Mazajām skolām ES miljoni nespīd
Izglītības iestāžu modernizācijai paredzētie 162,8 miljoni eiro līdz nelielajām lauku skolām diez vai nonāks, mazinot to konkurētspēju, pieļauj novadu vadītāji un izglītības pārvalžu darbinieki.
Savukārt Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) uzskata, ka atlases kritērijiem ir jābūt virzītiem uz ilgtspējīgu attīstību, tāpēc pirmām kārtām būtu atbalstāmas lielākās skolas.
Viens no Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu programmas Uzlabot vispārējās izglītības iestāžu mācību vidi (ES finansējums – 138,4 miljoni, Latvijas līdzfinansējums – 24,4 miljoni eiro) naudas piešķiršanas nosacījumiem ir skolēnu skaits skolā. Atkarībā no atrašanās vietas (lielā pilsēta, reģionālais centrs, lauki, ES pierobeža) un izglītības iestādes statusa (pamatskola, vidusskola – 7. līdz 12. klašu posms) skaitlis svārstās no 150 līdz 240. Diemžēl daudzās lauku skolās tāds skaitlis ir par lielu, jo bērnu skaits ir pat zem simta. Arī Rēzeknes novadā ar visu tā milzīgo teritoriju neviena no skolām šim kritērijam neatbilst. Rēzeknes novada pašvaldības izglītības pārvaldes vadītājai Lilijai Žukovskai tas raisa smagas pārdomas: «Viss, kas notiek izglītībā, ir vērsts uz lielo pilsētu un reģionālo centru attīstību. Pārējiem nākotnes nav. Vai tiešām vienīgie kritēriji lauku skolu izdzīvošanai ir eksāmenu rezultāti un skolēnu skaits?! Kur paliek cilvēciskās vērtības, attieksme, draudzīgā vide un darba tikums – vai tam nav nozīmes?»
Optimistiskāks skats uz notiekošo nav arī Jaunpiebalgas novada domes priekšsēdētājam Laimim Šāvējam. Arī Jaunpiebalgas vidusskolā (kopumā tur mācās 330 skolēnu) prasītā skaita nav. «Skaidrs, ka pārskatāmā nākotnē te vidusskola būs (tuvākā ir 50 līdz 70 kilometru attālumā). Esam arī iepriekšējos gados sakārtojuši skolu tīklu. Un tagad man liek saprast, ka Jaunpiebalgas vidusskola ir tik neperspektīva, ka modernizācijā naudu nav vērts ieguldīt?»
Mazliet cerīgāk uz situāciju raugās Līvānu novada izglītības pārvaldes vadītāja Ilga Peiseniece. Izskatoties, ka Līvānu 1. vidusskola varētu pretendēt uz naudu, jo skolā 7.–12. klašu posmā ir 252 audzēkņi (noteikumi prasa, lai to būtu ne mazāk kā 240). Ja to saņems, nauda tiks tērēta IT jomai, dabaszinātņu kabinetu uzlabošanai un dienesta viesnīcas izveidei. Pamatskolām gan šī nauda ies secen, jo pat pašā lielākajā – Jaunsilavas pamatskolā – mācās 122 bērni.
Madonas novada izglītības nodaļas vadītāja Solvita Seržāne teic, ka vietvara ir iecerējusi naudu izmantot pilsētas skolu tīkla (patlaban te ir divas vidusskolas un valsts ģimnāzija) sakārtošanai – no tā ieguvēji būšot arī visa novada ļaudis. Viņa atbalsta stingru kritēriju vajadzību un uzskata, ka mazskaitlīgās skolās ieguldījums īsti racionāls nebūtu.
IZM Struktūrfondu departamenta projektu vadītāja Inga Misiņa šādam uzstādījumam pievienojas, norādot, ka šajā programmā ļoti svarīgs nosacījums ir ilgtspējība. Iepriekšējā ES fondu perioda pieredze rādot, ka tas noteikti jāņem vērā. Dabaszinātņu kabinetus modernizējot, viens no nosacījumiem bijis: tām jābūt vidusskolām. Nepagājis ilgs laiks, kad zvanījuši satraukti skolu vadītāji – vidusskolas klases nevarot aizpildīt. Ko darīt? Vai ieguldītā nauda nebūs jāatmaksā? To, ka ES sankcijas var būt gana bargas, var redzēt arī Rēzeknes lielo projektu gadījumā, atgādina I. Misiņa. Viņa arī piebilst, ka nekas jau akmenī nav iecirsts, taču skaidrs, ka visas skolas atbalstīt nevarēs. Mērķis ir sakārtot 100 līdz 115 mācību iestādes – tajā skaitā arī reorganizētās sākumskolas, kas veido stratēģisku partnerību ar kaimiņu pašvaldību.