IZM

Jaunā pedagogu algu modeļa ieviešanai papildus ir vajadzīgi vismaz 30 miljoni eiro gadā. Tas ļautu nodrošināt 1000 eiro (pirms nodokļu nomaksas) par 36 stundu darba nedēļu tiem skolotājiem, kuri strādā skolās ar vismaz 25 skolēniem klasē. Taču – vai šāda nauda valsts budžetā atradīsies, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nespēj atbildēt.

Pēc pagājušā gada dusmu izvirduma demonstrācijās pagaidām skolotāji neprotestē. Nogaida. Tomēr spriedze ir jūtama: visa izglītības sistēma ir saspringusi neziņā par jauno algu sistēmu, kura tika solīta pedagogu nomierināšanai, ar ko būtu jāsaprot atalgojuma palielināšana. Diemžēl ir iznācis pilnīgi otrādi – jaunais pedagogu algu modelis, ko ministrija zīmē pagaidām ļoti aptuvenās līnijās, izskatās pēc spirta ieliešanas ugunī ūdens vietā.

Kā tādi bruņrupuči bērni ik rītu soļo uz skolu, līkstot zem smagām mugursomām, taču politiķiem padomā arvien jauns saturs, ko tajās ielikt: to darīt liek gan dzīves mainīgā realitāte, gan dažādu interešu grupu ambīcijas.

Juridisko fakultāšu studenti visbiežāk kopē likumus un tiesu praksi, savukārt medicīnas studenti - mājaslapas par veselību. Pie šādiem secinājumiem nonākuši bezmaksas sistēmas cīņai ar plaģiātu "Plag.lv" izstrādātāji.

Lai gan šobrīd jau notiek jaunā pedagogu algu modeļa aprobācija visās Latvijas skolās, vēl nav zināms, cik izmaksās likme par vienu stundu. Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile sola maija beigās to darīt zināmu, bet nozares arodbiedrība – iepauzēt ar protesta akcijām un sagaidīt konkrētus skaitļus.

Profesionāli tehnisko skolu tīkla sakārtošana ir jāturpina, izvērtējot to mācību iestāžu statusu, kurās mācās 300 un mazāk audzēkņu, kā arī valsts pārziņā esošo skolu nodošanu pašvaldībām, uzskata Izglītības un zinātnes ministrija (IZM). Taču ne visur optimizācija notiek gludi – vietvaras nebūt nealkst pārņemt skolas savā īpašumā, ne arī visas skolas vēlas apvienoties.

Valmieras vājdzirdīgo internātvidusskola – attīstības centrs – ir vienīgā šāda veida iestāde Latvijā, kur bērni ar dzirdes problēmām mācās no pirmsskolas vecuma līdz pat vidusskolai. Patlaban tajā zinības apgūst pusotra simta audzēkņu. Lai gan šādu bērnu ir daudz vairāk, daļa izvēlas mācīties vispārizglītojošās skolās. Skolas pedagogi gan uzskata: to var darīt tad, ja vecāki ir gatavi nopietni strādāt papildus, pretējā gadījumā rezultātu nebūs.

Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) nav izdevies atrast piemērotu Valsts izglītības satura centra (VISC) vadītāju, tāpēc ministrija uz vakanci izsludinājusi atkārtotu konkursu, informēja IZM pārstāve Edīte Olupe.

Latvijas mazāko skolu - Konstantinovas sākumskolu, kurā reģistrēti tikai 12 bērni, - pagaidām nav plānots slēgt, aģentūrai LETA pastāstīja Dagdas novada domes izpilddirektors Ivars Pauliņš.

Jaunajam pedagogu algu modelim jābūt gatavam nākamā gada maijā, un citādu attīstības scenāriju izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile uzskata par neiedomājamu. Tikai tādā gadījumā nozare varot cerēt uz trim miljoniem eiro, taču – ko ar tiem iesākt, ministrijai nav atbildes.

Kad pie auss rībina bungas, skaidrs, ka nedaudz tālāk kāds klusiņām zāģē galda kāju, lai pēc kāda laika tas ar blīkšķi sagāztos. Tāda sajūta radās, kad Izglītības un zinātnes ministrija nāca klajā ar absolūti ģeniālo priekšlikumu: ieviešot atklātības principus, valdības ārkārtas sēdē izskatīt sagatavotos grozījumus Izglītības likumā, kas paredz pedagogu algu publiskošanu. Sašutuma un protesta saucieni mijās ar piekrītošu murdēšanu, un šis bungu rībināšanas troksnis aizlipināja ausis, lai nedzirdētu ko citu – galda kāju zāģēšanu.

Pedagogi joprojām ir sašutuši par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ieceri publiskot skolotāju algas. Nozares arodbiedrība mudina paraudzīties uz summām, ko ministrija tērē sava administratīvā aparāta uzturēšanai, un salīdzināt ar atdevi.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvātais skolēnu skaits vidusskolas klašu atvēršanai paredz, ka Rundāles novadā nebūtu nevienas vidusskolas klases. Pašvaldība aicina rūpīgāk izvērtēt un noteikt kritērijus.

„Sajūta – tukša. Ministrija nespēs tik ātri izstrādāt jauno darba samaksas modeli, tas nozīmē, ka var palikt spēkā vecais modelis un visi mani pirmsskolas iestāžu pedagogi arī turpmāk strādās par minimālo algu – 420 eiro uz papīra,” agrā ceturtdienas rītā, stāvot pie Saeimas nama, sacīja Liepājas pilsētas arodorganizācijas vadītāja Irēna Opšteine.

Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile, satrūkusies no asās pedagogu un nozares arodbiedrības pretreakcijas, gatava atsaukt tās rosinātos Izglītības likuma grozījumus par pedagogu algu publiskošanu, atklājot arī amatus, vārdus un uzvārdus.

Kopš 2009.gada Izglītības un zinātnes ministrija atbalstījusi 98 skolu slēgšanu, visvairāk skolu likvidējot Latgalē un Rīgā.

Valdība atbalstījusi Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) priekšlikumu publiskot pedagogu algas, minot gan vārdus, gan uzvārdus, tādējādi atklājot valsts budžeta izlietojuma patieso ainu. Nozares arodbiedrība gan iebilst pret šādu lēmumu, uzskatot to par nevajadzīga saspīlējuma radīšanu un netaisnību pret vienu no profesiju grupām, kas saņem valsts dotāciju.

Pagājušajā akadēmiskajā gadā par saviem līdzekļiem valsts augstskolās studēja 49% jeb 28 619 studentu, privātajās augstskolās – gandrīz visi (18 447 no 18 502 personām), liecina Izglītības un zinātnes ministrijas informācija. Neatkarīgās augstskolu aptaujas dati rada, ka šogad reģionālajās valsts augstskolās maksas studenti veido apmēram 20 līdz 40% no katras izglītības iestādes studējošo kopskaita, galvaspilsētas augstskolās – 40% līdz 60%.

Pēc valdības kritikas un aizrādījumiem par iespējamo līdzekļu izšķērdēšanu ERAF līdzfinansētā portāla "skolas.lv" izveidē un ieviešanā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sākusi dienesta pārbaudi.

Jaunais Saeimas deputātu rosinātais mācību priekšmets dzīvesziņa skolās varētu ienākt nākamajā mācību gadā ētikas, sociālo zinātņu vai klases audzināšanas stundās 10.–12. klašu skolēniem. Dzīvesziņu varētu mācīt gan kā atsevišķu mācību priekšmetu, ja tādu lēmumu pieņemtu skola, vai arī citu mācību priekšmetu ietvaros, Neatkarīgajai pastāstīja Valsts Izglītības un satura centra speciālisti.