No 1. jūlija augstskolas un studiju virzienus akreditēs Akadēmiskās informācijas centrs (AIC). Izmaksas mācību iestādēm par šiem pakalpojumiem gan būs krietni lielākas, un, lai gan Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž, ka cenas būs mazākas nekā Igaunijā un Lietuvā, tomēr ir viena būtiska atšķirība – tur šīs summas sedz valsts, tāpēc augstskolas rosina arī Latvijā šādi rīkoties.
IZM, kas līdz šim veica akreditāciju, uzsver, ka nepieciešamība pēc jaunas aģentūras bijusi vairāku iemeslu dēļ: pirmkārt, šobrīd nav pārliecības, ka augstākās izglītības kvalitāti jēgpilni un kvalitatīvi uzrauga. Otrkārt, studējošajiem tas rada nedrošību par iegūstamās izglītības kvalitāti un diplomu atzīšanu ārvalstīs, un, treškārt, pašām augstskolām un koledžām šis process, lai gan nav pārāk dārgs, bet obligāts, ir pārlieku birokrātisks un nepietiekami kvalitatīvi administrēts, kur ekspertu atzinumiem ir formāla nozīme. Kā lielākais pluss minēts tas, ka aģentūra būs neatkarīga iestāde, kas organizēta atbilstoši Eiropas standartiem, un novērtēšanā iesaistīts lielāks ekspertu (arī no ārzemēm) skaits.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē deputātus informēja, ka pašlaik jau daudz izdarīts, lai no 1. jūlija varētu akreditāciju uzticēt AIC. Proti, AIC ir kļuvis par starptautiskā reģistrā iekļautās ENQA afiliēto (ar tiesībām piedalīties sanāksmēs) biedru. Centrs ir pārcēlies uz jaunām, plašākām telpām, izsludināti iepirkumi mēbelēm un datortehnikai, arī personāls drīz būs nokomplektēts un saņemts studiju virzienu reģistrs no Izglītības kvalitātes valsts dienesta. Lai nodrošinātu aģentūras darbu, tai šogad piešķirts finansējums 257 477 eiro (2016. gadā plānoti 248 957 eiro, 2017. – 281 774 eiro).
Klātesošie gan pauda bažas, ka vērtēšanas procesa izmaksas, kas gulsies uz augstskolu pleciem, kļūs divkārt un pat trīskārt lielākas.
Lai arī IZM sakot, ka Igaunijā un Lietuvā cenas ir vēl augstākas, taču tur par aģentūras pakalpojumiem maksā valsts. Nav saprotams, kur gan Latvijā pazudusi šī ideja? Jo tā taču ir IZM funkcija – nodrošināt izglītības kvalitāti. Rektoru padomes pārstāvis Jānis Bernāts arī vērsa uzmanību uz to, ka augstskolām jau tā nesedz pilnas summas par studiju budžeta vietām (vien 84% apmērā) un šos robus nākas aizpildīt mācību iestādēm pašām, un nu vēl šis cenu palēciens. IZM pārstāve Agrita Kiopa norādīja, ka cenu kāpums liks augstskolām rūpīgāk pārdomāt jaunu virzienu atvēršanu. Šobrīd diemžēl tiekot praktizēta «esošo programmu pārpakošana, kaut kā jauna pielikšana» – un jauns studiju virziens gatavs. Viņa arī piebilda – ja IZM pilnībā finansētu budžeta vietas, tā varētu apmaksāt tikai 15 000, kas ir uz pusi mazāk nekā šobrīd.