Diviem par Jauno ebreju kapu apgānīšanu apsūdzētajiem skinhedu kustības pārstāvjiem Rīgas apgabaltiesa šodien piesprieda nosacītus brīvības atņemšanas sodus, bet vienam - piespiedu darbu.
1991.gadā dzimušais Vitālijs Titovs tika sodīts ar astoņu mēnešu brīvības atņemšanu nosacīti un tikpat ilgu pārbaudes laiku. Tāpat tiesa uzlika par pienākumu viņam nemainīt dzīvesvietu bez Valsts probācijas dienesta (VPD) piekrišanas, kā arī piedalīties probācijas programmās pēc dienesta norādījumiem.
1994.gadā dzimušajam Pāvelam Voitovam Rīgas apgabaltiesa piesprieda viena gada nosacītu brīvības atņemšanu ar tikpat ilgu pārbaudes laiku. Arī viņš nedrīkstēs mainīt dzīvesvietu bez VPD piekrišanas, turklāt jaunietim būs jāpiedalās probācijas programmās.
Savukārt 1995.gadā dzimušais Rets Švedovs tika sodīts ar 40 stundu piespiedu darbu. Ņemot vērā to, ka viņš pirmstiesas procesā pāris dienas ir pavadījis apcietinājumā, no šīm 40 piespiedu darba stundām 16 tiks atskaitītas.
Tāpat tiesa nolēma no Voitova un viņa vecākiem piedzīt par labu cietušajiem kopumā vairāk nekā 3000 latu gan kā materiālā, gan arī morālā kaitējuma kompensācijas.
Pilns šodien pasludinātā sprieduma teksts būs pieejams 30.martā, bet pēc tam desmit dienu laikā to varēs pārsūdzēt apelācijas kārtībā Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātā.
Kā ziņots, prokurore tiesas debatēs Titovu bija lūgusi sodīt ar reālu brīvības atņemšanu uz astoņiem mēnešiem, Voitovu - ar reālu brīvības atņemšanu uz vienu gadu, bet Švedovu - ar 40 stundām piespiedu darba. Apsūdzētie pēdējā vārdā savu vainu atzina un izdarīto nožēloja.
Šodien apsūdzētie uz tiesas sēdi ieradās pēdējā brīdī, rūpīgi slēpjot savas sejas no žurnālistiem un operatoru kamerām. Uz žurnālistu uzdotajiem jautājumiem viņi neatbildēja.
Prokurore pēc sprieduma nolasīšanas komentēt to nevēlējās, vien norādīja, ka kopumā ir apmierināta, taču tas, kāpēc apsūdzētajiem nav noteikti reāli cietumsodi, esot tiesas ziņā. Prokurore teica, ka pagaidām vēl nezina, vai par šodien pasludināto spriedumu iesniegs apelācijas protestu.
Voitovs apsūdzēts par nacionālā vai etniskā naida izraisīšanu un kapu apgānīšanu, Titovs - par kūdīšanu un noziedzīgā kārtā iegūtas mantas iegādāšanos un realizēšanu, bet Švedovs - par neziņošanu, ja droši zināms, ka izdarīts noziegums.
Tiesa šodien apsūdzētos atzina par vainīgiem pēc visiem viņiem inkriminētajiem Krimināllikuma pantiem.
Kā aģentūru LETA iepriekš informēja prokuratūras preses sekretāre Laura Pakalne, saskaņā ar apsūdzību jauniešu darbību rezultātā kopumā tika apzīmētas 90 kapu plāksnes un pieminekļi, bet vēl astoņi - apgāzti. Noziegums paveikts 2010.gada decembrī.
Visi apsūdzētie atrodas brīvībā, lai gan sākotnēji tiesa diviem no viņiem kā drošības līdzekli bija piemērojusi apcietinājumu. Tagad jauniešiem piemērotais drošības līdzeklis ir nodošana policijas uzraudzībā.
LETA jau ziņoja, ka aizdomās par ebreju kapu apgānīšanu policija pagājušā gada janvārī aizturēja trīs jauniešus - skinhedu kustības pārstāvjus no Pārdaugavas, kuru dzimtā valoda ir krievu. To iepriekš pastāstīja toreizējais Rīgas reģiona pārvaldes un pašreizējais Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis.
Visi trīs jaunieši jau pēc aizturēšanas atzinušies nozieguma izdarīšanā, taču nožēla no viņu puses neesot izskanējusi. Trijotne aizturēta 2011.gada 12.janvārī no rīta, un veiktas arī vairākas kratīšanas jauniešu dzīvesvietās un to apkārtnē. Kratīšanu laikā izņemti pneimatiskie ieroči, kā arī dažādi priekšmeti, kas paredzēti miesas bojājumu izdarīšanai. Policija uzskatīja, ka aizturētās grupas nākotnes mērķi varētu būt daudz smagāku noziegumu izdarīšana, tai skaitā vardarbīga vēršanās pret cilvēkiem ar citu ādas krāsu.
Drošības policijas (DP) priekšnieka vietnieks Ints Ulmanis iepriekš apliecināja, ka minētie jaunieši DP redzeslokā bija nonākuši jau iepriekš. Viņš gan neatklāja iemeslus, kādēļ puiši piesaistījuši policijas uzmanību.
Ķuzis pastāstīja, ka sadarbību ar DP Rīgas policisti sākuši dažas dienas pēc nozieguma konstatēšanas, bet pašā 2010.gada nogalē likumsargi ieguvuši informāciju par šo trijotni. Kratīšanu laikā policija izņēmusi neapgāžamus pierādījumus, kā arī daudz dažādu interesantu lietu, kas liecina par jauniešu dzīvesveidu un mērķiem.
Līderis šajā grupā bijis 1991.gadā dzimušais jaunietis, kurš sākotnēji rajonā ap sevi pulcējis jauniešus, kuriem nav īsti ko darīt. Sākumā visi kopīgi skolas stadionos trenējušies vispārējā fiziskajā sagatavotībā, tad sekojusi literatūras apgūšana par nacionālsociālisma idejām, pastāstīja Ulmanis. Viņš arī pauda viedokli, ka ebreju kapu apgānīšana notikusi speciāli izraudzītā laikā, kad ebreju tauta svin svētkus.
Ķuzis teica, ka kapu apgānīšanu reāli veicis tikai viens no trim jauniešiem - 1994.gadā dzimušais, bet pārējie ideoloģiski to atbalstījuši un bijuši nozieguma līdzzinātāji. Pēc Ķuža teiktā, aizturētie jaunieši nākot no "vidēja līmeņa ģimenēm", kurās ik pa brīdim bērnu vecuma dēļ risinājušies kādi konflikti, bet vecāki nav zinājuši par jauniešu pievēršanos skinhedu kustībai un pretlikumīgo darbību veikšanu.
Ulmanis, skaidrojot skinhedu kustības ideoloģiju, norādīja, ka vienojošs moments esot naids pret reliģiju kopumā, nevis konkrēti pret jūdaismu. Skinhedi valkā sev raksturīgu apģērbu, frizūru, klausās konkrētu mūziku un lasa konkrētu literatūru.
Gan Ķuzis, gan DP pārstāvis šo grupu raksturoja kā nopietnu, jo starp visiem bijusi ļoti spēcīga iekšēja konspirācija, saliedētība un augsta brālības izjūta.
1991.gadā dzimušais jaunietis strādāja un mācījās vakarskolā, 1995.gadā dzimušais bija sācis mācības 9.klasē, bet 1994.gadā dzimušajam puisim tika veikta individuāla apmācība mājās. Visi esot fiziski veseli, "normāli jaunieši", sacīja Ķuzis.
Lai gan arī Latvijā skinhedi rada problēmas, tomēr tās neesot "numur viens", kas būtu risināmas, norādīja Ulmanis. Šī kustība ļoti izplatīta ir Krievijā, un tajā visbiežāk darbojas jaunieši vecumā no 14 līdz 26 gadiem. DP uzskata, ka tā ar skinhediem Latvijā spēj tikt galā.