IZM

Jaunais pedagogu algu modelis drīzumā ieraudzīs dienasgaismu: tuvākajās nedēļās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātie noteikumi nonāks valdības sēdē. Visticamāk, tie stāsies spēkā 2016. gada 1. septembrī, taču – vai un kāda summa to ieviešanai tiks paredzēta, joprojām nav zināms.

Mani ļoti samulsināja tas, ka izglītības un zinātnes ministre par savām prioritātēm nozarē (izglītības kvalitāte, izglītības pieejamība) un skolotāju atalgojumu lielā mērā raksta «nezinu» līmenī (sk. M. Seile, apollo.lv). Proti – viņa apcer situāciju nevis kā ilgstoša, mērķtiecīga procesa pārmantotāja un noteicēja (!) savā jomā, bet kā cilvēks, kurš, pārstāvēdams sistēmu konkrētā nozarē, nespēj par sistēmu atbildēt pat tādā, manuprāt, visai elementārā lietā kā skolotāju atalgojums.

Jauno pedagogu darba samaksas modeli valdībā nākamajā nedēļā tomēr neiesniegs, norādīja gan Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībā (LIZDA), gan Latvijas Izglītības vadītāju asociācijā (LIVA).

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) šodien domes sēdē kritizēja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pieeju pedagogu atalgojuma modeļa izstrādē, paužot viedokli, ka ministrija rīkojoties aplami.

Lai gan pedagogu jauno algu modeli šogad neieviesīs, tomēr nozarē strādājošie bīstas, ka arī pēc gada to ievērojami neuzlabos un tas nozīmēs tikai vienu – skolu tīkla optimizēšanu

No 1. jūlija augstskolas un studiju virzienus akreditēs Akadēmiskās informācijas centrs (AIC). Izmaksas mācību iestādēm par šiem pakalpojumiem gan būs krietni lielākas, un, lai gan Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž, ka cenas būs mazākas nekā Igaunijā un Lietuvā, tomēr ir viena būtiska atšķirība – tur šīs summas sedz valsts, tāpēc augstskolas rosina arī Latvijā šādi rīkoties.

Jauno pedagogu algu modeli skarbi kritizē ne tikai nozares arodbiedrība, bet arī pārējie Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sociālie partneri. Ne Latvijas Pašvaldību savienība, ne Finanšu ministrija neatbalsta modeli, jo tas neesot sabalansēts ar valsts un pašvaldības finansiālajām iespējām.

Finanšu ministrija (FM) neatbalsta Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādāto jauno pedagogu atalgojuma modeli, norādot, ka nav izprotams tā ekonomiskais pamatojums.

Tiekoties ar nozares arodbiedrības padomi, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) veltīja bargu kritiku speciālo skolu visai izšķērdīgajam saimniekošanas veidam un lielajam darbinieku skaitam. Minēto skolu vadītāji atzīst, ka šī izglītība nav lēta, norādot: skolēnu ar garīgās attīstības traucējumiem apmācīšanai un drošības garantēšanai vajag vairāk darbinieku.

Izglītības un zinātnes ministres pieļāvums, ka «ieguvēji no jaunā modeļa būs vismaz 70% pedagogu» (NRA, 12.05.2015.), man ir pietiekams iemesls, lai jauno pedagogu atalgojuma modeli uzskatītu par haltūru.

Maija beigās vajadzētu būt skaidram jaunajam pedagogu algu modelim, taču vēl pašlaik valda neziņa – it īpaši par finansējumu. Joprojām daudzi bažījas, ka darba samaksa būs mazāk nekā līdz šim. Arī nozares arodbiedrība sakās vēl domājam, kādu galavārdu teikt: atbalstīt jauno modeli vai ne.

Nākamajā mācību gadā durvis nevērs desmit izglītības iestādes, bet 18 tiks reorganizētas, kas gan nereti nozīmē to pašu slēgšanu. Vairākas skolas mainīs savu statusu, pārtopot no pamatskolām – par sākumskolām, kā arī zaudējot vidusskolas klases. Šogad iezīmējas arī vairāku vidusskolu apvienošanās.

Ieceri noteikt 10. klases skolēnu minimālo skaitu pilsētu un lauku vidusskolās šā gada 1. septembrī neīstenos, taču Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nav atteikusies no plāna sakārtot skolu tīklu – vai nu to izdarot ar jaunā algu modeļa vai citu metožu palīdzību. Pašvaldības gan solās turēt vidusskolas, cik nu ilgi iespējams.

LPSR Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentu izpētes komisija vairs neatrodas Tieslietu ministrijas (TM) un vēl neatrodas Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārziņā.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) plāno līdz 2018. gadam izstrādāt un sākt ieviest jaunu, uz kompetencēm balstītu mācību saturu, norādot, ka tas gan neparedzot jaunu priekšmetu ieviešanu. Par iespējamām izmaiņām skolu direktoru viedokļi ir dažādi: vieni uzskata, ka tas būtu jādara, citi – ka tas jauktu esošo sistēmu.

Šogad līdz 6.aprīlim Valsts policija reģistrējusi 97 fiziskās vardarbības gadījumus skolās, kas ir par desmit gadījumiem vairāk nekā pērn līdzīgā laika posmā.

Ja Latvijā dzīvojošie 50 000 jauniešu, kuri nezina, kā sevi nodarbināt, dzīvotu vienā pilsētā, tā būtu piektā lielākā valstī, iepazīstinot ar Eiropas Komisijas (EK) atbalstīto programmu jauniešiem "Jauniešu garantija", norādīja EK pārstāvniecības vadītāja Latvijā Inna Šteinbuka.

Ar nākamo mācību gadu slēgs vai reorganizēs veselu rindu skolu (arī vidusskolas), un pašlaik Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) jau devusi zaļo gaismu izmaiņām deviņu izglītības iestāžu liktenī. Taču ir skaidrs, ka šim sarakstam punkts vēl nav pielikts, jo ministrija vēl izvērtē septiņu vietvaru pieteikumus.

Projektam skolas.lv izšķērdēta valsts nauda, bet vainīgo nav, kaut gan daži par to atbildīgie un dokumentus parakstījušie joprojām strādā Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM). Patlaban rīcība tiek gaidīta no Ģenerālprokuratūras, kam nosūtīta visa informācija, kā arī nolemts šo jautājumu skatīt Saeimas sēdē. Vai tas palīdzēs atrast vainīgos – lielas ticības nav.

Ņemot vērā Latvijas ekonomikas izaugsmes apstāšanos, pedagogi netic, ka valdība atradīs līdzekļus pedagogu algu reformai tādā apjomā, lai tā nebūtu vienkārši naudas pārdale no pilsētām uz laukiem un vidusskolas uz pamatskolu. Ja tā – ģimnāziju direktori aicina reformu atlikt. Par esošās un jaunmodelētās vispārējās vidējās izglītības finansēšanas sistēmas plusiem un mīnusiem, iespējamo ietekmi uz izglītības kvalitāti Neatkarīgās diskusija ar Rīgas 3. Valsts ģimnāzijas direktoru Andri Priekuli un Rīgas Valsts vācu ģimnāzijas direktori Sandru Sīli.