Atbildot uz pedagogu streiku un tajā izvirzītajām prasībām uzlabot jauno algu modeli, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nākusi klajā ar ierosinājumiem, kas ļaušot pārsniegt valstī vidējo darba samaksu gandrīz visās pedagogu algu grupās.
Pedagogu algu reforma atkal nonākusi «šaurā bezizejā», jo nozares arodbiedrībai un Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) nav izdevies panākt vienošanos attiecībā uz jauno darba samaksas aprēķināšanas kārtību.
Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (sk. I. Vanaga, NRA, 21.10.2015.) līdz ar Izglītības un zinātnes ministriju apliecina, ka skolotāju algu reformas mērķi ir sekundāri (finanšu plūsmas caurskatāmība, starpnieka lomas atņemšana pašvaldībām, fiziski centieni uzskaitīt «visu» skolotāja darbu un samaksāt par «visu darbu»).
Līdz ar iztrūkumu nodokļu ieņēmumos valsts pārvaldē atsākusies ierēdniecības štatu apcirpšana, taču vismaz pagaidām process nenotiek izsvērti un gudri, kā solījusi Valsts kanceleja. Labs piemērs tam ir Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esošās Studiju un zinātnes administrācijas likvidācija. Pastāv risks, ka mazas un taupīgas iestādes vietā nāks liela, lēnīga un dārga.
Pašvaldības un pedagogi algu reformu gaida ar bažām un pievienojas nozares arodbiedrības viedoklim, ka pašreizējā veidolā jaunais modelis nebūtu ieviešams. Arī skaitļi apliecina: vairāk būs zaudētāju nekā ieguvēju.
Jauno algu modeli ieviešot pašreizējā redakcijā, no 651 vispārējās izglītības skolām darba samaksas samazinājums skartu 370 skolu pedagogus, aprēķinājusi nozares arodbiedrība. Vien astoņu pašvaldību mācību iestādes būtu ieguvējas, jo tām visām alga pieaugtu, taču 46 vietvaru pedagogiem ienākumi tikai saruktu.
Izglītības un zinātnes joma ir ietverta trīs prioritāro virzienu skaitā, un bija solīts, ka tai neko nesamazinās, tomēr patiesībā tā nākamā gada budžetā ir piedzīvojusi apcirpumu par 130 miljoniem eiro. Līdz ar to visas plānotās reformas tā arī var palikt uz papīra, bažas pauž nozarē strādājošie.
Jaunais pedagogu algu modelis ir jāvirza tālāk uz priekšu, gan ieviešot tajā vairākas izmaiņas, pēc visu pašvaldību uzklausīšanas lēmusi premjerministres Laimdotas Straujumas vadītā darba grupa. Tajā pašā laikā nav atbildes, vai atradīsies nauda reformu ieviešanai un vai nākamgad pedagogi sajutīs solītās pozitīvās izmaiņas.
Uzklausot visas Latvijas pašvaldības, Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (V) vadītā darba grupa par jauno pedagogu darba samaksas modeli vienojās par nepieciešamību veikt korekcijas izstrādātajā modelī, bet virzīt to tālākai apstiprināšanai.
Izglītības iestāžu modernizācijai paredzētie 162,8 miljoni eiro līdz nelielajām lauku skolām diez vai nonāks, mazinot to konkurētspēju, pieļauj novadu vadītāji un izglītības pārvalžu darbinieki.
Skolēnu skaita samazinājums līdz šim ir bijis krietni lielāks nekā skolu tīklam un pedagogiem. Skaidrs, ka optimizācijas procesi būtu jāvirza straujāk, taču neviens nevēlas būt soģa lomā.
Skaidrs, ka skolu optimizācija notiks, taču nozares ministre Mārīte Seile šobrīd nav gatava nosaukt, cik daudz no tām vajadzētu sagatavoties šim sāpīgajam procesam un kādu ekonomiju no tā varētu gūt izglītības sistēma kopumā. Runa šobrīd ir par 80 vidusskolām, kuras, nosakot minimālo skolēnu skaitu 10. klasē, varētu nākties reorganizēt.
Šobrīd vēl nav zināms, vai nākamā gada valsts budžetā atradīsies finansējums jaunajam pedagogu algu modelim un vai tas tiks iekļauts prioritāšu sarakstā. Toties ir arī pozitīva vēsts – jaunajā mācību gadā valsts līdzfinansējums sporta skolu treneru darba samaksai nodrošināts pilnībā.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) atkal aktualizējusi jautājumu par minimālā skolēnu skaita noteikšanu vidusskolas klasēs, lai varētu to atvērt. Vai precīzāk – lai valsts par to maksātu.
Pedagogu arodbiedrība rosina Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) jaunajam skolotāju algu modelim šogad rezervētos 3 miljonus eiro novirzīt mazo skolu atbalstam. Arī izglītības nozarē strādājošie uzskata, ka tā beidzot būtu reāla darbība, nevis tikai solījumi tiem pedagogiem, kuru algas ir vismazākās.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) vasaras vidū nākusi klajā ar vienu labu ziņu – valsts centralizēto eksāmenu svešvalodās vidusskolēni varēs aizstāt ar starptautiskajiem testiem, kas jauniešiem nepieciešami iestājai ārvalstu augstskolās. Otru ziņu ministrija gan nav centusies izcelt – pretēji pagājušā gada un šā gada pirmo mēnešu solījumiem ieviest pedagogu algu reformu jaunajā mācību gadā tā kārtējo reizi atlikta.
Jaunajam pedagogu darba samaksas modelim būtu jānodrošina godīgs un konkurētspējīgs atalgojums visiem nozarē strādājošiem. Tomēr ar vislielākajām bažām uz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) veidoto dokumentu raugās pirmsskolas pedagogi, jo nesaredz tajā uzlabojumus savai materiālajai situācijai.