Netālu no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), Smilšu un Torņa ielu krustojumā, šodien no plkst.16 līdz 17 notiks pikets, lai paustu iebildumus pret valdības plāniem mazināt dzimtās valodas lietošanu mazākumtautību skolās.
Pieaugušo izglītības sektorā darbojas vairāk nekā 2000 iestāžu, taču to pakalpojumu līmenis ir visai atšķirīgs. Nozares eksperti atzīst, ka nepieciešams uzlabot kursu piedāvājumu, kvalitāti un arī kontroli. Turklāt akcents jāliek ne tikai uz bezdarbnieku un sociālo riska grupu apmācību, bet arī uz mūža izglītību. Liels mīnuss ir arī nopietnas karjeras konsultāciju sistēmas trūkums.
Par pedagogu darba samaksu joprojām valda liela neskaidrība. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) apgalvo, ka nākamajā mācību gadā nauda algām būs, gan atzīstot – šobrīd vēl pietrūkst 9,2 miljoni eiro.
Latvijas Universitātes (LU) Fonds sāk pieņemt elektroniskus pieteikumus divās stipendiju programmās 2014./2015.ak gadā - "Ceļamaize" un Minnas Matildes Vilhelmīnes Petkevičs piemiņas stipendijas - topošajiem LU studentiem.
Ja apstiprināsies izskanējusī informācija par 2,5 miljonu eiro finansējuma iztrūkumu pedagogiem, skolotāji var būt droši, ka valdība pieņems viņiem labvēlīgu lēmumu, pārdalot trūkstošos finanšu līdzekļus no budžeta programmas neparedzētiem gadījumiem, šorīt Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V).
Valsts kontrole (VK) secinājusi, ka Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) rīcība ar mērķdotācijām pedagogu darba samaksai - vairāk nekā Ls 200 milj. gadā - nav bijusi efektīva, dažos gadījumos pat bijusi pretlikumīga.
Ja netiks rasts risinājums skolotāju algu pieaugumam, tad, iespējams, maijā, valsts pārbaudījumu laikā, pedagogi varētu atkal rīkot protestus, tāpēc viens no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) steidzamākajiem uzdevumiem ir izstrādāt jaunu pedagogu darba samaksas modeli.
Bezmaksas augstākā izglītība, plašs studiju programmu piedāvājums angļu valodā, labas atsauksmes no citiem studējošajiem – šos kā galvenos argumentus par labu studijām Dānijā min jaunieši.
Izglītības jomā strādājošie joprojām ir neapmierināti ar valdības lēmumu ieviest obligātu centralizēto eksāmenu fizikā un ķīmijā. It īpaši pret to iebilst profesionālās ievirzes vidusskolas, kur šāds mācību priekšmets netiek mācīts vai arī to māca krietni šaurāk nekā vispārējās vidējās izglītības iestādēs.
Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem pauž negatīvu nostāju pret varbūtību, ka citas valstis Latvijā atvērtu skolas, kurās mācības notiktu atbilstoši šo valstu mācību programmām (21% - drīzāk negatīvi; 29% - ļoti negatīvi). Salīdzinoši biežāk šādi domā lauku teritoriju, Pierīgas un Vidzemes reģionu iedzīvotāji. To atklāj pētījumu kompānijas TNS sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, janvāra beigās veiktais pētījums.
Pirms desmit gadiem valsts galvoto studiju kredītu vēlējās apkalpot vairāki pretendenti, bet šogad izsole, kurā bija pieteikusies tikai SEB banka, beidzās bez rezultātiem.
Krievijas ierosinājumu atvērt Latvijā krievu skolas pēc saviem standartiem Latvijas sabiedrība uzņēma ar dalītām jūtām: latviski runājošie kategoriski iebilst pret šādu iespēju, kamēr krievu diaspora tajā nesaskata nekā peļama.
Krievijai neizdosies īstenot savu ieceri, proti, Latvijā atvērt krievu skolu, jo šādai rīcībai tā nevarētu saņemt visas nepieciešamās licences un atļaujas, intervijā Latvijas radio sacīja izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete (V).
Joprojām nav atbildes, kas notiks ar Latvijas mazajām skolām. Šobrīd tādu, kurās ir mazāk nekā 100 skolēnu, ir vairāk nekā 200, un, ja valstiski izstrādāta glābšanas programma kavēsies, ļoti iespējams, jau slēgtajām mācību iestādēm pievienosies vēl citas.