Senākā Pārdaugavas kapsēta – Mārtiņa kapi – ieslēpusies kokos starp trim ielām un jau ilgstoši bijusi visnesakoptākā. Kapsētā reizumis sastaptie cilvēki stāsta, ka ļoti daudzas kapavietas palikušas bez kopējiem.
Pirms vairākiem gadiem Rīgas domes kapsētu pieskatītāji atzinuši, ka no vairākiem tūkstošiem apbedījuma vietu regulāri tiek koptas tikai 10 līdz 15 kopiņas.
Tomēr tā nav, ka Mārtiņa kapi lemti totālai aizmirstībai. Pagājušā gada decembrī kādā pievakarē kapiņos notika sveču iedegšana, kam sekoja mājas koncertvakars, kurā muzicēja gana lielai kapsētas ierasti apmeklējošai publikai nesaprotami mūziķi no tādiem projektiem kā Rudens lapas, VSKB, SeasnsFDspair un Psihodezinfekcija.
Šeit apbedīts komponists Emīls Dārziņš, ārsts Dāvids Hieronīms Grindelis, pirmais latviešu žurnālists Ansis Leitāns. Piemēram, ar Farmaceitu biedrības un zāļu ražotājfirmas Grindeks gādību šeit 1995. gadā atjaunota Grindeļa dzimtas kapliča. Tā celta 1786. gadā mastu šķirotājam Miķelim Grindelim, kas bija ievērojamā ārsta un farmaceita Dāvida Hieronīma vectēvs, īstajā vārdā Grundulis. Gatavojoties E. Dārziņa simtgadei, iniciatīvas grupa pērn aicināja sakopt gan viņa atdusas vietu, gan Mārtiņa kapu apkārtni. Izcilā liriķa kapa pieminekli no 1912. līdz 1913. gadam veidojuši latviešu tēlnieki Burkards Dzenis un Teodors Zaļkalns.
Arī šogad kapsētā rīkotas vairākas talkas, viena no tām – vakar, tuvojoties mirušo piemiņas dienai. Rīgas domes Mājokļu un vides departaments rīkoja talku, lai attīrītu kapsētas teritoriju no atkritumiem un rudens lapām, kā arī sakoptu kapličas un kapu pieminekļus.
Mārtiņa kapi izveidoti 1773. gadā. Sākumā tā dēvēta par Āgenskalna kapsētu. Pēc Mārtiņa baznīcas uzcelšanas 1852. gadā kapsēta no Jāņa draudzes pārgāja Mārtiņa draudzes pārziņā. Kapi slēgti 1951. gadā. Mārtiņa kapi atzīti par valsts nozīmes arhitektūras pieminekli, tajos atrodas vairāk nekā 60 valsts un pilsētas mēroga mākslas un vēstures pieminekļu, kā arī aptuveni 20 mākslinieciski vērtīgu kapu kopu.
Diemžēl šis Pārdaugavas rajons, lai arī mīlīgi kluss, tomēr nav nedz izcili drošs, nedz ar īpaši atlasītu publiku apveltīts. Pirms dažiem gadiem turpat netālu esošajā Drēzdena muižā laiku pa laikam ieviesās bezpajumtnieki, tā tika svilināta, kamēr nosvilināta līdz galam. Iedzērājpublikas iecienīta vieta ir arī Mārtiņa kapi, jo kapsēta ir gana nolaista un nomaļa. Tāpēc arī talkas, kuras, protams, jārīko, nereti šķiet kā īslaicīgs plāksteris. Paiet vairāki mēneši, un kapsētā atkal krājas atkritumi.
Rīgas pašvaldības pārziņā ir 19 kapsētas, no tām tikai divas – Jaunciema un Bolderājas – ir atvērtas, bet 15 ir daļēji slēgtas, savukārt trīs kapsētas (Mārtiņa, Torņakalna un Kapsila) Rīgā ir slēgtas. Tajās apbedījumi vairs nenotiek.