IZM

Lai gan jaunais pedagogu algu modelis ir «izgājis pasaulē», skolu direktori (arī valsts ģimnāziju) par to izsakās piesardzīgi.

Pedagogi dabūja torti. Bez putukrējuma rozītēm. Vai tikai bez tām? Vai tās pietiks visiem, lai apmierinātu izsalkumu?

Šodien augstskolas sāks klātienē pieņemt reflektantu dokumentus studijām kādā no 11 Latvijas augstākās izglītības iestādēm, liecina informācija portālā "Latvija.lv".

Izglītības ministram Kārlim Šadurskim (V) ir pārliecība, ka valdība šodien apstiprinās jauno pedagogu algu reformu.

Izglītības reforma ir galvenā prioritāte. Tā pirmdien vienojušies valdošās koalīcijas pārstāvji, kas valdībā šodien sāks strādāt pie nepieciešamo Ministru kabineta (MK) noteikumu izstrādes. Līdz ar to jaunajai veselības ministrei Andai Čakšai un citiem ministriem apmierināt nozares pārstāvju prasības kļūs grūtāk.

Jaunais pedagogu algu modelis, kas radīts, lai mazinātu nevienlīdzību darba samaksā un atbalstītu mazās skolas, nevienu no šiem mērķiem, visticamāk, ne tikai neīstenos, bet panāks mazo lauku pamatskolu likvidēšanu. Par to liek domāt arī nepārtraukti mainīgie skaitļi un koeficienti, uzskata nozarē strādājošie.

Ne visi izglītības jomā strādājošie jau no šā gada 1. septembra sagaidīs lielākas algas. Tās pienāksies vien vispārējās, profesionālās un interešu izglītības pedagogiem, bet pirmsskolā 680 eiro par likmi saņems no 2017. gada 1. septembra. Arī kultūrizglītības un sporta skolotājiem jāpaciešas līdz 2017. gada 1. janvārim. Augstskolu pedagogiem darba samaksa varētu pieaugt par 30% triju gadu laikā.

Šodien sāksies vienotā uzņemšana studijām 11 augstskolās Latvijā, liecina informācija portālā "Latvija.lv".

Pedagogu atalgojuma reformai nepieciešami apmēram 33 miljoni eiro. Valsts budžetā jau ir iezīmēti 27 miljoni eiro, Izglītības un zinātnes ministrija savās rezervēs atradusi 1,5 miljonus eiro. Taču pagaidām nav zināms, vai izdosies dabūt trūkstošos 4,5 miljonus eiro.

Vienīgais kavēklis jaunā pedagogu algu modeļa ceļā ir 6 miljoni eiro, kuru pietrūkst kultūrizglītības skolotāju darba samaksai. Par to, kur šo summu atrast, šodien spriedīs koalīcijas sadarbības padomes sēdē.

Šodien koalīcijas padome lēmumu par pedagogu atalgojuma reformu vēl nepieņēma un vienojās vien par to, ka atbildīgajiem ministriem būs atkārtoti jāsanāk uz tikšanos.

Kultūrizglītības pedagogiem algu reformas īstenošanai nepieciešami 13,5 miljoni eiro. Vai šī nauda, kas vajadzīga jau no 1. septembra, atradīsies valsts budžetā, gan nav zināms. Tāpat vēl nav skaidrs, kad valdībā tiks apstiprināti jaunie noteikumi.

Vakar iepretim Ministru kabineta ēkai protesta akciju rīkoja mākslas un mūzikas skolu pedagogi. Viņi ar skaļu muzicēšanu (arī skandējot sēru maršu) un dziedāšanu pauda neapmierinātību pret nevienlīdzību nozarē. Par to liecināja arī plakāti: Mākslai vajag izglītību, izglītībai – mākslu!, Latvijai profesionāļus nevajag!, Kad dziesmu svētki, tad ordeņi, kad kultūrizglītība, tad piga!

Mūzikas un mākslas pedagogi ir ļoti sašutuši par nevienlīdzību starp izglītībā strādājošajiem: viņiem jaunais modelis darba samaksu neparedz palielināt. Viņi jau tā vairākus gadus strādā par samazinātām algām un nu atkal tiek apieti. Protestējot pret šādu diskrimināciju, šodien kultūrizglītības skolotāji dodas piketēt pie valdības ēkas.

Vairumam skolēnu sākas vasaras brīvlaiks, liecina Ministru kabineta noteikumi par 2015./2016.mācību gada un mācību semestru sākuma un beigu laiku.

Vienotības virzītā izglītības sistēmas reforma nonākusi konfliktā ar Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) ultimātu – nevienas pašvaldības pedagogiem reformas rezultātā nedrīkst samazināties algas. Neraugoties uz nesavietojamajām abu politisko spēku pozīcijām, ZZS reformas ieviešanā tomēr sola savu atbalstu.

Lai pārrunātu pedagogu algu reformas gaitu, tostarp – gan par kultūrizglītības, gan pirmsskolas pedagogu darba samaksu un situāciju ar Pierīgas pašvaldību skolām, vakar tikās premjers Māris Kučinskis (ZZS) un izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (Vienotība).

Jebkuru izglītības, arī pedagogu algu, reformu mērķim jābūt izglītības kvalitātes kāpumam. Caur pedagogu slodzes un skolu tīkla administrēšanu, pedagogu motivēšanu, macību organizāciju, infrastruktūras nodrošināšanu ieguvējam beigās jābūt skolēnam. Līdzšinējais Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvājums par to liek šaubīties. Rēķinoties ar globālo konkurenci, citviet domā, kā uzlabot izglītības kvalitāti, veicināt izcilības, bet mēs ejam uz kvalitātes pasliktināšanu.

Jaunais pedagogu algu modelis vēl nav nekādā oficiālā apritē, līdz ar to tajā vēl ir iespējamas izmaiņas, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" uzsvēra Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Jaunais algu modelis pasliktinās vismaz trešās daļas pedagogu dzīves un darba kvalitāti. Un tas draud ne tikai pilsētās, bet jo īpaši laukos, kur mazās skolas (mazāk par 70 bērniem) palēnām tiks noliktas «zem likvidācijas cirvja», satraucas skolu vadītāji. Galu galā tas novedīs pie tā, ka daudzi zaudēs darbu vai arī būs spiesti skraidīt pa vairākām izglītības iestādēm, lai salasītu likmi.