IZM

12% pedagogu Latvijā nožēlo profesijas izvēli, liecina OECD Starptautiskā mācību vides pētījuma (TALIS 2013) par 5.-9.klašu skolotājiem pirmie rezultāti.

Izglītības nozarē ir nepieciešamas reformas, bet tas nenozīmē vienkārši liela daudzuma finansējuma pieprasīšanu, norāda Saeimas priekšsēdētāja un "Vienotības" līdere Solvita Āboliņa.

Mācību gadu šogad nav pabeiguši aptuveni 3000 skolēnu, žurnālistiem atzina izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete (V).

Latvijā nevar atvērt nevienu krievu skolu, jo šādai rīcībai nevarētu saņemt visas nepieciešamās licences un atļaujas, atsaucoties uz Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova izteikto domu par krievu skolu atvēršanu Baltijas valstīs, skaidro Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).

Pelču speciālajā internātskolā jūnijā, tāpat kā daudzviet citur, ir izlaidumu laiks – ar priecīgi satrauktiem un sapostiem jauniešiem, sveicējiem un pedagogiem. Visi ļoti cer, ka diploms par iegūto pamatizglītību un profesiju ļaus šīs skolas absolventiem atrast darbu. Jo viņiem, varbūt pat vēl vairāk nekā citiem, gribas būt noderīgiem un patstāvīgiem.

Latvijā šobrīd ir deviņas izglītības iestādes, kuru vidusskolas klasēs audzēkņu skaits ir zem 15. Ja valdība būtu šopavasar pieņēmusi normu, kas noteiktu to kā robežlīniju klases atvēršanai, iespējams, ka šīm skolām jau 1. septembrī draudētu sāpīga apcirpšana. Tomēr ar 2015. gada 1. septembri šāds skaitlis varētu arī tikt ieviests.

Joprojām nerimst diskusijas par to – būt vai nebūt centralizētajam eksāmenam ķīmijā un fizikā. Vieni uzskata, ka noteikti vajag, otri – tikpat noteikti, ka nevajag. Par pārbaudījumu balso nozaru asociācijas un arī augstskolu vadītāji, kuri sit trauksmes bungas par eksakto zinātņu mazo popularitāti Latvijā.

Šodien 12.klašu skolēni kārtos izvēles eksāmenu ķīmijā. Tas ir viens no pēdējiem eksāmeniem vidusskolas beidzēju eksāmenu sesijā.

Pagājušajā gadā noslēgts mazākais studiju un studējošo kredītu skaits pēdējo 13 gadu laikā, ziņo Studiju un zinātnes administrācijas vadītājs Jānis Ķirsons.

Ārvalstu studentu skaits Latvijas augstskolās ar katru gadu pieaug. Lai gan kopumā viņi ir apmierināti ar studiju vidi, tomēr ceturtā daļa atzinuši, ka saskārušies ar diskriminējošu sabiedrības attieksmi – lielākoties tieši tautības dēļ, secināts Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) studentu pētījumā.

Iespējams, jau 2015.gadā varētu atkārtoti ieviest minimālo skolēnu skaitu vidusskolas klases atvēršanai, notikušajā vidusskolu tīkla sakārtošanai veltītā diskusijā sprieda Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), kā arī nozares arodbiedrību pārstāvji.

Valsts kontrole, uzrādot Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) lielo datortehnikas skaitu, kas teju uz pusi pārsniedz ministrijā strādājošo skaitu, nav ņēmusi vērā nepieciešamību ar datortehniku nodrošināt tās ministrijas telpas, kurās notiek semināri, sanāksmes un konferences, Valsts kontroles revīzijas ziņojumu komentē IZM. Datori bija nepieciešami arī jaunajam informācijas centram, kurš "tagad veiksmīgi pilda klientu un sabiedrības konsultēšanas funkcijas", skaidro IZM. Vēl datori bijuši vajadzīgi, lai nodrošinātu darba stacijas uz Latvijas prezidentūras ES Padomē laiku paņemtajiem darbiniekiem.

Latvijas augstskolas, pateicoties to autonomijai, spējušas izturēt ekonomiski politisko šoku, secinājuši Pasaules bankas (PB) eksperti, taču attīstība ir iestrēgusi. Galvenais iemesls – nepietiekamais augstākās izglītības publiskais finansējums, kas ir zemākais Eiropas Savienībā. Lai ieviestu pozitīvas pārmaiņas, vajadzīgs jauns samaksas modelis, ko gan Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sola ieviest vien 2016. gadā.

Vairāk nekā 4,5 miljoni eiro un sešus gadus ilgs darbs Izglītības un zinātnes ministrijai ļāvuši izkustināt no mirušā punkta izglītības iestāžu digitālo vajadzību apvienošanu vienā resursā – skolas.lv. Eksministra Roberta Ķīļa domugrauds pagājušajā nedēļā nomainīts pret esošās ministres Inas Druvietes citātu, bet pērnā gada ziņām priekšā aizliktas šī gada 15. maija aktualitātes izglītības jomā. Domājams, tas noticis vien tāpēc, ka Neatkarīgā painteresējās par grandiozā projekta virzību.

Šobrīd Latvijā dzīvojošo mazākumtautību valsts valodas prasmes ir krietni augušas, un gandrīz visi jaunieši labāk vai sliktāk runā latviski. Problēma ir nevis valodas prasmē, bet gan tās nepietiekamā lietojumā, un tam ir vairāki iemesli, tostarp augsti kvalificētu pedagogu trūkums.

Līdz šim pārkāpumi centralizēto eksāmenu gaitā nav fiksēti, norāda Valsts izglītības satura centra (VISC) sabiedrisko attiecību speciāliste Diāna Ļaha.

Kamēr ārstu kā profesionāla kopuma darba rezultāts neizpaudīsies pozitīvā tautas veselības stāvokļa dinamikā un kamēr skolotāju kā profesionāla kopuma darba rezultāts neizpaudīsies pozitīvā sabiedrības kvalitātes (ieskaitot varu) dinamikā, tikmēr es uzskatīšu, ka šie kopumi nepilda tiem uzdoto sociālo pasūtījumu kā pienākas un tāpēc viņu darba apmaksa ir viņu iekšēja problēma.

Pašlaik nav iespējams atrast nepieciešamo finansējumu pedagogu algu paaugstināšanai, šodien žurnālistiem pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu sacīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V).

Vakar protesta gājienā no Ministru kabineta uz Doma laukumu devās ap 7000 izglītības darbinieku un zinātnieku, lai izteiktu neapmierinātību ar zemajām algām. Viņi brīdināja: ja uzlabojumu nebūs, sekos līdzīgas akcijas vai pat streiks. Valdības galva Laimdota Straujuma un nozares ministre Ina Druviete gan protestētājiem strauju algas palielinājumu nesolīja.

Lai gan 2,5 miljoni eiro, kuru pietrūka pedagogu algu izmaksāšanai, valsts budžetā ir atrasti, kopējo situāciju tie neuzlabo. Latvijas skolotāji joprojām par savu darbu saņem mazāko samaksu Eiropā, turklāt finansiālā bedre starp lielo pilsētu un novadu mazajām skolām arvien paplašinās, kas var novest pie neapmierinātības padziļināšanās.