalpojumi kļūs dārgāki, taču daži no tiem – ievērojami.
Valsts policija (VP) kopā ar Drošības policiju (DP) uz aizdomu pamata par pērnā gada nogalē notikušo Jauno ebreju kapu apgānīšanu aizturējusi trīs krievu valodā runājošus jauniešus, kuri dzimuši 1991., 1994. un 1995.gadā.
Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Raimonds Graube uzskata, ka Latvijas sabiedrībai, tajā skaitā, karavīriem būtu jācenšas sakopt visu Latvijas teritorijā kritušo karavīru kapi un piemiņas vietas, neskatoties uz kritušo ideoloģiju un piederību.
Rīgā Jaunajos ebreju kapos apzīmētie pieminekļi ceturtdien pusdienas laikā jau teju notīrīti, un līdz dienas beigām šis darbs būs paveikts, aģentūrai BNS pastāstīja Rīgas domes (RD) Mājokļu un vides departamenta Kapsētu pārvaldes priekšnieka vietnieks Igors Svincickis.
Aizvadītājā naktī Rīgā, Jaunajos ebreju kapos, Lizuma ielā 4, līdz šim nenoskaidrotas personas apgānījušas vairāk nekā 100 kapu pieminekļu, ar baltu krāsu uzzīmējot uz tiem kāškrustus.
Šodien Lielbritānijas vēstniecība Jelgavas kapos pieminēs apglabātos 36 britu karavīru, kuri gāja bojā Pirmajā pasaules karā, aģentūru LETA informē Lielbritānijas vēstniecības Rīgā pārstāve Renāte Romanovska.
Jēkabpils pilsētas domes pārstāvjus un iedzīvotājus pirmdien pārsteidza skats, kas pavērās līdzās Krustpils katoļu baznīcai esošajos Otrā pasaules karā kritušo padomju karavīru Brāļu kapos Kalna ielā.
Valsts kancelejas direktores Guntas Veismanes tikšanās laikā ar Rīgas domes, Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas pārstāvjiem, tika pārrunāts jautājums par Lielo kapu parka teritorijas labiekārtošanu un uzturēšanu atbilstošā stāvoklī.
Par Rīgas pašvaldības kapraču darbu mēneša laikā saņemtas gan uzslavas, gan sūdzības, aģentūrai LETA pastāstīja pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Dzintra Āboliņa.
Rīgas pašvaldības kapsētās no šodienas kapu rakšanas pakalpojumus sniegs tikai Mājokļu un vides departamenta Kapsētu pārvalde, aģentūru LETA informēja pašvaldībā.
No 1. augusta Rīgas pašvaldības kapsētās ar kapu rakšanu nenodarbosies firma, bet gan kaprači. Plānots, ka darbā tiks pieņemti 30 pašvaldības kaprači, kuri būs štata darbinieki, bet kuriem no pilsētas budžeta nemaksās. Līdz 1. augustam ir pagarināts līgums ar firmu In Memoriam, jo kapu rakšanu pārtraukt nedrīkst.
Otrdien, 6.jūlijā, Rīgas 1.Meža kapu "Balto krustu" kapulaukā notiks svētbrīdis Baigā gada un gulaga nometņu upuru piemiņai, aģentūru LETA informēja Latvijas Okupācijas muzeja sabiedrisko lietu vadītājs Jānis Erno.