Laba iniciatīva sliktā sistēmā
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) vasaras vidū nākusi klajā ar vienu labu ziņu – valsts centralizēto eksāmenu svešvalodās vidusskolēni varēs aizstāt ar starptautiskajiem testiem, kas jauniešiem nepieciešami iestājai ārvalstu augstskolās. Otru ziņu ministrija gan nav centusies izcelt – pretēji pagājušā gada un šā gada pirmo mēnešu solījumiem ieviest pedagogu algu reformu jaunajā mācību gadā tā kārtējo reizi atlikta.
Par mūsu senilumu, prasot kārtot centralizēto eksāmenu svešvalodās tiem skolēniem, kas grasās studēt ārvalstīs un jau ir nokārtojuši starptautiski atzītos svešvalodu testus, pedagogi un paši skolēni runā jau vismaz pāris gadus. Kaimiņvalstis šādu sistēmu jau ieviesušas, arī IZM beidzot valdībā pieteikusi attiecīgus grozījumus, lai skolēni starptautisko testu valsts eksāmena vietā varētu kārtot jau gaidāmajā mācību gadā. Arvien vairāk mūsu studentu kvalitātes, mācību maksas, dzīves pieredzes vai specifiskas specialitātes dēļ izvēlas studēt ārvalstīs, kur mūsu eksāmenu rezultāti ir kaķim zem astes. Projekta anotācijā lēsts, ka jauninājumi varētu skart ap 2100 jauniešu, un iniciatīva tiks realizēta «piešķirto budžeta līdzekļu ietvaros». Tas nozīmē, ka jaunieši turpinās paši maksāt par šo starptautisko testu, par kā atbilstību Satversmē noteiktajai bezmaksas vidējai izglītībai vēl varētu strīdēties. Jautājums arī – kā bez papildu līdzekļiem tiks nodrošināti mācību materiāli pedagogiem, kas gatavos skolēnus šiem eksāmeniem. Vai arī skolēni varēs kārtot šo eksāmenu, bet iet papildu maksas kursos, un skolotājiem ar to nebūs nekāda sakara? Bet, ja IZM tik ilgi domāja, vai arī bezmaksas mācību līdzekļi pieder pie bezmaksas izglītības, tad tik ātru apgaismību par starptautiskā testa bezmaksas pieejamību tā tik drīz nez vai gūs.
Izskatās, ka neaizdomāsies arī par jauninājumu saistību ar kvalitatīvu pedagogu trūkumu un kārtējo reizi atlikto pedagogu algu reformu. Iespēja un pat pamudinājums kārtot starptautisko svešvalodas testu, kas ir grūtāks nekā centralizētais eksāmens, radīs spiedienu uz mācību kvalitāti, ar kuru ne visur viss ir kārtībā. Labi valodu speciālisti ir tirgū pieprasīti, un direktoriem ir grūtības atrast labus skolotājus. Tādējādi tie skolēni, kas grib kaut ko iemācīties un sasniegt, ņem privātstundas, kas maksā 7–15 eiro, ko arī ne visi var atļauties. Kā rādīja Re:Baltica pētījums, privātskolotājus biežāk algo turīgāki vecāki ar augstāko izglītību, visvairāk tieši svešvalodās un matemātikā, argumentējot to visupirms ar nepietiekamu mācību kvalitāti. Un atkal jautājums – vai tā ir bezmaksas izglītība, ja sistēma nespēj apmierināt arī talantīgu un mērķtiecīgu bērnu vajadzības? Bezmaksas izglītībai vajadzētu nodrošināt tādu mācību kvalitāti, lai vismaz centīgākie varētu iztikt bez privātstundām. Bet, tā vietā, lai priekšplānā izvirzītu kvalitāti, sistēma tikai domā, kā ietaupīt, kā unificēt, kā sadzīt bērnus vēl daudzskaitlīgākās klasēs, kā aizvērt mutes pēc atalgojuma palielināšanas brēcošajiem pedagogiem, tā vietā, lai domātu, kā motivēt strādāt ar lielāku atdevi un rezultātu. Formālā kvalifikācijas pakāpju sistēma godīgi nestrādā, atalgojuma sistēma mudina varbūt vienīgi uz pārslodzi, jaunie pedagogi nav ieinteresēti ienākt skolās, politiķi – solīt sola, bet nedeva.
Kad pērn gada nogalē vajadzēja novērst pedagogu protestus, valdības vadītāja Laimdota Straujuma un izglītības ministre Mārīte Seile solīja papildu finansējumu līdz ar pedagogu algu reformas modeļa aprobāciju un jaunā modeļa izstrādi aizvadītā mācību gada beigās. Straujuma pauda, ka jaunajam modelim jābūt skaidram līdz 2014./2015. mācību gada beigām un nepieciešamības gadījumā naudu algu palielināšanai no 2015. gada septembra varētu ņemt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Seile vēl šā gada februārī pedagogiem un premjerei apgalvoja, ka «darbs norit pēc grafika, un algas, ko pedagogi saņems nākamajā mācību gadā, būs zināmas maijā». Tā vietā redzam, ka jaunā modeļa izskatīšana valdībā tiek atlikta jau kopš jūnija, allaž atrodot ko precizējamu, pēdējais solījums ir to valdībā skatīt augusta vidū. Un nu jau vairs neieviest šajā rudenī, bet IZM profesionālajās skolās, iespējams, no 2016. gada 1. janvāra, bet vairumā skolu – pašvaldību un privātajās vispārējās un profesionālajās – tikai ar 2016. gada 1. septembri!
Ja visi sistēmas zobrati nestrādās, nestrādās arī atsevišķie uzlabojumi.