IZM

Jaunajam pedagogu algu modelim jābūt gatavam nākamā gada maijā, un citādu attīstības scenāriju izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile uzskata par neiedomājamu. Tikai tādā gadījumā nozare varot cerēt uz trim miljoniem eiro, taču – ko ar tiem iesākt, ministrijai nav atbildes.

Kad pie auss rībina bungas, skaidrs, ka nedaudz tālāk kāds klusiņām zāģē galda kāju, lai pēc kāda laika tas ar blīkšķi sagāztos. Tāda sajūta radās, kad Izglītības un zinātnes ministrija nāca klajā ar absolūti ģeniālo priekšlikumu: ieviešot atklātības principus, valdības ārkārtas sēdē izskatīt sagatavotos grozījumus Izglītības likumā, kas paredz pedagogu algu publiskošanu. Sašutuma un protesta saucieni mijās ar piekrītošu murdēšanu, un šis bungu rībināšanas troksnis aizlipināja ausis, lai nedzirdētu ko citu – galda kāju zāģēšanu.

Pedagogi joprojām ir sašutuši par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ieceri publiskot skolotāju algas. Nozares arodbiedrība mudina paraudzīties uz summām, ko ministrija tērē sava administratīvā aparāta uzturēšanai, un salīdzināt ar atdevi.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvātais skolēnu skaits vidusskolas klašu atvēršanai paredz, ka Rundāles novadā nebūtu nevienas vidusskolas klases. Pašvaldība aicina rūpīgāk izvērtēt un noteikt kritērijus.

„Sajūta – tukša. Ministrija nespēs tik ātri izstrādāt jauno darba samaksas modeli, tas nozīmē, ka var palikt spēkā vecais modelis un visi mani pirmsskolas iestāžu pedagogi arī turpmāk strādās par minimālo algu – 420 eiro uz papīra,” agrā ceturtdienas rītā, stāvot pie Saeimas nama, sacīja Liepājas pilsētas arodorganizācijas vadītāja Irēna Opšteine.

Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile, satrūkusies no asās pedagogu un nozares arodbiedrības pretreakcijas, gatava atsaukt tās rosinātos Izglītības likuma grozījumus par pedagogu algu publiskošanu, atklājot arī amatus, vārdus un uzvārdus.

Kopš 2009.gada Izglītības un zinātnes ministrija atbalstījusi 98 skolu slēgšanu, visvairāk skolu likvidējot Latgalē un Rīgā.

Valdība atbalstījusi Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) priekšlikumu publiskot pedagogu algas, minot gan vārdus, gan uzvārdus, tādējādi atklājot valsts budžeta izlietojuma patieso ainu. Nozares arodbiedrība gan iebilst pret šādu lēmumu, uzskatot to par nevajadzīga saspīlējuma radīšanu un netaisnību pret vienu no profesiju grupām, kas saņem valsts dotāciju.

Pagājušajā akadēmiskajā gadā par saviem līdzekļiem valsts augstskolās studēja 49% jeb 28 619 studentu, privātajās augstskolās – gandrīz visi (18 447 no 18 502 personām), liecina Izglītības un zinātnes ministrijas informācija. Neatkarīgās augstskolu aptaujas dati rada, ka šogad reģionālajās valsts augstskolās maksas studenti veido apmēram 20 līdz 40% no katras izglītības iestādes studējošo kopskaita, galvaspilsētas augstskolās – 40% līdz 60%.

Pēc valdības kritikas un aizrādījumiem par iespējamo līdzekļu izšķērdēšanu ERAF līdzfinansētā portāla "skolas.lv" izveidē un ieviešanā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sākusi dienesta pārbaudi.

Jaunais Saeimas deputātu rosinātais mācību priekšmets dzīvesziņa skolās varētu ienākt nākamajā mācību gadā ētikas, sociālo zinātņu vai klases audzināšanas stundās 10.–12. klašu skolēniem. Dzīvesziņu varētu mācīt gan kā atsevišķu mācību priekšmetu, ja tādu lēmumu pieņemtu skola, vai arī citu mācību priekšmetu ietvaros, Neatkarīgajai pastāstīja Valsts Izglītības un satura centra speciālisti.

Pedagogu algas noteikti jāpalielina – priekšvēlēšanu debatēs, ko rīkoja nozares arodbiedrība, lielāko politisko partiju pārstāvji bija vienprātīgi. Summas minētas dažādas, bet vairākums uzskata, ka tā vismaz jādivkāršo un jāpielīdzina vidējai darba samaksai valstī. Lai to panāktu, finansējumu mudināts meklēt gan valsts budžetā, gan mainot nodokļu politiku, gan veicot reformas.

Pagājis vairāk nekā gads, kopš Jaunjelgavas vidusskolā tika smagi piekauts pirmklasnieks. Lai gan situācija šajā gadījumā ir normalizējusies, kā apgalvo atbildīgās institūcijas, vienaudžu agresija no izglītības iestādēm nav zudusi. Lai pievērstu īpašu uzmanību drošības jautājumam, Izglītības kvalitātes dienests (IKVD) to izvirzījis kā šā mācību gada prioritāti.

Arī jaunajā mācību gadā visu profesionālās izglītības iestāžu sekmīgie audzēkņi varēs saņemt Eiropas Sociālā fonda (ESF) mērķstipendijas. Kā atzīst šo skolu direktori un paši auzdēkņi – šis ir viens no motivējošiem aspektiem, kas liek izvēlēties zinību un profesijas apguvi tieši šī veida skolās.

Manuprāt, nebūs daudz cilvēku, kuri aizstāvēs bāriņtiesas, jo pēdējā laikā sabiedrība bijusi lieciniece vairākiem gadījumiem, kad šo iestāžu darbinieki apšaubāmā veidā izrīkojušies ar ģimenēm, izņemot no tām bērnus, šķiet, neiedziļinoties apstākļos, kas it kā likuši tā rīkoties. Institūcijas, kas pieņem šos no ģimenēm izrautos bērnus, ir krīžu centri, kuri sabiedrības acīs nereti kļūst par līdzvainīgiem ļoti dramatiskās situācijās.

Valsts izglītības satura centrs (VISC) līdz šim saņēmis 67 apelācijas par centralizētajos eksāmenos saņemto vērtējumu, un astoņos gadījumos īpaši sasaukta komisija ir atzinusi, ka tas nav bijis pareizs, un to mainījusi. VISC atgādina, ka līdz jūlija beigām vēl var iesniegt pieprasījumus pārskatīt pārbaudījuma novērtējumu.

Noteikti jāizvērtē iespēja pacelt "griestus" sekmīgi nokārtotam centralizētajam eksāmenam, uzskata izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete (V).

Eiropas Tālmācības augstskolai (ETA) šomēnes divām studiju programmām tika atņemta licence, un tas nozīmē, ka tajās studējošajiem jāsāk izraudzīties cita mācību iestāde, kur zinības apgūt. Tā kā ETA joprojām nav akreditēta, arī licencēto programmu beidzējiem valsts atzītus diplomus neredzēt. Privātu augstskolu slēgt nevar, tad nu studētgibētājiem jālemj pašiem – mācīties tajā vai ne.

Skolēni zemākos vērtējumus ieguvuši vēstures un matemātikas, bet augstākos - krievu valodas un franču valodas eksāmenā, liecina Valsts izglītības satura centra (VISC) mājaslapā esošā informācija.

Pedagogi raizējas, ka ar valdības piešķirtajiem papildu 1,7 miljoniem eiro algām un kvalitātes pakāpēm šogad un nākamgad varētu nepietikt, bet izglītības un zinātnes ministres Inas Druvietes nosauktā summa – 75 miljoni eiro, kas nepieciešama nozarei kopumā, tā arī paliks uz papīra. Tāpat liels nezināmais ir arī jaunais darba samaksas modelis, kam ieskicētas tikai aprises.