Kam jākopj dižgaru kapavietas
 
©F64 Photo Agency

Nesen aizvadītā Aleksandra Čaka 111. jubileja pie dzejnieka kapa aizveda viņa talanta cienītājus un cienītājas. Pēc tam Neatkarīgajai piezvanīja kāda lasītāja un bija sašutusi, ka Raiņa kapos apbedītā Čaka kapavieta stāvot nesakopta, kamēr tiek dibinātas viņa vārdā nosauktās balvas.

Dzejnieka atdusas vietā vakar tiešām bija sabirušas lapas, bet uz kopiņas bija gan ziedi, gan svece. Līdzīgi biezs vai pat pamatīgāks čaukstošo lapu klājiens bija apbēris tuvumā esošos kapiņus. Raiņa kapsētā laikraksts noskaidroja, ka sakopšanas darbi uzsākti vakar, jo pirms tam nobirušās lapas apsnigušas un tās nevarēja savākt. Tomēr pašvaldības kapu kopējiem nav pienākums uzkopt Raiņa kapos apbedītos dižgarus, izņemot dzejnieku Jāņa Raiņa un Mirdzas Ķempes kapavietas. Visi pārējie darbi ir tikai kopēju labā griba, taču pirms svētkiem un svecīšu vakara viņi savedot kārtībā arī citas atdusas vietas. Ja ne vairāk, tad vismaz lapas nogrābjot gan virs ģenerāļu, gan dzejnieku kapu kopiņām, neviens šķirots netiekot. Šonedēļ, 2. novembrī, katoļiem būšot Dvēseļu diena, bet 25. novembrī Raiņa kapos notiks svecīšu vakars. Līdz tam laikam Raiņa kapsēta būšot sakopta.

Starptautiskās rakstnieku un tulkotāju mājas vadītāja Andra Konste saka – iespēju robežās dzejnieka atdusas vietu sakopj gan Aleksandra Čaka biedrības ļaudis, gan muzeja darbinieki. Tomēr arī viņiem nav pienākums to darīt, kaut arī viņi ir gan stādījuši puķes, gan apgriezuši krūmus. Čakam esot attāls radinieks, kurš parasti sakopjot kapiņu. «Mums tas ir morāls pienākums. Pagājušajā gadā biedrība sakopa Čaka vecāku kapus. Man vairāk žēl Sudrabkalna, kam kapiņš diez vai atrodams,» noteic A. Konste.

Viņa uzskata, ka dižgaru atdusas vietu uzturēšana ir problēma, ko jārisina valstiskā līmenī. Ne visiem ir radinieki, un diemžēl ne visi tuvinieki uzskata par savu pienākumu sakārtot kapavietas. Dažbrīd kapiņu kaislības sit augstu vilni un grūti izspriest taisnu tiesu tik delikātā jautājumā. Piemēram, dzejnieka Erika Ādamsona radinieki, neapmierināti, ka Raiņa kapos viņam blakus guldīta bijusī dzīvesbiedre Mirdza Ķempe, kapavietu neesot apmeklējuši. Ir tādi, kuri strīdas par to, vai kapiņš jākopj tam, kurš saņēmis mantojumu, vai pārējiem radiniekiem.

«Ko darīt? Kādos gadījumos kapu kopšanai jādod nauda no valsts?» jautā A. Konste. Viņa uzskata, ka šim mērķim jāatrod ne tikai nauda, bet jāizstrādā arī kritēriji, kuras kapavietas iekļaut aprūpējamo statusā.

Kultūras ministres padomniece Ieva Līne atzīst, ka diskusijas varētu sākties drīz, jo Kultūras ministrijai ir uzdots atvērt un paplašināt kultūras kanonu. Arī I. Līne norāda uz to pašu, par ko runā A. Konste: «Kādi būs kritēriji? Kur beidzas piederīgo atbildība un sākas valsts atbildība?» Iespējams, uz tiem kultūras cilvēkiem, kuri iekļauti kanonā, varētu attiekties īpašs statuss. Tomēr pašlaik jautājums par dižgaru kapavietu kopšanu ir neizrunāts un risināms, viņa saka.