Latvijas Zinātņu akadēmiju (LZA) arī nākamos četrus gadus turpinās vadīt līdzšinējais tās prezidents Ojārs Spārītis. Pavasara pilnsapulcē viņš izteica cerību, ka pārmaiņas zinātnē virzīsies pozitīvā gultnē, un arī izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis apliecināja gatavību rast papildu līdzekļus, lai tā notiktu, uzsverot, ka augstākajai izglītībai un zinātnei kopumā vajadzīgs vēl 31 miljons eiro.
Idejai par mācību gada pagarināšanu nebūtu jābūt Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) prioritātei, uzskata Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga
Uzticības kredītu izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim (V) Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) pašlaik dod avansā, aģentūrai LETA norādīja LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga.
Pedagogu algu modelim jūnija beigās jābūt izstrādātam un iesniegtam valdībā. Šobrīd šim mērķim jāaprobežojas ar deviņiem miljoniem eiro, bet turpmāk mērķdotācijas palielinājumam varēs pieskaitīt to naudu, kas panākta no skolu tīkla optimizācijas. Tāpat jāpanāk pirmsskolas pedagogu algu paaugstinājums un slēgto skolu darbinieku sociālā spilvena nodrošinājums, pēc tikšanās ar nozares arodbiedrību žurnālistus informēja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.
Nozares arodbiedrība un pedagogi mudina pasteidzināt procesu, kas nu jau kopš pērnā gada ir iestrēdzis, jo pašlaik «neviens neko nezina». Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) vadība sola skaidrību par jauno pedagogu algu modeli viest jau šā mācību gada beigās.
Šobrīd pedagogu arodbiedrība pilnveido alternatīvo algu modeli, kuru plāno jau tuvākajā laikā prezentēt Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM). To ieviešot, tiktu samaksāts par visiem skolotāju pienākumiem, ņemot vērā arī skolēnu skaitu.
Plānots, ka jau šonedēļ beidzot tiks apstiprināta jaunā valdība, kuras vadībā varētu stāties Māris Kučinskis. Jaunajā Ministru kabinetā notiks arī neliela kadru maiņa, jo daži ministri zaudēs savus amatus, daži- piedzīvos rokādi, bet daži- būs jaunpienācēji, tostarp potenciālais izglītības nozares vadītājs Kārlis Šadurskis.
Atbildot uz pedagogu streiku un tajā izvirzītajām prasībām uzlabot jauno algu modeli, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nākusi klajā ar ierosinājumiem, kas ļaušot pārsniegt valstī vidējo darba samaksu gandrīz visās pedagogu algu grupās.
Pedagogu algu reforma atkal nonākusi «šaurā bezizejā», jo nozares arodbiedrībai un Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) nav izdevies panākt vienošanos attiecībā uz jauno darba samaksas aprēķināšanas kārtību.
Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (sk. I. Vanaga, NRA, 21.10.2015.) līdz ar Izglītības un zinātnes ministriju apliecina, ka skolotāju algu reformas mērķi ir sekundāri (finanšu plūsmas caurskatāmība, starpnieka lomas atņemšana pašvaldībām, fiziski centieni uzskaitīt «visu» skolotāja darbu un samaksāt par «visu darbu»).
Līdz ar iztrūkumu nodokļu ieņēmumos valsts pārvaldē atsākusies ierēdniecības štatu apcirpšana, taču vismaz pagaidām process nenotiek izsvērti un gudri, kā solījusi Valsts kanceleja. Labs piemērs tam ir Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esošās Studiju un zinātnes administrācijas likvidācija. Pastāv risks, ka mazas un taupīgas iestādes vietā nāks liela, lēnīga un dārga.
Pašvaldības un pedagogi algu reformu gaida ar bažām un pievienojas nozares arodbiedrības viedoklim, ka pašreizējā veidolā jaunais modelis nebūtu ieviešams. Arī skaitļi apliecina: vairāk būs zaudētāju nekā ieguvēju.
Jauno algu modeli ieviešot pašreizējā redakcijā, no 651 vispārējās izglītības skolām darba samaksas samazinājums skartu 370 skolu pedagogus, aprēķinājusi nozares arodbiedrība. Vien astoņu pašvaldību mācību iestādes būtu ieguvējas, jo tām visām alga pieaugtu, taču 46 vietvaru pedagogiem ienākumi tikai saruktu.