Konstatē augstu korupcijas risku kapavietu ierādīšanā
Analizējot Mājokļu un vides departamenta darbību, Rīgas domes Birokrātijas apkarošanas centrs (BAC) konstatējis augsta korupcijas riska iespējamību jaunu kapavietu ierādīšanā, šodien Drošības, kārtības un korupcijas apkarošanas jautājumu sēdē pastāstīja centra eksperts Ēriks Ivanovs.
Ivanovs norādīja, ka kapsētās nav normatīvo aktu, kas reglamentētu kapavietu ierādīšanas kārtību, līdz ar to kapsētu pārziņi var rīkoties pēc saviem ieskatiem un ierādīt mūžīgās atdusas vietu, vadoties pēc "laba uzvalka, skaistām acīm vai tā, cik daudz iedod". Arī norēķini pārsvarā notiek skaidrā naudā, tāpēc pastāv iespēja, ka klienti, samaksājot pārzinim, var tikt pie labākas vietas.
Mājokļu un vides departamenta direktors Aleksejs Aļeksejenko (GKR) aģentūrai LETA skaidroja, ka kapsētās cilvēki netiek šķiroti un vietas tiek ierādītas pēc normālas sistēmas - ja jāapglabā kapsētā, kur jau dus kāds tuvinieks, vērtē iespēju kapavietu paplašināt vai atrast vietu netālu. Savukārt, ja tiek veikts jauns apbedījums, vietas rindas kārtībā piešķir pa sektoriem. Ik dienu Rīgā tiek veikti vismaz 10 apbedījumi.
Ivanovs pauda bažas, ka paaugstināts korupcijas risks pastāv arī caurlaižu tirgošanā iebraukšanai kapsētās. Iebraukšanas maksa ir augsta - seši lati par reizi, lai izvairītos no lieka autotransporta kapos. Gadā tiek pārdots aptuveni 16 000 caurlaižu, un netiek vērtēts, vai automašīnām tiešām ir iemesls atrasties kapsētas teritorijā, tāpēc pastāv risks, ka, samaksājot "uz rokas" mazāk, automašīnas kapsētās tiek novietotas bez caurlaidēm.
"Ieteiktu [pašvaldības policijai] dažreiz iegriezties kapsētās un kaut reizi nedēļā paskatīties. Ja zinātu, ka kāds kontrolē tās mašīnas, kas iebrauc, piemēram, Lielajos kapos bez caurlaidēm vai vienkārši iedodot rokās tos sešus latus, varbūt jautājums tiktu atrisināts un vieglāk sakārtots. Departamenta spēkos nav vieniem pašiem to atrisināt," norādīja Ivanovs.
BAC speciālists arī norādīja, ka neuzticību iedzīvotājos izraisa arī kaprači, kuri ir Mājokļu un vides departamenta personāls, bet vienlaicīgi ir arī individuālā darba ņēmēji. "Viņi gan pārstāv departamentu, rokot kapu, gan strādā kā individuālie komersanti, kad vajag, piemēram, novākt kapakmeni. Tāpēc rodas dažādas runas, ka jāmaksā papildus, lai kapu izraktu," piebilda Novikovs.