IZM

Kopš 2009.gada Izglītības un zinātnes ministrija atbalstījusi 98 skolu slēgšanu, visvairāk skolu likvidējot Latgalē un Rīgā.

Valdība atbalstījusi Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) priekšlikumu publiskot pedagogu algas, minot gan vārdus, gan uzvārdus, tādējādi atklājot valsts budžeta izlietojuma patieso ainu. Nozares arodbiedrība gan iebilst pret šādu lēmumu, uzskatot to par nevajadzīga saspīlējuma radīšanu un netaisnību pret vienu no profesiju grupām, kas saņem valsts dotāciju.

Pagājušajā akadēmiskajā gadā par saviem līdzekļiem valsts augstskolās studēja 49% jeb 28 619 studentu, privātajās augstskolās – gandrīz visi (18 447 no 18 502 personām), liecina Izglītības un zinātnes ministrijas informācija. Neatkarīgās augstskolu aptaujas dati rada, ka šogad reģionālajās valsts augstskolās maksas studenti veido apmēram 20 līdz 40% no katras izglītības iestādes studējošo kopskaita, galvaspilsētas augstskolās – 40% līdz 60%.

Pēc valdības kritikas un aizrādījumiem par iespējamo līdzekļu izšķērdēšanu ERAF līdzfinansētā portāla "skolas.lv" izveidē un ieviešanā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sākusi dienesta pārbaudi.

Jaunais Saeimas deputātu rosinātais mācību priekšmets dzīvesziņa skolās varētu ienākt nākamajā mācību gadā ētikas, sociālo zinātņu vai klases audzināšanas stundās 10.–12. klašu skolēniem. Dzīvesziņu varētu mācīt gan kā atsevišķu mācību priekšmetu, ja tādu lēmumu pieņemtu skola, vai arī citu mācību priekšmetu ietvaros, Neatkarīgajai pastāstīja Valsts Izglītības un satura centra speciālisti.

Pedagogu algas noteikti jāpalielina – priekšvēlēšanu debatēs, ko rīkoja nozares arodbiedrība, lielāko politisko partiju pārstāvji bija vienprātīgi. Summas minētas dažādas, bet vairākums uzskata, ka tā vismaz jādivkāršo un jāpielīdzina vidējai darba samaksai valstī. Lai to panāktu, finansējumu mudināts meklēt gan valsts budžetā, gan mainot nodokļu politiku, gan veicot reformas.

Pagājis vairāk nekā gads, kopš Jaunjelgavas vidusskolā tika smagi piekauts pirmklasnieks. Lai gan situācija šajā gadījumā ir normalizējusies, kā apgalvo atbildīgās institūcijas, vienaudžu agresija no izglītības iestādēm nav zudusi. Lai pievērstu īpašu uzmanību drošības jautājumam, Izglītības kvalitātes dienests (IKVD) to izvirzījis kā šā mācību gada prioritāti.

Arī jaunajā mācību gadā visu profesionālās izglītības iestāžu sekmīgie audzēkņi varēs saņemt Eiropas Sociālā fonda (ESF) mērķstipendijas. Kā atzīst šo skolu direktori un paši auzdēkņi – šis ir viens no motivējošiem aspektiem, kas liek izvēlēties zinību un profesijas apguvi tieši šī veida skolās.

Manuprāt, nebūs daudz cilvēku, kuri aizstāvēs bāriņtiesas, jo pēdējā laikā sabiedrība bijusi lieciniece vairākiem gadījumiem, kad šo iestāžu darbinieki apšaubāmā veidā izrīkojušies ar ģimenēm, izņemot no tām bērnus, šķiet, neiedziļinoties apstākļos, kas it kā likuši tā rīkoties. Institūcijas, kas pieņem šos no ģimenēm izrautos bērnus, ir krīžu centri, kuri sabiedrības acīs nereti kļūst par līdzvainīgiem ļoti dramatiskās situācijās.

Valsts izglītības satura centrs (VISC) līdz šim saņēmis 67 apelācijas par centralizētajos eksāmenos saņemto vērtējumu, un astoņos gadījumos īpaši sasaukta komisija ir atzinusi, ka tas nav bijis pareizs, un to mainījusi. VISC atgādina, ka līdz jūlija beigām vēl var iesniegt pieprasījumus pārskatīt pārbaudījuma novērtējumu.

Noteikti jāizvērtē iespēja pacelt "griestus" sekmīgi nokārtotam centralizētajam eksāmenam, uzskata izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete (V).

Eiropas Tālmācības augstskolai (ETA) šomēnes divām studiju programmām tika atņemta licence, un tas nozīmē, ka tajās studējošajiem jāsāk izraudzīties cita mācību iestāde, kur zinības apgūt. Tā kā ETA joprojām nav akreditēta, arī licencēto programmu beidzējiem valsts atzītus diplomus neredzēt. Privātu augstskolu slēgt nevar, tad nu studētgibētājiem jālemj pašiem – mācīties tajā vai ne.

Skolēni zemākos vērtējumus ieguvuši vēstures un matemātikas, bet augstākos - krievu valodas un franču valodas eksāmenā, liecina Valsts izglītības satura centra (VISC) mājaslapā esošā informācija.

Pedagogi raizējas, ka ar valdības piešķirtajiem papildu 1,7 miljoniem eiro algām un kvalitātes pakāpēm šogad un nākamgad varētu nepietikt, bet izglītības un zinātnes ministres Inas Druvietes nosauktā summa – 75 miljoni eiro, kas nepieciešama nozarei kopumā, tā arī paliks uz papīra. Tāpat liels nezināmais ir arī jaunais darba samaksas modelis, kam ieskicētas tikai aprises.

12% pedagogu Latvijā nožēlo profesijas izvēli, liecina OECD Starptautiskā mācību vides pētījuma (TALIS 2013) par 5.-9.klašu skolotājiem pirmie rezultāti.

Izglītības nozarē ir nepieciešamas reformas, bet tas nenozīmē vienkārši liela daudzuma finansējuma pieprasīšanu, norāda Saeimas priekšsēdētāja un "Vienotības" līdere Solvita Āboliņa.

Mācību gadu šogad nav pabeiguši aptuveni 3000 skolēnu, žurnālistiem atzina izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete (V).

Latvijā nevar atvērt nevienu krievu skolu, jo šādai rīcībai nevarētu saņemt visas nepieciešamās licences un atļaujas, atsaucoties uz Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova izteikto domu par krievu skolu atvēršanu Baltijas valstīs, skaidro Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).

Pelču speciālajā internātskolā jūnijā, tāpat kā daudzviet citur, ir izlaidumu laiks – ar priecīgi satrauktiem un sapostiem jauniešiem, sveicējiem un pedagogiem. Visi ļoti cer, ka diploms par iegūto pamatizglītību un profesiju ļaus šīs skolas absolventiem atrast darbu. Jo viņiem, varbūt pat vēl vairāk nekā citiem, gribas būt noderīgiem un patstāvīgiem.

Latvijā šobrīd ir deviņas izglītības iestādes, kuru vidusskolas klasēs audzēkņu skaits ir zem 15. Ja valdība būtu šopavasar pieņēmusi normu, kas noteiktu to kā robežlīniju klases atvēršanai, iespējams, ka šīm skolām jau 1. septembrī draudētu sāpīga apcirpšana. Tomēr ar 2015. gada 1. septembri šāds skaitlis varētu arī tikt ieviests.