„Sajūta – tukša. Ministrija nespēs tik ātri izstrādāt jauno darba samaksas modeli, tas nozīmē, ka var palikt spēkā vecais modelis un visi mani pirmsskolas iestāžu pedagogi arī turpmāk strādās par minimālo algu – 420 eiro uz papīra,” agrā ceturtdienas rītā, stāvot pie Saeimas nama, sacīja Liepājas pilsētas arodorganizācijas vadītāja Irēna Opšteine.
Deputātus pie Saeimas nama sagaidīja vairāk nekā tūkstotis neapmierinātu pedagogu, kas bija ieradušies, lai protestētu pret mazajām algām un nepietiekamo finansējumu jaunā darba samaksas modeļa ieviešanai. Nejūtot parlamentāriešu atbalstu, skolotāju noskaņojums stundas laikā kļuva arvien kaujinieciskāks, ko viņi arī pauda, korī skaļi skandējot: «Streiku! Streiku!»
Deputātus, kas devās uz sēdi, kurā pieņēma valsts budžetu, piketa dalībnieki sagaidīja ar sarkanu paklāju, svilpšanu un citiem skaļiem trokšņiem, kā arī daiļrunīgiem plakātiem: Vislabākā skolotāju diēta ir alga, Atbalstām loģiskas un saprātīgas izglītības politikas, Publicēt IZM darbinieku un E. Papules (valsts sekretāres vietniece) ienākumus mēnesī, Pieprasām Eiropas algas. Tikai daži no tautas kalpiem piestāja pie sanākušajiem, vairākums laidās teciņiem uz Saeimas namu, neskatoties ne pa labi, ne kreisi.
Netic ministrijai un solījumiem
Irēna Opšteine no Liepājas, vērojot notiekošo, pasmīn: nu jau viņu, šķiet, atpazīstot pat policisti, kas viņu vairs pat netrenkājot, vien ar zināmu nicinājumu noskatoties. Taču nopietni runājot: «Neticu arī, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) spēs tik ātri izstrādāt jauno darba samaksas modeli, ja to līdz šim nav varējusi dabūt gatavu. Jo tas viss, ko ministrija dara, ir tik lēni! Tas var nozīmēt to, ka paliek vecais modelis, un visi mani bērnudārznieki paliek ar minimālo algu – 420 eiro uz papīra. Biju cerējusi, ka vismaz kādus 30 līdz 40 eiro piemetīs, taču izskatās, ka nekas tāds nenotiks.» Kā auksta ūdens šalts tā vietā nācis IZM lēmums publiskot pedagogu algas. Taču – ja to tiešām darīs, skolotāji esot apņēmības pilni iet pat līdz Eiropas tiesai. Ja reiz atklāj naudas, tad – lai visiem.
Mazliet optimistiskāku vaigu rāda Aija no Rēzeknes novada Maltas pirmsskolas iestādes: «Mēs, bērnudārznieki, esam visvairāk apdalīti. Aldziņa ir tiešām neliela, iespēju piestrādāt nav, jāiztiek ar slodzes minimumu. Par spīti tam – strādājam un ceram, ka beidzot mūs sadzirdēs.» Turpat blakus pedagogi no Rēzeknes poļu ģimnāzijas gan ir skeptiski – ja reiz valdību neuztrauc, ka lauku reģioni kļūst tukšāki un tukšāki, tad – kādas viņiem bēdas gar skolotājiem.
Cīnīsies par savām tiesībām
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško pēc tikšanās ar Saeimas spīkeri Ināru Mūrnieci priecīgu vēsti sanākušajiem nevarēja atnest – lai gan solījums par papildu finansējuma piešķiršanu jaunajam modelim esot dots, taču oficiāla apstiprinājuma tam nav. To dzirdot, nošalca balsis: «Atkal solījumi!» Viņa aicināja rūpīgi sekot līdzi solījumu izpildei un pieprasīt simts gudrajām galvām atbildību par pieņemtajiem lēmumiem, un, ja būs vajadzīgs, – pedagogi cīnīsies par savām tiesībām pat ar streika palīdzību.
To dzirdot, visi sāka skaļi skandēt: «Streiku, streiku!» Blakus stāvošā pirmsskolas skolotāja Daina no Ķengaraga nopūšas: pirms pusgada mītiņā Doma laukumā dzirdējuši tik daudz solījumu par algas palielinājumu, ka šķitis – nu gan būs! Taču nu skaidrs, ka nekas nenotiks! Tāpēc viņa arī atbalstot tikai vienu scenāriju – beztermiņa streiku!
Ministre nespēj nomierināt
Piketa beigās pie protestētājiem pienāca arī ministre Mārīte Seile, kurai nācās uzklausīt daudzas sasāpējušās problēmas, uz kurām viņa gan lielākoties atbildēja, ka, mēnesi strādājot, vēl tās nav izpētījusi. Arī par lielajām naudām, ko IZM tērē datoru un citas tehnikas iegādei, spēja vien nenoteikti atvairīties. Liepājas starpnovadu arodorganizācijas vadītāja Rūta Zvaigznīte bija apkopojusi datus: uz vienu cilvēku IZM ir pusotra datora. Turklāt tie regulāri tiekot atjaunoti, kamēr skolās tie lielākoties ir pat septiņus gadus veci. Tāpat viņai nepieņemami šķietot tas, ka valsts sekretāra vietniece, kas atbild par vispārējo izglītību, saņemot uz rokas virs 1200 eiro, kamēr vairākums lauku skolotāju – gandrīz minimālo algu.
http://news.lv/Neatkariga_Rita_Avize_Latvijai/2014/12/12/skolotaji-ar-kaujas-saucieniem-uz-lupam
