Skolēni visvājāk pārzina vēsturi un matemātiku, vislabāk - valodas

© f64

Skolēni zemākos vērtējumus ieguvuši vēstures un matemātikas, bet augstākos - krievu valodas un franču valodas eksāmenā, liecina Valsts izglītības satura centra (VISC) mājaslapā esošā informācija.

Vēstures eksāmenā vidēji iegūti 42,6%, bet matemātikā - 43,34%. Lai gan tie ir vājāk nokārtotie eksāmeni, vidējais vērtējums, salīdzinot ar pērno gadu, abiem mācību priekšmetiem kāpis vidēji par pieciem procentiem.

Krievu valodas eksāmenā uzrādīts augstākais rezultāts - 70,9%. Šajā mācību priekšmetā novērojams vislielākais uzrādītā rezultāta kāpums - salīdzinājumā ar pagājušo mācību gadu tas audzis par 6,75%.

Rezultāti uzlabojušies arī franču valodas eksāmenā, kur no 66,13% pagājušajā gadā rezultāti uzlabojušies par 3,19 procentiem.

Vērtējumu kritums vērojams dabaszinātņu mācību priekšmetos - ķīmijā, bioloģijā un fizikā, kur attiecīgi uzrādīti 59,48%, 59,31% un 51,21% augsti rezultāti. Visvairāk rezultāti kritušies bioloģijā, kur uzrādītais rezultāts ir par 6,24% zemāks nekā pērn.

Rezultātu pasliktināšanās novērojama arī vācu valodā un latviešu valodā. Šo mācību priekšmetu eksāmenos attiecīgi uzrādīti vidēji 56,4% un 52,71%. Ja latviešu valodas eksāmenos rezultāts ir krities par nedaudz vairāk kā trim procentiem, tad vācu valodā kritums ir vairāk nekā trīs reizes lielāks - tas samazinājies par 9,52%.

Tikai angļu valodas eksāmena rezultāts, kas ir 56,16%, atšķirībā no citiem mācību priekšmetu eksāmenos uzrādītajiem rezultātiem, kas trīs gadu periodā sākumā kāpuši, bet tad - krituši, joprojām paaugstinās. 2012.gadā skolēni Latvijā uzrādīja 52,96%, 2013.gadā - 54,72%, bet šogad - 56,16% augstus rezultātus.

Valsts valodas eksāmenā 9.klasēm uzrādīts zemākais rezultāts pēdējo trīs gadu laikā - 61,68%.

5% līmeni šogad nav pārvarējuši 135 eksāmenu kārtotāji - 21 latviešu valodā un 113 matemātikā.

Ja skolēnu neapmierina centralizētajā eksāmenā iegūtais vērtējums, Administratīvā procesa likuma kārtībā jeb mēneša laikā pēc sertifikāta izsniegšanas viņam ir tiesības rakstīt iesniegumu, kas adresēts VISC, ar lūgumu pārskatīt eksāmenā saņemto vērtējumu.

Īpaši izveidota VISC apelācijas komisija mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas to izskatīs un pārskatīs eksāmena vērtējumu, lai pieņemtu lēmumu atstāt esošo vērtējumu vai to mainīt.

Tāpat kā iepriekšējā mācību gadā izglītojamo mācību sasniegumi centralizētajos eksāmenos izteikti procentuāli.

Novērtējums ierakstīts vispārējās vidējās izglītības sertifikātā, norādot kopējo procentuālo novērtējumu un procentuālo novērtējumu katrai eksāmena daļai. Eksāmena rezultātu procentos veido pareizo atbilžu attiecība punktos pret maksimāli iespējamo punktu skaitu eksāmenā vai tā daļā.

Savukārt procentuālais vērtējums svešvalodu eksāmenā izteikts atbilstoši šādiem Eiropas valodu kopīgās pamatnostādnēs (EVKP) noteiktajiem valodas prasmes līmeņiem: C1 (95-100%), B2 (70-94%), B1 (40-69%).

Tiem, kuru svešvalodu eksāmena rezultāts ir zemāks par 40%, tas netiek izteikts atbilstoši EVKP līmeņiem, bet tikai procentos.

Kopumā VISC šodien izsniedzis 22 270 centralizēto eksāmenu sertifikātus jauniešiem, kuri šogad ieguva vispārējo izglītību, kā arī 3820 pamatizglītības sertifikātus.

Latvijā

Latvijā gadā ir 12 papildu brīvdienas (Lieldienās, Jāņos, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā, Darba svētkos, Ziemassvētkos un Jaungadā). Lielākā daļa cilvēku, izņemot darbaholiķus, labprāt iegūtu vēl pāris papildu brīvdienas, piemēram, Lāčplēša dienu un 15. augustu. Arī darba nedēļa varētu būt īsāka. Ekonomisti gan krata pirkstu – papildu brīvdienas Latvijai izmaksājot dārgi.

Svarīgākais