Joprojām nav atbildes, kas notiks ar Latvijas mazajām skolām. Šobrīd tādu, kurās ir mazāk nekā 100 skolēnu, ir vairāk nekā 200, un, ja valstiski izstrādāta glābšanas programma kavēsies, ļoti iespējams, jau slēgtajām mācību iestādēm pievienosies vēl citas.
Izglītības un zinātnes ministra amatā nozarē strādājošie vēlētos redzēt profesionāli, kas spētu orientēties visās ministrijas atbildības jomās un prastu reformas īstenot ne tikai ekstravagantu ideju līmenī.
Izglītības un zinātnes ministrija, atsaucoties uz SIA Mārketinga pētījumu aģentūra veikto aptauju, ir secinājusi- vairāk nekā 70% Latvijas iedzīvotāju atbalsta izglītības un zinātnes ministra Vjačeslava Dombrovska uzsākto augstskolu stratēģiskās specializācijas procesu, paredzot studiju programmu apvienošanos un nākotnē arī atsevišķu augstskolu konsolidāciju.
Pēc trim gadiem vidusskolas absolventiem būs jākārto vēl viens obligātais centralizētais eksāmens – ķīmijā, fizikā vai dabaszinībās. Šis Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ierosinājums, kas atbalstīts šīs nedēļas valdības sēdē, daudziem pedagogiem nāca kā pārsteigums. Viņi uzskata, ka tas pieņemts sasteigti, nediskutējot ar nozares pārstāvjiem.
Izskatot valdībā Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam, izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP) šodien rosināja centralizēto eksāmenu sarakstu papildināt ar vēl vienu eksāmenu.
Izglītības nozarē šis gads pagāja vētraini: mutuļoja kaislības, sprēgāja debates, mainījās ministri... Taču cerības, ka beidzot šajā jomā notiks jēgpilnas pārmaiņas, tā arī palika nepiepildītas. Tā nu nākamajam gadam no iepriekšējā mantojumā paliek vesels dāvanu maiss, ar ko būs jātiek galā kārtējam jaunajam nozares vadītājam
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) gaidīs jaunās valdības un Saeimā valdošo politiķu atbildi uz pedagogu un zinātnieku novembrī izvirzītajām četrām prasībām, kuru izpildei arodbiedrība gatavojas arī iespējamām protesta akcijām pavasarī, aģentūrai LETA pastāstīja arodbiedrības sabiedrisko attiecību speciālists Edgars Grigorjevs.
Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) veic pārbaudi Ķekavas novada Pļavniekkalna sākumskolā par bērnu drošības nodrošināšanu, aģentūrai LETA pastāstīja dienesta vadītāja Inita Juhņēviča.
Teju katrs iedzīvotājs (93%) saredz iespējas būtiski uzlabot izglītības kvalitāti Latvijā – tā rāda izglītības uzņēmuma LIELVĀRDS veiktā pētījuma rezultāti.
Šogad Latvijā izglītības programmu ir iespējams apgūt 146 privātajās izglītības iestādēs, kas ir par 18 privātajām izglītības iestādēm jeb 14% vairāk nekā iepriekšējā mācību gadā, informatīvajā ziņojumā par izveidojušos situāciju ar trūkstošo finansējumu 2013./2014.mācību gadā pedagogu darba samaksas nodrošināšanai privātajām izglītības iestādēm norāda Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).
Turpmākie gadi nesīs ne tikai izmaiņas valsts finansēto studiju vietu sadalē, bet arī augstāko mācību iestāžu specializācijā un programmu piedāvājumā. Iespējams, notiks arī dažu augstskolu apvienošanās, un Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) jau saredz konkrētus piemērus optimizācijai.
Lai novērstu studiju programmu dublēšanos valsts universitātēs, Latvijas Universitātei (LU) un Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijai (RPIVA) jāsāk sarunas par iespējamu institucionālo apvienošanos, uzskata izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP).
Strādājošo studentu skaits laikā no 2009.gada līdz 2013.gadam ir pieaudzis un patlaban algotā darbā studiju laikā ir nodarbināti 49% pilna laika studentu, taču pirms četriem gadiem strādāja tikai 45% pilna laika studentu, liecina "Eurostudent" pētījuma dati.
Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas rektorei Dacei Markus uzlikts 50 latu naudas sods, Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš izsprucis cauri sveikā, pateicoties pārkāpuma noilgumam.
Ņemot vērā to, ka politiķu vidū Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) prasība par pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes palielināšanu līdz 310 latiem no nākamā gada septembra neguva atbalstu, pedagogi sāk gatavošanos streikam, šodien žurnālistiem sacīja LIZDA vadītāja Ingrīda Mikiško.
Neskatoties uz to, ka Latvijas Svarcelšanas federācijas (LSF) un Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) pieteikumi par naudas balvas pieprasījumu svarcēlājiem Artūram Plēsniekam un Rebekai Kohai iesniegti neatbilstoši Ministru kabineta noteikumiem, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pieteikumus virzīs izskatīšanai Latvijas Nacionālajā sporta padomē (LNSP), aģentūru LETA informēja ministrijā.
Somijas izglītības sistēmu uzskata par paraugu visā pasaulē, un skolēnu uzrādītie rezultāti ir tam apliecinājums. Taču tas nebūtu noticis, ja valsts nebūtu īstenojusi ievērojamas reformas.
Ceturtdien pie Saeimas piketā pulcējās ap 2000 pedagogu un zinātnieku. Viņi ar svilpieniem izteica savu noraidošo attieksmi pret valsts budžeta projektu un skaļi pieprasīja lielākas algas.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) padome ir nolēmusi neparakstīt Sadarbības memorandu, jo tas neatbilst LIZDA sākotnējām prasībām par 310 latu atalgojuma pamatlikmi, papildus finansējumu zinātnei un augstākajai izglītībai, un 24.oktobrī LIZDA plāno rīkot piketu pie Saeimas. Lielākā daļa (71%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem atbalsta pedagogu izvirzītās prasības (36% - noteikti jā; 35% - drīzāk jā). Salīdzinoši biežāk atbalstu pedagogu prasībām pauž iedzīvotāji, kas pēc nodarbošanās ir vadītāji un augstākā līmeņa speciālisti. To atklāj pētījumu aģentūras TNS sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, oktobrī veiktais pētījums.