Izglītības un zinātnes ministres pieļāvums, ka «ieguvēji no jaunā modeļa būs vismaz 70% pedagogu» (NRA, 12.05.2015.), man ir pietiekams iemesls, lai jauno pedagogu atalgojuma modeli uzskatītu par haltūru.
Maija beigās vajadzētu būt skaidram jaunajam pedagogu algu modelim, taču vēl pašlaik valda neziņa – it īpaši par finansējumu. Joprojām daudzi bažījas, ka darba samaksa būs mazāk nekā līdz šim. Arī nozares arodbiedrība sakās vēl domājam, kādu galavārdu teikt: atbalstīt jauno modeli vai ne.
Nākamajā mācību gadā durvis nevērs desmit izglītības iestādes, bet 18 tiks reorganizētas, kas gan nereti nozīmē to pašu slēgšanu. Vairākas skolas mainīs savu statusu, pārtopot no pamatskolām – par sākumskolām, kā arī zaudējot vidusskolas klases. Šogad iezīmējas arī vairāku vidusskolu apvienošanās.
Ieceri noteikt 10. klases skolēnu minimālo skaitu pilsētu un lauku vidusskolās šā gada 1. septembrī neīstenos, taču Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nav atteikusies no plāna sakārtot skolu tīklu – vai nu to izdarot ar jaunā algu modeļa vai citu metožu palīdzību. Pašvaldības gan solās turēt vidusskolas, cik nu ilgi iespējams.
LPSR Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentu izpētes komisija vairs neatrodas Tieslietu ministrijas (TM) un vēl neatrodas Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārziņā.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) plāno līdz 2018. gadam izstrādāt un sākt ieviest jaunu, uz kompetencēm balstītu mācību saturu, norādot, ka tas gan neparedzot jaunu priekšmetu ieviešanu. Par iespējamām izmaiņām skolu direktoru viedokļi ir dažādi: vieni uzskata, ka tas būtu jādara, citi – ka tas jauktu esošo sistēmu.
Šogad līdz 6.aprīlim Valsts policija reģistrējusi 97 fiziskās vardarbības gadījumus skolās, kas ir par desmit gadījumiem vairāk nekā pērn līdzīgā laika posmā.
Ja Latvijā dzīvojošie 50 000 jauniešu, kuri nezina, kā sevi nodarbināt, dzīvotu vienā pilsētā, tā būtu piektā lielākā valstī, iepazīstinot ar Eiropas Komisijas (EK) atbalstīto programmu jauniešiem "Jauniešu garantija", norādīja EK pārstāvniecības vadītāja Latvijā Inna Šteinbuka.
Ar nākamo mācību gadu slēgs vai reorganizēs veselu rindu skolu (arī vidusskolas), un pašlaik Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) jau devusi zaļo gaismu izmaiņām deviņu izglītības iestāžu liktenī. Taču ir skaidrs, ka šim sarakstam punkts vēl nav pielikts, jo ministrija vēl izvērtē septiņu vietvaru pieteikumus.
Projektam skolas.lv izšķērdēta valsts nauda, bet vainīgo nav, kaut gan daži par to atbildīgie un dokumentus parakstījušie joprojām strādā Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM). Patlaban rīcība tiek gaidīta no Ģenerālprokuratūras, kam nosūtīta visa informācija, kā arī nolemts šo jautājumu skatīt Saeimas sēdē. Vai tas palīdzēs atrast vainīgos – lielas ticības nav.
Ņemot vērā Latvijas ekonomikas izaugsmes apstāšanos, pedagogi netic, ka valdība atradīs līdzekļus pedagogu algu reformai tādā apjomā, lai tā nebūtu vienkārši naudas pārdale no pilsētām uz laukiem un vidusskolas uz pamatskolu. Ja tā – ģimnāziju direktori aicina reformu atlikt. Par esošās un jaunmodelētās vispārējās vidējās izglītības finansēšanas sistēmas plusiem un mīnusiem, iespējamo ietekmi uz izglītības kvalitāti Neatkarīgās diskusija ar Rīgas 3. Valsts ģimnāzijas direktoru Andri Priekuli un Rīgas Valsts vācu ģimnāzijas direktori Sandru Sīli.
Jaunā pedagogu algu modeļa ieviešanai papildus ir vajadzīgi vismaz 30 miljoni eiro gadā. Tas ļautu nodrošināt 1000 eiro (pirms nodokļu nomaksas) par 36 stundu darba nedēļu tiem skolotājiem, kuri strādā skolās ar vismaz 25 skolēniem klasē. Taču – vai šāda nauda valsts budžetā atradīsies, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nespēj atbildēt.
Pēc pagājušā gada dusmu izvirduma demonstrācijās pagaidām skolotāji neprotestē. Nogaida. Tomēr spriedze ir jūtama: visa izglītības sistēma ir saspringusi neziņā par jauno algu sistēmu, kura tika solīta pedagogu nomierināšanai, ar ko būtu jāsaprot atalgojuma palielināšana. Diemžēl ir iznācis pilnīgi otrādi – jaunais pedagogu algu modelis, ko ministrija zīmē pagaidām ļoti aptuvenās līnijās, izskatās pēc spirta ieliešanas ugunī ūdens vietā.
Kā tādi bruņrupuči bērni ik rītu soļo uz skolu, līkstot zem smagām mugursomām, taču politiķiem padomā arvien jauns saturs, ko tajās ielikt: to darīt liek gan dzīves mainīgā realitāte, gan dažādu interešu grupu ambīcijas.
Juridisko fakultāšu studenti visbiežāk kopē likumus un tiesu praksi, savukārt medicīnas studenti - mājaslapas par veselību. Pie šādiem secinājumiem nonākuši bezmaksas sistēmas cīņai ar plaģiātu "Plag.lv" izstrādātāji.
Lai gan šobrīd jau notiek jaunā pedagogu algu modeļa aprobācija visās Latvijas skolās, vēl nav zināms, cik izmaksās likme par vienu stundu. Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile sola maija beigās to darīt zināmu, bet nozares arodbiedrība – iepauzēt ar protesta akcijām un sagaidīt konkrētus skaitļus.
Profesionāli tehnisko skolu tīkla sakārtošana ir jāturpina, izvērtējot to mācību iestāžu statusu, kurās mācās 300 un mazāk audzēkņu, kā arī valsts pārziņā esošo skolu nodošanu pašvaldībām, uzskata Izglītības un zinātnes ministrija (IZM). Taču ne visur optimizācija notiek gludi – vietvaras nebūt nealkst pārņemt skolas savā īpašumā, ne arī visas skolas vēlas apvienoties.
Valmieras vājdzirdīgo internātvidusskola – attīstības centrs – ir vienīgā šāda veida iestāde Latvijā, kur bērni ar dzirdes problēmām mācās no pirmsskolas vecuma līdz pat vidusskolai. Patlaban tajā zinības apgūst pusotra simta audzēkņu. Lai gan šādu bērnu ir daudz vairāk, daļa izvēlas mācīties vispārizglītojošās skolās. Skolas pedagogi gan uzskata: to var darīt tad, ja vecāki ir gatavi nopietni strādāt papildus, pretējā gadījumā rezultātu nebūs.
Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) nav izdevies atrast piemērotu Valsts izglītības satura centra (VISC) vadītāju, tāpēc ministrija uz vakanci izsludinājusi atkārtotu konkursu, informēja IZM pārstāve Edīte Olupe.
Latvijas mazāko skolu - Konstantinovas sākumskolu, kurā reģistrēti tikai 12 bērni, - pagaidām nav plānots slēgt, aģentūrai LETA pastāstīja Dagdas novada domes izpilddirektors Ivars Pauliņš.